Eksperte: Laikus neiesniegti daudzdzīvokļu ēku renovācijas dokumenti – zaudēta Eiropas nauda

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.- 2023. gadam tuvojas noslēgumam. Vēl atlicis tikai nepilns gads –  līdz nākamā gada 1. oktobrim, lai pabeigtu būvdarbus, tos nodotu ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegtu Attīstības finanšu institūcijā ALTUM. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības fondu atbalsta nauda projektam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus.

Skaidro Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

ALTUM īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai 2016.- 2023. gadā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās  stadijās – pašlaik pilnībā ir pabeigti 353, būvniecības stadijā – 151, savukārt pārējie atrodas dažādās citās projekta īstenošanas stadijās. Apmēram 200 mājas vēl nav uzsākušas realizēt energoefektivitātes pasākumus.

Straujais energoresursu cenu pieaugums ir būtiski palielinājis interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām, kā arī par valsts un ES atbalsta pieejamību. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi, tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti  parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50 – 55 % mazāk siltumenerģijas, nekā pirms remonta. Turklāt  ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību.

Lai arī vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 300 un 400 eiro uz kvadrātmetru, rēķini par siltumenerģiju un kredīta atmaksa kopā neveido lielāku summu, kāda par siltumenerģiju ir maksāta līdz šim. Līdzi nāk arī citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo  renovācijas procesā jau savests kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi un veikti citi nepieciešamie darbi.

Vidējais projekta lielums – pusmiljons eiro

Daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanas programma ir īpaši interesanta arī tādēļ, ka no visa projekta izmaksām 50 % finansē par ES fondu līdzekļiem, tas ir, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki saņem grantu jeb dāvinājumu, bet atlikušie 50 % ir aizņēmums no bankas. Savukārt no ES granta 90 % tiek izmaksāti avansā, jau uzsākot darbus, bet 10 % – tos pabeidzot. Vidējais projekta apjoms ir ap pusmiljonu eiro, un granta nauda veido 240 000–250 000 eiro. Par šādu summu iespējams atjaunot 37–40 dzīvokļu māju.

Risks par naudas piedziņu

Foto: Freepik.com/ wayhomestudio

Lai arī daudzdzīvokļu namu renovācijas projekti atrodas dažādās stadijās, strauji beigām tuvojas programmas realizācijas laiks – 2023. gada decembris. Tas nozīmē, ka termiņi būvniecības darbu pabeigšanai un dokumentu iesniegšanai ir ļoti strikti, un nākamais gads pilnībā nav atvēlēts būvniecībai. Visi programmā iesniegtie, jau realizētie, celtniecības procesā esošie vai vēl tikai plānotie projekti ir jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.

Savukārt visai būvniecības dokumentācijai ir jābūt sakārtotai līdz 2023. gada 1.oktobrim. Iesniedzot dokumentus līdz nākamā gada 1. oktobrim, “Altum” nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda – 10% – izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumi paredz, ka ALTUM visas projektu izmaksas ir jānodeklarē Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.

Līdz ar to šobrīd, uzsākot projektu, ir skaidri jāsaprot, cik garš būs būvniecības process, vai projektu būs iespējams realizēt līdz vasaras beigām, lai pāris mēnešu laikā – līdz 2023. gada 1.oktobrim varētu sakārtot dokumentus.

ALTUM pieredze liecina, ka būvniecības termiņš parasti ir seši līdz 12 mēneši, bet noslēguma dokumentācijas sakārtošanas un iesniegšanas process aizņem divus līdz sešus mēnešus. Bet kopumā projekta realizācija no idejas līdz nosiltinātajai mājai un sakārtotai dokumentācijai aizņem aptuveni divus gadus.

Ar ko riskē māju renovācijas projektu īstenotāji? Ja mājas nebūs iesniegušas ALTUM visu nepieciešamo dokumentāciju,  ALTUM nevarēs par to iesniegt atskaiti Eiropas Komisijai līdz gada beigām, un šādā gadījumā renovācijā izmantotie līdzekļi māju īpašniekiem būs jāatgriež atpakaļ.

Lielākie riski projekta realizācijā

Tā kā daudzi projekti ir realizācijas stadijā, ALTUM rēķinās, ka nākamā gada vidū daudzi no tiem tiks pabeigti. Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi – visus rēķinus, pieņemšanas – nodošanas un citus dokumentus, bieži vien tie ir vairāki simti dokumentu.

Kāda ir realitāte šobrīd? Ir gadījumi, kad mājas renovāciju pabeidz jau februārī, būvdarbus nodod ekspluatācijā, bet mājas īpašnieku pilnvarotā persona tikai augustā iesniedz visu vajadzīgo dokumentāciju ALTUM. Iedzīvotāji jau bauda energoefektivitātes darbu veiktos labumus, tikai būvnieks nav saņēmis atlikušo summu – 10% no granta summas.

Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kas pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā neatliktu to uz pēdējo brīdi.

Gala dokumentu kārtošana aizņem laiku. Kā rāda ALTUM pieredze, viens no iemesliem, kāpēc kavējas dokumentu iesniegšana, ir māju renovācijas projektu vadītāju lielā noslodze. ES finansējuma nosacījumi paredz, ka granta attiecināmajās izmaksās 3% var būt projekta vadības izmaksas. Latvijā ir samērā īss projektu vadītāju – konsultantu saraksts, kas spēj nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu projektu realizāciju.

