Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" aprīļa izdevums Nr. 97

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" aprīļa izdevums Nr. 97.

2024. gada aprīļa žurnālā "Būvinženieris" Nr. 97 lasi:

Aktualitātes

Skatei Gada labākā būve Latvijā jau 26. cikls!

Pašlaik aktīvi rit skates Gada labākā būve Latvijā 2023 kārtējais cikls. Jau 26. gadu pārskatām iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotās būves un vērtējam, kuras no tām pelnījušas īpašu atzinību un gada labāko būvju titulus. Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ceresit un 16 nozares sabiedriskajām organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, AS Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Celtniecības koledžu un RISEBA FAD.

2023. gadā ekspluatācijā nodoto labāko būvju pieteikšana skatei ir noslēgusies. Būvju pieteikumi saņemti astoņās nominācijās: Dzīvojamā jaunbūve, Publiska jaunbūve ar apakšnomināciju Ražošanas ēka, Pārbūve un atjaunošana, Restaurācija, Inženierbūve, Ainavas būve, Koka būve, BIM objekts. Aprīlī tiek izvērtēta par būvēm iesniegtā informācija, un 30. aprīlī skates žūrija sanāks uz sēdi, lai lemtu, kuras būves izvirzīs otrajai kārtai. Maija pirmajās dienās informēsim par to skates mājaslapā gadabuve.lv, sociālajos tīklos un medijos.

Saglabāt mantojumu un augt ar inovācijām, ilgtspēju un izcilību

Šā gada 22.–24. maijā Rīgā notiks Eiropas Būvinženieru padomes (European Council of Civil Engineers – ECCE) 78. gadskārtējā konference. Starptautiski nozīmīgā notikuma norises laiks un vieta nav izvēlēti nejauši. Latvijas Būvinženieru savienība (LBS), kas ir aktīva ECCE biedre kopš 2005. gada, šogad svin simtgadi, kā arī atzīmē 35. gadskārtu kopš LBS atjaunošanas. Tieši tāpēc šā Būvinženiera numura īpašais viesis ir ECCE prezidents Andreass Brandners, kurš laipni piekrita sniegt atbildes uz mūsu jautājumiem – gan par ECCE organizāciju, gan par Latvijas lomu Eiropas inženieru saimē, gan par inženiera profesionālo misiju.

Likvidēto uzņēmumu nozarē vairāk nekā jauno

Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 8772 jauni uzņēmumi, savukārt likvidēti 7844. Tas nozīmē, ka pēc septiņu gadu pārtraukuma jaunreģistrēto uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto, liecina Lursoft apkopotie dati. Lai arī jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn saglabājies teju nemainīgs, tas bijis zemākais rādītājs pēdējo divdesmit gadu periodā. Lursoft izpētījis, ka zemāka jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte bija vērojama vien no 1999. līdz 2003. gadam. Savukārt, runājot par likvidētajiem uzņēmumiem, jānorāda, ka pagājušajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis zemākais kopš 2015. gada. Analizējot datus par uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamiku būvniecības nozarē, redzams, ka pēdējos gados likvidēto uzņēmumu skaits saglabājies gana augsts, pārsniedzot jauno uzņēmumu skaitu.

Būvniecības projektu novērtēšanas metodes

No 2022. gada komercobjektu projektētāji, arhitekti un būvnieki arī Latvijā ir sākuši saskarties ar tādām abreviatūrām kā, piemēram, BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method), LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) vai DGNB (Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen). To faktiskā nozīme – visas projekta komandas augstāka darba kvalitāte.
2024. gads ir sācies ar vairākiem pieņemtiem praktiskiem lēmumiem par labu starptautiski atzītu sertifikācijas metožu izvēlei – piemēram, Rīgas dome ir lēmusi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu BREEAM jaunbūvēm vai atjaunošanas projektiem, LEED un DGNB sertificētiem īpašumiem. Starptautiskā līmenī arī ir pieņemts lēmums veidot partnerību starp lielākajām institūcijām BRE (BREEAM), GBCA (Green Star) un USGBC (LEED), lai ar lielāku jaudu un finansiāliem nodrošinājumiem veicinātu ilgtspējīgu būvniecību.

