Lapu izvešana Rīgā – kā pareizi atbrīvoties no zaļajiem atkritumiem?
Rudens nav iedomājams bez zeltainām lapām, braucieniem uz Siguldu un krāsainām fotogrāfijām. Tomēr privātmāju un dažādu āra teritoriju īpašniekiem košās rudens veltes var sagādāt papildu darbu. Lai atbrīvotos no koku "dāvanām" noderēs, piemēram, lapu izvešana Rīgā un citviet Latvijā. Taču – vai Tu zini, kā pareizi atbrīvoties no zaļajiem atkritumiem?
Ko iesākt ar dārza atkritumiem – mēslojums un kompostēšana
Ik gadu piemājas teritorijās uzkrājas ievērojams daudzums zaļo atkritumu, piemēram:
• puvuši āboli;
• veca zāle;
• sabojājusies raža – augļi un dārzeņi;
• rudens lapas.
Lai gan dārza atkritumi ir atšķirīgi, pastāv trīs metodes, kā no tiem ierasts atbrīvoties
1. Dedzinot
Lapu dedzināšana var šķist parocīga, taču tā nebūt nav labākā metode, kā tikt vaļā no dārza atkritumiem. Vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos tā pat ir aizliegta (speciāli organizēta lapu izvešana Rīgā būs daudz labāka alternatīva), jo dedzināšana rada gan gaisa piesārņojumu, gan ugunsgrēka draudus.
Foto: Foto: Shutterstock.com; autors: Ecovideobaltia_lapu_izvesana_Riga
2. Iestrādājot mēslojumā
Kad ik sezonas rudens lapu savākšana pagalmā ir veikta, savu guvumu vari padarīt par mēslojumu. Dārzkopības eksperti iesaka kritušās lapas izmantot, piemēram:
• dobju mēslošanai – sasmalcini lapas ar trimmeri un noklāj dobes, kurās nākamajā gadā esi ieplānojis sēt vai stādīt;
• lapu humusa veidošanai – novieto lapas aizvējā un aplej tās ar ūdeni, lai paātrinātu sadalīšanos. Kad humuss būs gatavs, izveidosies melns, augsnei līdzīgs mēslojums;
• augu apsegšanai – ja Tavā dārzā ir puķupodos mītoši augi, kas pārziemo ārpus mājas, novieto tos aizvējā un pārklāj ar nokritušajām lapām, lai pasargātu no sala kā augus, tā māla podus.
3. Kompostējot
Lai gan komposta kaudzi var papildināt viscaur veģetācijas periodam, rudenī tā iegūst īpašu nozīmi. Lai kompostēšana izdotos sekmīga, nepieciešams atbilstošs:
• mitruma līmenis – ideālais komposta mitruma līmenis ir 40–60%. Mitruma līmenim esot lielākam, kompostētie materiāli var sablīvēties. Līdz ar to samazināsies arī gaisa caurlaidība, kas var novest pie kompostēšanās procesa palēnināšanās, radīt nelāgu aromātu un nepieciešamību komposta kaudzi pārrakt. Lielu nokrišņu gadījumā kompostu vari piesegt ar mitrumu uzsūcošiem materiāliem, piemēram, salmiem vai sausām lapām. Savukārt izteikti sausā laikā kompostu vari mitrināt aplaistot;
• gaisa cirkulācija – lai kompostēšanās noritētu veiksmīgi, kaudzē dzīvojošajiem mikroorganismiem ir vajadzīgs gaiss. To vari panākt, kompostu pārjaucot (apjomīgākos gadījumos ar traktoru, piemājas dārzā – ar lāpstu). Labs veids, kā panākt gaisa cirkulāciju, būs arī kaudzē kārtām ievietoti salmi, skujas vai žagari;
• temperatūra – ja komposts būs sagatavots kā nākas, temperatūra tajā sasniegs + 55°C. Ja šāda temperatūra saglabāsies vairākas dienas, tas palīdzēs cīņā ar potenciālajām baktērijām, sēnītēm un nezāļu sēklām, kas citādi var kaitēt kompostam;
• sasmalcinātas sastāvdaļas – jo nelielāki būs kompostā ievietotie elementi, jo ātrāk noritēs kompostēšanās process. Speciālisti iesaka kompostu veidot no apmēram 5–8 cm lielām vienībām. Taču – ko likt kompostā?
Foto: Foto: Pixabay.com / Jing; autors: Eco_Baltia_VIDE_lapu_izvesana_riga
Kompostam derīgās sastāvdaļas var iedalīt zaļajos atkritumos un brūnajos atkritumos. Zaļie atkritumi lielākoties ir slapjāki, tie ātri sadalās un nodrošina kompostu ar slāpekli. Tajos ietilpst:
• nopļautā zāle;
• augļu un dārzeņu atkritumi vai mizas;
• ozola lapas;
• kafijas pārpalikumi;
• kūtsmēsli.