Līdz ar to patlaban projektu vadītāji izteikti koncentrējas uz tiem projektiem, kuros ir jāuzsāk būvniecība, savukārt projektiem, kuriem renovācijas darbi ir pabeigti un atliek apkopot un iesniegt noslēguma dokumentus, nereti nākas pagaidīt. Tomēr, tā kā programmas termiņš strauji tuvojas noslēgumam, laika uzgaidīšanai īsti vairs nav. Līdz ar to var rasties situācija, ka iedzīvotāji jau dzīvo nosiltinātā mājā un pat nezina, ka dokumenti nav sakārtoti. Pastāv risks, ka atnāks rēķins, ka granta nauda ir jāatmaksā.

Protams, ir arī ļoti daudzi pozitīvi piemēri, kad māju pilnvarotās personas dokumentus sakārto vienu, divu mēnešu laikā. ALTUM pieredze rāda, ka ļoti svarīga ir arī māju īpašnieku pilnvaroto personu darba organizēšana, viņu pieredze renovācijā.

Svarīga ir dokumentu kvalitāte

Foto: Freepik.com/ pch.vector

Nereti, iesniedzot gala dokumentus, “klibo” to kvalitāte. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X,  kad to izdarīs. Piemēram, ieliek citādus logus, sienu siltināšanas materiālus. Nevar projekta laikā izdomāt, ka liks citus logus vai siltināšanas vati. Ir jādara tieši tā, kā ir noteikts līgumā vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo.  Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, tāpēc, ka būvniecības materiāli ir ārkārtīgi sadārdzinājušies un ir jāizvēlas optimālāks variants. Bet tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, vajag akceptu no projektētāja. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, bet tās ir jāsaskaņo un korekti juridiski arī jānoformē, un mājas to arī lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži vien ir pat 10 – 15 grozījumi.

Būvniecības izmaksu kāpums

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

Vēl viens projektu realizāciju kavējošs faktors ir augošās būvniecības cenas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 22 %. Vidējās projekta izmaksas uz 1 m2, renovācijas projektos 2022.gadā  ir 392.23 EUR, salīdzinoši 2021. gadā – 304.67 EUR

Lielā mērā tas ietekmē ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, kur būvniecības termiņš vidēji ir seši līdz 12 mēneši. Ja sākotnēji namu bija plānots renovēt par vienu cenu, tad pēc dažiem mēnešiem jau daudz kas ir kļuvis dārgāks.

Šādos gadījumos nereti mājas īpašnieku pilnvarotais pārstāvis, ALTUM un būvnieks sēžas pie viena galda un spriež, kā iekļauties esošajās izmaksās, kā nesadārdzināt tāmi. Bieži tiek mainīti būvniecības risinājumi, atsevišķos projektos dzīvokļu īpašnieki tomēr nolemj sadārdzinājumu segt no saviem līdzekļiem vai no aizdevuma.

Ja būvnieks sadārdzina tāmi par 20%, nereti māja atsakās no konkrētā būvnieka pakalpojuma. Mājas īpašnieki tad atkal no jauna rīko iepirkumu, meklē būvnieku. Ir namu īpašnieki, kas iepirkumu jau ir rīkojuši trīs reizes. Atkārtota iepirkuma rīkošana, protams, krietni paildzina projekta realizācijas procesu, jo ir vajadzīgi viens – divi mēneši, lai iepirkumā atrastu būvnieku. Prakse rāda, ka būvnieku var meklēt pat pusgadu.

Iedzīvotāju balsojums

Foto: Freepik.com/ pressfoto

Māju energoefektivitātes paaugstināšanas process ir laikietilpīgs. Projekta realizācijas gaitā viens no klupšanas akmeņiem ir iedzīvotāju attieksme un maksātspēja.  Gadās tā, ka sākotnēji mājas īpašnieki saprot, ka vēlas namu renovēt, ar balsu vairākumu nobalso, ka atbalsta energoefektivitātes darbus. Tiek veikts energoaudits, sagatavota ēkas tehniskā dokumentācija, siltināšanas darbu projekts. Dokumenti tiek iesniegti ALTUM , kas dod savu akceptu, ka projekts atbilst visiem noteikumiem un var rīkot būvdarbu iepirkumu.

Mājas īpašnieki izsludina iepirkumu, atrod būvnieku un banku, kas finansēs atlikušos 50 %, ar ALTUM noslēdz līgumu par granta piešķiršanu. Tad, kad granta pieteikums ir iesniegts, ir zināma konkrēta summa, kāda būs vajadzīga, lai renovētu namu, un mājas īpašniekiem ir vēlreiz jābalso par atbalstu projektam. Ļoti daudz ir izdarīts, tālu ir tikts, un reizēm tieši šajā posmā projekts apstājas, jo balsojumā nav balsu vairākuma.

Būs jauna programma

Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.- 2023. gada programmā, nevarēs pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Taču, ja projektu nav paspēts realizēt šajā programmā, to nu jau uz atšķirīgiem noteikumiem varēs realizēt nākamajā programmā. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma gaidāma 4. ceturksnī, un finansējums – 57.282 miljoni eiro – plānots no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem.

Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Projekta rezultātā būs jāsasniedz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

Tomēr, ja ir iespēja paspēt projektu realizēt vēl šajā atbalsta programmā, tas noteikti būtu jādara. Atšķirībā no šā brīža programmas, kas grantu izmaksā avansā un to var izmantot renovācijai, jaunā programma paredz granta izmaksu līdz 49 % tad, kad ir jau realizēts viss energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Turklāt pievienotās vērtības nodoklis būs jāmaksā no visas summas. Vienlaikus noteikts, ka jaunajā programmā māju īpašniekiem nebūs jārīko būvniecības iepirkums, bet gan jāveic tikai cenu aptauja, kas paātrinās projekta realizāciju.