Analoģija šīm sertifikācijas metodēm ir šobrīd aktuālā CSRD (Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva), kas paredz, ka lielajiem uzņēmumiem būs jāatskaitās jeb jāsniedz ziņojumi par dažādiem ilgtspējas jautājumiem, t. sk. vides tiesības, cilvēktiesības, sociālās tiesības, pārvaldības faktori utt. Būvniecības projektu metodes te ir standartizētas pēc situācijas. Uzņēmumiem ir jādomā ne tikai par savu saimniecību, bet arī par to, kā viņu darbība ietekmē apkārtējo vidi, kādus piegādātājus, kādas piegādes ķēdes izvēlēties utt.  

Kā nozare var palīdzēt publiskajam iepircējam?

Publiskajam iepirkumam likumā ir definēts mērķis. Tas aprakstīts trīs punktos, no kuriem šā raksta ietvaros svarīgākais šķiet mērķis «nodrošināt pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku». Dažādos avotos tiek publicēti raksti par publisko iepirkumu, tā piemērošanai svarīgām direktīvām, normām, principiem, taču reti var lasīt par praktiskām lietām, kas publiskajam iepircējam palīdzētu kļūt efektīvākam, organizējot publisko iepirkumu būvniecības jomā.  Dr. sc. ing. Jana Simanovska kādā prezentācijā paudusi, ka pēc Eiropas Komisijas pētījuma datiem 83 % gadījumu nelietderīgi izdevumi iepirkumos radušies nepietiekamas profesionalitātes dēļ, un tikai 17 % gadījumu iemesls ir korupcija.

LBS 100

Pirmais LBS valdes priekšsēdētājs Ilgvars Niedols

"Būvinženieris" žurnāla iepriekšējos numuros lasītāji jau tika iepazīstināti ar Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dibināšanas un atjaunošanas vēsturi, kā arī ar cilvēkiem, kas veicinājuši Latvijas Būvinženieru savienības un līdz ar to arī visas būvniecības nozares attīstību, savukārt šajā numurā tiek plašāk pastāstīts par atjaunotās LBS pirmo valdes priekšsēdētāju Ilgvaru Niedolu un viņa devumu.

Ilgvars Niedols (05.10.1928.–16.09.2021.) bija Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs no LBS dibināšanas kongresa 1989. gada 27. maijā līdz 2003. gada 28. martam. Ilgvars Niedols tolaik aktīvi darbojās iniciatīvas grupā, kas tika izveidota, lai atjaunotu LBS. Viņš savulaik atcerējās, ka uzņemties Latvijas Būvinženieru savienības vadību bija liels izaicinājums un arī uzdrīkstēšanās. Apvienot būvniecības speciālistus periodā, kad būvniecībā sākās juku laiki un daudzi no valsts vadošajiem būvniecības vadītājiem ieņēma nogaidošu pozīciju, nebūt nebija vienkārši. Tas prasīja lielu motivāciju, var pat teikt – arī drosmi. Bet kolēģi viņam uzticējās, un šī uzticība bija jāattaisno.

Personība

Sākt ik dienu ar paceltu galvu

Būvinženiera šā numura viesis ir būvkonstruktors Matīss Apsītis – projektēšanas biroja SIA Arenso vadītājs, 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas – Pamatakmens – saņēmējs kategorijā Gada inženieris/arhitekts un titula Gada būvkonstruktors ieguvējs.
"Matīsa darba ētika, kvalitāte un attieksme pret darbu ir tās būtiskās īpašības, kas nozares kolēģu acīs viņu ierindo starp vadošajiem profesionāļiem valstī," šādu cieņpilnu raksturojumu Matīsam Apsītim ir sniegusi Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, piesakot savu kolēģi Būvindustrijas lielajai balvai. Matīss ir pārliecināts savas nozares un darba patriots – tieši tā viņš pats sevi raksturo, un šī pārliecība arī ir jūtama it visā, ko tiekoties pārrunājam. Pats savu projektēšanas biroju Matīss vada jau gandrīz desmit gadu un ar smaidu atzīstas, ka uzņēmuma grāmatvedība un administrēšana ir lietas, kas sagādā visvairāk galvassāpju un kam pieķeras tikai tālab, ka tas vienkārši ir jādara, savukārt lielākais gandarījums ir, kad atrodas iespēja pilnībā iegrimt savā inženiera elementā un konstruēt kādus sarežģītākus mezglus. Interesanti, ka paralēli inženiera būtībai un sūtībai Matīsam ir arī vērtīga lauksaimnieka pieredze.

