Lancmanis: Kopš 1992.gada Rundāles pils restaurācijai nav bijis valsts finansējuma
Kopš 1992.gada Rundāles pils restaurācijai vairs nav bijis nekāda valsts finansējuma, intervijā aģentūrai LETA apgalvo Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
"Mēs esam strādājuši tikai par to naudu, ko paši esam spējuši nopelnīt, un par līdzekļiem, ko ziedoja sponsori un mecenāti. Vienīgā Eiropas Savienības nauda, kas ir dota 2008.gadā, tika izmantota pils fasādes restaurācijai un apkures sistēmas modernizācijai," pastāstīja Lancmanis. Ir sarēķināts, ka laikā no 1972. līdz 1992.gadam Rundāles pils restaurācijā tika ieguldīti 6,7 miljoni padomju rubļu. Tā bija neliela summa, ņemot vērā, ka tur ir gan komunikācijas, gan zīda tapetes, parks, zeltīšanas darbi. Tās ir padomju laika lētās cenas un restauratoru "vergu darbs" par ļoti zemu atalgojumu, norāda Lancmanis. Viņš apgalvo, ka vēl nav sarēķināts, cik līdzekļu ir ieguldīts restaurācijas beigu periodā. Pašlaik šie aprēķini tiek veikti, un aprēķini par pēdējiem 22 gadiem tiks darīti zināmi sabiedrībai.
Rundāles pils restaurācijas lielākie sponsori ir Ināra un Boriss Teterevi. Viņi 2010.gadā paziņoja, ka atvēlēs pusmiljonu restaurācijas pabeigšanai, bet gada vidū šī nauda būs izlietota. Šā projekta nobeigumā oktobrī būs konference, kurā tiks apkopots 42 gadus ilgais Rundāles pils restaurācijas darbu cikls un mūsu pieredze šajā ziņā, pastāstīja Lancmanis. Teterevi ir palīdzējuši kopš 1997.gada, neprasot nekādas skaļas pateicības un reklāmas. No citiem atbalstītājiem ir jāmin princis Ernsts Johans Bīrons, kurš savu iespēju robežās mums ir diezgan daudz palīdzējis 90.gados. Sponsoru vidū ir arī vairākas firmas, piemēram, "Aizkraukles banka", kas palīdzēja sākt darbus hercoga bibliotēkā. Daudz palīdzēja "Skonto būve" lielās galerijas sienu gleznojumu restaurācijā. Sponsoru vidū ir arī vairākas privātpersonas, piemēram, princis Mihails Bīrons, kurš katru gadu ziedo 2000 eiro Rundāles pils restaurācijai. Muzeja vestibilā ir vairākas plāksnes ar ziedotāju vārdiem.
Šogad ir īstais gads, kad uzdot šo jautājumu, vai Rundāles pils ir gatava, saka Lancmanis. 50 gadu laikā ir realizētas tās Rundāles pils restaurācijas ieceres, kas tapa 1964.gada sākumā, kad divi Mākslas akadēmijas studenti - Mārcis Kļaviņš un Lancmanis - kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles zinātniskajiem līdzstrādniekiem. Rundāles pils restaurācijas motors toreiz bija Bauskas muzeja direktors Laimonis Liepa, kurš iekustināja visu šo milzīgo, smago ratu, pārvarēja ideoloģiskās pretrunas, neuzticību, kas bija pret pilīm. 1972.gadā sākās īstā Rundāles pils restaurācija, kas nepārtraukti ir ilgusi 42 gadus. "Šā gada maijā būsim apgājuši vienu reizi visam restaurācijas aplim - pils ēkai, staļļiem, saimniecības ēkām," atzīst Lancmanis.
"Saprotiet, mums šajā ziņā varbūt ir vieglāk nekā Versaļai, kura ir izgājusi cauri vairākiem stilu periodiem, dažādām pārbūvēm. Katrs valdnieks gribēja kaut ko citu izdarīt. Versaļa ir saistīta arī ar tādu ideju, ka, ja runā par mēbelēm un mākslas priekšmetiem, pilī tiek ievietoti tikai tie priekšmeti, kas ir bijuši tur vai kādā citā identiskā karaļa pilī. Līdz ar to Versaļā restaurācijas latiņa ir pacelta ļoti augstu. Rundāles pilī tas nav iespējams, jo visi priekšmeti, kas ir aizgājuši no pils, ir aizgājuši uz neatgriešanos," pastāstīja Lancmanis. Rundāles pilī ir saglabājies viens autentisks Kurzemes hercoga grāmatu skapis un divi krēsli. Tādējādi jau no restaurācijas sākuma, no 1964.gada, izvirzījām šo identitātes jautājumu. Tā ir Bīronu rezidence tās ziedu laikā - pēc pils pabeigšanas 1768.gadā, ņemot vērā dažas modernizācijas, ko ieveda hercogs Pēteris ap 1780.gadu, ienesot pils interjerā klasicisma mēbeles. Mēs it kā ilustrējam Bīronu laikmetu Rundāles pilī. Ir laime, ka Rundālē nav vēlāku laiku pārbūves. Vēlākie īpašnieki Zubovi pils interjerā ienesa tikai nedaudzas pārmaiņas - dažus kamīnus, kas ir gājuši bojā. Viena Zubovu laika zīme un mantojums ir 19.gadsimta sākuma pulkstenis, kas redzams pils frontonā.
Tāpat ir saglabāts vēl viens uzslāņojums - divi grāfu Šuvalovu ģerboņi no 1864.gada, kad grāfs Pēteris Šuvalovs kļuva par Baltijas ģenerālgubernatoru un vasarās rezidēja Rundāles pilī. "Jautājums par Rundāles pils identitāti nav bijis ideoloģisks, metodoloģisks. Tas vairāk ir praktisks jautājums - kādā veidā ar augsta līmeņa mākslas priekšmetiem no jauna apmēbelēt Rundāles pili, turklāt ņemot vērā informāciju, kas bija par Bīronu gaumi," stāsta Lancmanis. "Zinām, kādas mākslas priekšmetu kolekcijas bija hercogam Pēterim, ieskaitot Rembranta gleznu, kas viņam piederēja. Zinām arī viņa gaumi attiecībā uz mēbelēm. Tas mums ir ļāvis diezgan precīzi uzburt, kā Rundāles pilī varēja izskatīties. Neapgalvojam, ka tie ir priekšmeti, kas varēja būt Rundālē, bet tie ir 18.gadsimta priekšmeti. Tie ir nozīmīgi mākslas darbi, un kopā tie veido, varētu teikt, idealizētu pils interjeru 18.gadsimta trešajā ceturksnī."
Rīga, 28.febr., LETA.
Foto:LETA/Ieva Lūka