Savukārt pie brūnajiem atkritumiem – oglekļa avota – pieskaitāmi, piemēram:
• sausās rudens lapas;
• salmi;
• zirgu mēsli;
• divus mēnešus noturētas zāģskaidas;
• kukurūzas stublāji utt.
Veidojot kompostu, ieteicams izmantot apmēram 75% brūno atkritumu un 25% zaļo atkritumu, neatkarīgi no kompostēšanas veida. Lai atbrīvotos no dārza atkritumiem, Tu vari izvēlēties, piemēram:
• kompostēšanu tvertnē – ievieto mucā vai traukā ½–1/3 brūnos atkritumus un atlikušo tvertnes daļu piepildi ar zaļajiem atkritumiem, liekot tos pamīšus pa kārtām. Šī metode iesaka pievienot arī nedaudz augsnes, kā arī speciālos biokompostētājus;
• kompostēšanu kaudzē – vari izvēlēties līdzenu, nenožogotu vietu vai arī komposta kasti. Izvēloties līdzenu vietu, zaļos un brūnos atkritumus krauj trapeces veidā, nosedzot kaudzi ar mitrumu absorbējošu materiālu. Izvēloties kasti, ieteicams veidot veselas trīs – vienu, kur notiek kompostēšanas process, otru, kurā kraut atkritumus, un trešo, no kuras ņemt kompostu. Arī tās jānosedz ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu;
• kompostēšana bedrē vai tranšejā – šī metode paredz komposta materiāla aprakšanu vietā, kur nākamajā gadā paredzēts stādīt. Rakšanu veic apmēram 20 cm dziļumā, pa pusei aizpildot bedri ar komposta materiālu un tad aizrokot;
• kompostēšanu mulčējot – noklāj organiskos atkritumus, piemēram, koku mizas, nopļauto zāli, koku skaidas vai lapas uz zemes pabiezā kārtā – apmēram 8 cm biezumā. Mulčai sadaloties, nepieciešamās barības vielas pašas iestrādāsies augsnē. Atceries, ka mulčēšanu neiesaka veikt ļoti tuvu augļu koku vai krūmu stumbriem!
Foto: Foto: Shutterstock.com; autors: Ecovideobaltia_lapu_izvessana_Riga
Ja ar komposta kaudzi nepietiek – lapu izvešana Rīgā un citviet
Ne vienmēr mēslojuma vai komposta kaudzes veidošana ir labākais risinājums. Piemēram, gadījumos, ja atkritumu daudzums ievērojami pārsniedz to utilizēšanas iespējas, izdevīgāk zaļos atkritumus būs nodot šķirošanai atkritumu apsaimniekotājiem.
Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia VIDE, kura plašajā pakalpojumu klāstā ietilpst dažādu atkritumu, kā arī lapu izvešana Rīgā un citviet, šim nolūkam piedāvā īpaši marķētus 120 l tilpuma maisus, kurus pēc piepildīšanas var ērti novietot blakus sadzīves atkritumu konteinerim, lai nodotu atkritumu savācējiem kopā ar pārējiem atkritumiem.
Turklāt gadījumos, kad paredzama liela lapu savākšana un lapu izvešana, piesakoties 10 vai vairāk zaļo atkritumu maisiem, to piegāde būs bez maksas.
Foto: Foto: Eco Baltia VIDE; autors: Eco_Baltia_VIDE_lapu_izvesana_riga_2
Kādus atkritumus drīkst ievietot zaļo atkritumu maisos?
Tā kā speciāli marķētie maisi paredzēti āra teritoriju sakopšanas vajadzībām, tajos nedrīkst mest, piemēram, piena produktus vai citu pārtiku. Piesakoties zaļo atkritumu maisiem no Eco Baltia VIDE, tajos varēsi ievietot:
• nopļauto zāli un nezāles – īpaši noderīgi vasarā;
• koku lapas – savāktas lielajā rudens talkā;
• nelielus zariņus – apjomīgi, koku un krūmu zari nav piemēroti ievietošanai šāda tilpuma maisos;
• dārzeņus un augļus – neizmantoto rudens ražu.
Atceries! Zaļos atkritumus nedrīkst mest kopā vienā tvertnē ar sadzīves atkritumiem!
Sakop savu privātmājas vai uzņēmuma teritoriju un atbrīvojies no sezonālajiem zaļajiem atkritumiem jau laikus – lapu izvešana Rīgā, kā arī citur Latvijā ir pavisam vienkārša!
Informāciju par iespējām pieteikties Eco Baltia VIDE zaļo atkritumu maisiem meklē uzņēmuma mājaslapā!