Būve

Jaunā un ražīgā kanalizācijas sūkņu stacija

Šajā pavasarī darbu sākusi jaunuzbūvētā SIA Rīgas ūdens kanalizācijas sūkņu stacija (KSS) Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, kas ir ne tikai lielākā galvaspilsētā, bet pārsūknētā notekūdeņu apjoma ziņā viena no lielākajām Baltijā. Stacijas maksimālā ražība ir 2300 litru sekundē jeb 8280 m3/h.

Jaunā sūkņu stacija uzbūvēta līdzās pirms vairāk nekā 30 gadiem celtajai sūkņu stacijai, kuras ekspluatācijas laiks nu ir beidzies un sākusies tās demontāža. Kopējā KSS teritorijas platība ir 1,38 hektāri, un tā atrodas aptuveni 300 metru attālumā no Daugavas. Tās kopējais sateces baseins kopā ar Daugavas labā krasta sūkņu staciju Austuves ielā 5 ir aptuveni 4700 ha. To veido Pļavnieki, Ķengarags, viss Rīgas kreisā krasta rajons, kā arī Ķekavas un Mārupes novada novadītie notekūdeņi. Jaunās KSS lielākais ieguvums ir garantēta un droša notekūdeņu savākšana un pārsūknēšana uz bioloģiskās attīrīšanas staciju Daugavgrīva, mūsdienīgas, attālināti vadāmas tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģisko ūdeņu patēriņa samazināšanās un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums.

Atjaunotais Berči nams Liepājā – skaists pienesums pilsētvidei

Liepājas vēsturiskā apbūve pēdējos gados piedzīvojusi īstu atdzimšanu – daudzas senās, teju par graustiem pasludinātās ēkas ieguvušas jaunus īpašniekus, kas nopietni ķērušies klāt to atjaunošanai. Šāds stāsts ir arī par dzīvojamo māju Kungu ielā 20, ko tālajā 1876. gadā projektējis Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči.

Lai arī Otrā pasaules kara laikā daļa no Berči radītajām ēkām tika sagrautas, līdz mūsdienām dažādā tehniskajā stāvoklī saglabājušās vairāk nekā 50 būves. Nams Kungu ielā 20 pieder veiksminiekiem, kas, iegūstot jaunus īpašniekus, piedzīvojis rūpīgu un cieņpilnu atjaunošanu.

Ilgajā pastāvēšanas laikā ēka kalpojusi dažādiem saimniekiem – te bijusi ārsta privātprakse, pagājušā gadsimta 20.–30. gados ēkā bija dzīvokļi, kādu laiku te mitinājusies Liepājas Vieglatlētikas biedrība, taču visilgāk, padomju laikos, šeit atradies bērnudārzs. 90. gados, sākoties ēku denacionalizācijai, īpašnieki mainījās cita pēc cita, divas reizes nams nodots izsolei. Ilgu laiku ēka stāvēja pilnībā pamesta, kas būtiski ietekmēja tās tehnisko stāvokli. Pēdējais ēkas īpašnieks bija apņēmies sākt atjaunošanu, kam tika izstrādāts arī projekts, taču līdzekļu trūkuma dēļ iecere netika īstenota. Līdz brīdim, kad nams nonāca Daiņa un Andas Irbju ģimenes īpašumā.

Koka būve

Kāpšanas sienas un universāla sporta zāle Francijā

Tuvojoties 33. olimpiskajām spēlēm 2024. gada vasarā, Parīzē un visā Francijā tiek būvēta un atjaunota sportošanas infrastruktūra, mēģinot padarīt tuvojošās spēles par zaļākajām.

