LAS vēlas Latvijā arhitekta profesijas likumu
Vienlaikus Kronbergs uzsvēra, ka LAS pozitīvi novērtē, ka Rīgai ir saglabāts pilsētas arhitekta dienests. "Tam un pilsētas arhitekta kolēģijai jāattīsta profesionālā viedokļa politiskā neatkarība visas sabiedrības interesēs. Novērtējot Rīgas lomu valsts attīstībā, arhitektu profesionālās organizācijas uzskata, ka pilsētas arhitekta dienestiem ir obligāti jābūt visās Latvijas lielajās pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī - un tie vēlami arī citās pilsētās kultūras mantojuma saglabāšanas, labas attīstības un kvalitatīvas vides attīstības interesēs," sacīja LAS padomes priekšsēdētājs.
Arhitekts informēja, ka LAS jau strādā pie šāda veida likumprojektiem. Valsts prezidents Bērziņš pauda atbalstu šādai pieejai un solīja iesaistīties likumprojekta tālākas virzīšanas procesā, kad tas būs sagatavots, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Rīgas pilī šodien bija ieradusies arī Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle. Sarunā ar Kronbergu un Čivli Valsts prezidents pārrunāja arhitektūras plānošanas procesus Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā arī Rīgas kā 2014.gada Eiropas Savienības (ES) kultūras galvaspilsētas ilgtermiņa mērķus un uzdevumus.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Kronberga izteiktos priekšlikumus un idejas, kas skar arhitektūras jomas tiesiskā regulējuma nostiprināšanas nepieciešamību un arhitekta redzējumu par "Rīga-2014" darbības mērķiem.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka 2014.gada kontekstā būtu jānostiprina Latvijas valsts un Rīgas pilsētas mērķtiecīga sadarbība, lai ES kultūras galvaspilsētas gads un Latvijas prezidentūra ES 2015.gada pirmajā pusē atnestu valstij un pilsētai arī paliekošas vērtības - labiekārtotu vidi, jaunas kultūras infrastruktūras būves, pakalpojumu objektus un transporta būves. Valsts prezidents uzsvēra, ka prioritāri ir restaurēt un atjaunot tās publiskās būves, kuras jau darbojušās, un tikai pēc tam būtu jādomā par jaunu objektu celtniecību.
Kronbergs uzsvēra, ka Rīgā tuvākajā laika periodā īpaša uzmanība ir pievēršama izmaiņām atvērtajiem - Attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna - dokumentiem, raugoties uz tiem no sabiedrības interešu un profesionalitātes aspektiem. Valsts prezidents atzina, ka centienos veidot Rīgas attīstības plānu īpaša uzmanība būtu jāpievērš sabiedriskā labuma veidošanai un vairošanai, publisko ārtelpu, tostarp Rīgai raksturīgo ūdensmalu, attīstībai, vides kvalitatīvā līmeņa paaugstināšanai.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka Latvijas valsts vides kvalitatīva veidošana visplašākajā aspektā - plānošana, pilsētplānošana un arhitektūra - ir neapstrīdami nozīmīgi procesi, uz valsts ilgtermiņa attīstību un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti raugoties.
Rīga, 28.maijs, LETA.
Andris Kronbergs/ Foto: LETA
2012.gada 30.maijā