Parīzes spēļu programmā pirmo reizi ir iekļauts breiks, papildus jaunajiem sporta veidiem – skeitbords, sērfošana un kāpšanas sports, kas bija jau Tokijas olimpisko spēļu programmā. 2023. gada vasarā nelielā Šampaņas reģiona pilsētiņā Truā (Troyes) lai varētu gatavoties olimpiskajām spēlēm, kāpšanas sporta treniņiem tika atklāts starptautiskajām prasībām atbilstošs lielākais kāpšanas komplekss Francijā. Jaunās ēkas būvniecībā izmantota optimāla koka, metāla un betona konstrukciju kombinācija, ar kuru lepojas gan ēkas projektētāji, gan projekta realizētāji. Jaunajā ēkā realizēta inovatīva sporta laukuma izbūve un nodrošināta piekļuve arī paraolimpisko sporta veidu sportotājiem.

Vide

Standartu veidi un apzīmējumi

Standartos ir apkopotas zināšanas, pieredze un labākā prakse, kas dod iespēju uzņēmējiem veidot labākus produktus, pakalpojumus un efektīvākus procesus, ātrāk pielāgoties tirgus prasībām un tādējādi iegūt priekšrocības. Standarti garantē saderību un savietojamību ar citām precēm un detaļām, kas savukārt palīdz taupīt resursus un izmaksas. Standarti sniedz piekļuvi jaunākajiem atklājumiem un tehnoloģijām – inovācijām, jaunākajām tendencēm un tirgus prasībām attiecīgajā uzņēmējdarbības jomā.

Viens no būtiskākajiem standartizācijas mērķiem ir samazināt ražošanas izmaksas, paaugstināt savu produktu/pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju. Standarti ir veids, kā pircēji un pārdevēji var vienoties par preču un pakalpojumu īpašībām, tostarp kvalitāti, drošību, savietojamību, vides ietekmi un citiem raksturlielumiem. Standarts nodrošina pamatu vienotai izpratnei par produktu, pakalpojumu vai procesu. Standarti rada uzņēmumiem un patērētājiem pārliecību, ka preces un pakalpojumi, ko tie attīsta vai izmanto, ir droši, uzticami un pilda savu funkciju.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Viltīgais ūdens, pelējums un citas nepatikšanas

Pārsteidz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aktuālā ziņa, ka neatbilstību testēšanā 2019.–2023. gadā no 22 logiem, kam pārbaudīta siltuma caurlaidība Uw, neatbilstība deklarētajām vērtībām konstatēta 16 logiem, t. i., 73 %. Bet 34 logu ūdens caurlaidības u. c. parametru pārbaudē noteikts, ka mazāk nekā puse (47 %) ir atbilstoši ražotāja specificētajiem parametriem…

Tomēr nepatikšanas būvniekam un patērētājam var piezagties arī citos veidos. Pamatoti valda priekšstats, ka Vācijā būvniecības noteikumi un inženierrisinājumi industrijā kopumā ir detalizēti izstrādāti un var kalpot par paraugu citām valstīm. Par to liecina arī zināmais, ka daudzi Eiropas standarti (apzīmē saīsināti ar EN) ir veidojušies uz Vācijas standartu DIN (Deutsches Institut für Normung) bāzes un joprojām tiek rūpīgi kopti.

Infrastruktūra

Sācies sarežģīts Rail Baltica stacijas RIX Rīgas lidostā būvniecības posms

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras RIX Rīgas lidostā izbūve pārgājusi nākamajā – otrajā – būvniecības kārtā. Tas ir viens no sarežģītākajiem no kopumā pieciem būvniecības posmiem – gan būvdarbu zonas, gan apjoma ziņā. Ir jāizbūvē Latvijas mērogā unikāla 13 metru augsta dzelzceļa estakāde Rīgas un Jaunmārupes virzienā, un šis darbs ir pielīdzināms trīspadsmit tiltu izbūvei (ar laidumu 30–40–30 metri). Būvdarbi lielākoties norisināsies lidostas slēgtajā zonā, skarot lidostas darbībai nozīmīgas ēkas un būves. Par to, kas paredzēts būvdarbu otrajā kārtā, Būvinženiera lasītājiem stāsta Edgars Vaivods, projekta būvnieka – pilnsabiedrības B.S.L. Infra – būvdarbu vadītājs, kurš ir atbildīgs par šo būvniecības posmu, un plānošanas inženieris Ivars Kājiņš.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!