Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" augusta izdevums Nr. 99

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" augusta izdevums Nr. 99.

2024. gada augusta žurnālā "Būvinženieris" Nr. 99 lasi:

Aktualitātes

Latvijas būvniekiem Baltijā lielāka pieredze, pieticīgāki rezultāti

Vairāk nekā 57 tūkstoši uzņēmumu un 220 tūkstoši nodarbināto – tik plaši pārstāvēta ir būvniecības nozare Baltijas valstīs, liecina Lursoft IT apkopotie dati. Visvairāk būvniecības uzņēmumu reģistrēts Igaunijā – šajā ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēti 25,8 tūkstoši jeb 45,12 % no visiem Baltijas būvniecības uzņēmumiem. Otrs lielākais skaits reģistrēts Lietuvā (18,2 tūkstoši jeb 31,8 % no visiem reģiona būvniecības uzņēmumiem), savukārt Latvijā pašlaik ir vismazākais būvniecības uzņēmumu skaits, salīdzinot ar abām kaimiņvalstīm – 13,2 tūkstoši jeb 23,08 % no kopējā skaita.

Ko aizgūt no FIDIC būvdarbu apmaksā?

Būvdarbu līguma cenas noteikšanai ir daudz dažādu mehānismu – no visnotaļ precīzi nosakāmiem līdz pietiekami abstraktiem, par kādiem var uzskatīt, piemēram, projektē un būvē līgumos būvdarbu sadaļas cenas noteikšanu. Neatkarīgi no būvniecības projekta realizācijas metodes un no tās izrietošās cenas noteikšanas iespējamās precizitātes publiskajiem pasūtītājiem ir svarīgi ne tikai konstatēt līgumā ar būvdarbu veicēju ierakstīto cenu, bet arī visas iespējamās papildu izmaksas, kas var rasties projekta realizācijas gaitā. Tas nosaka pasūtītājam par pienākumu nosacīti iesaldēt naudu, paredzot noteiktu finanšu rezervi dažādiem gadījumiem – indeksācijai, neparedzētiem izdevumiem. Noteikt iespējamo finanšu rezerves apjomu 100 % precīzi, visticamāk, ir grūti, taču, veicot elementārus aprēķinus, vadoties no publiskajā iepirkumā pieļautajiem maksimālajiem grozījumiem, var noteikt indikatīvi lielāko nepieciešamo finanšu rezerves summu.

Gada labākā būve Latvijā 2023

Ar patiesu lepnumu par paveikto

Šā gada 22. augustā paziņoti un apbalvoti skates Gada labākā būve Latvijā 2023 laureāti. Laureātu pilns saraksts un skates rezultāti tradicionāli tiek publicēti žurnālā Būvinženieris. Kopumā šogad žūrija trīs kārtās ir apskatījusi un novērtējusi septiņdesmit skatei pieteiktās būves astoņās nominācijās no visiem Latvijas reģioniem. Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar Ceresit un 23 profesionālajām nozares sabiedriskajām organizācijām un nozares institūcijām rīkotā skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek 26. reizi.

Personība

Katram ir sava stiprā puse, vien jāmācās to likt lietā

Aleksandrs Stasens, AS LNK Industries Tehniskās nodaļas vadītājs, ir 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens saņēmējs kategorijā Gada inženieris/arhitekts un godalgots ar titulu Gada inženieris. LNK Industries kolēģi, nominējot Aleksandru Būvindustrijas lielajai balvai, savu nostāju cita starpā argumentējuši šādi: «Aleksandrs Stasens ir pierādījums tam, cik daudz var sasniegt ar pacietību un neatlaidību, soli pa solim, pārvarot izaicinājumus, iekarot augstas virsotnes, turklāt šajā ceļā saglabājot mieru, apvienojot laipnību ar stingrību.(..) Cilvēcīgums iet roku rokā ar profesionalitāti, turklāt Aleksandram piemīt radošums, kas inženiera darbā lieti noder.»

Stingrs tvēriens un uzdrīkstēšanās

Viņai ir tik daudz pienākumu un darāmā, ka nav viegli sarunāt tikšanos, turklāt var nojaust – nav arī īpašas vēlmes kādam atklāt savu iekšējo pasauli, kas allaž tiekot sargāta no sabiedrības uzmanības. Sarunas beigās Vija Gēme, Cēsu novada būvvaldes vadītāja, arī atzīstas, ka gribējusi par visām varītēm no intervijas tikt vaļā, un bijis sevi jāpārvar, lai uzdrīkstētos runāt publiski. Bet viņai ir, ko teikt, un tajā pavisam noteikti ir vērts ieklausīties!
V. Gēme nozarei piederīga ir vairāk nekā 50 gadu. Savu profesionālo darbību īstenojusi, strādājot dažādos vadošos amatos, konsultējusi ministrus un ir viena no pieredzējušākajām un kompetentākajām būvniecības lietpratējām valsts struktūrās. Viņas vadībā izstrādāts pirmais Būvniecības likums, radīti pirmie Vispārīgie būvnoteikumi un pārējie saistošie būvnormatīvi neatkarīgās Latvijas vēsturē, izveidota valsts būvinspekcija. Par nopelniem tautsaimniecībā un ilggadējo nozīmīgo ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā Latvijā 2018. gadā saņēmusi valsts augstāko apbalvojumu virsnieka pakāpē – Triju Zvaigžņu ordeni. Pērn ieguvusi Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmens kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā, un nav ne mazāko šaubu, ka šo atzinību ir godam nopelnījusi. Par ieguldījumu nozarē un drosmi pieņemt atbildīgus lēmumus. Par stingro tvērienu un uzdrīkstēšanos.

Būve

Atdzimis viens no Ventspils greznākajiem vēsturiskajiem namiem

Teju pirms desmit gadiem ārsts un mecenāts Rauls Vēliņš savā dzimtajā pilsētā Ventspilī iegādājās pussagruvušu ēku Kuldīgas ielā 63. Pēc ilgas un rūpīgas atjaunošanas ar nosaukumu Villa Langberg tā kļuvusi par vienu no pilsētas skaistākajām vēsturiskajām celtnēm. Unikāls ir ēkas arhitektoniskais risinājums, kas veiksmīgi apvieno vēsturisko, atjaunoto būves daļu ar jaunuzcelto būvapjomu. Būtisks ēkas pazīstamības elements ir četri tornīši ar balustrādēm – trīs no tiem atjaunoti vēsturiskajā izskatā, ceturtais ir mūsdienīgs risinājums, kas lieliski iekļaujas nama vizuālajā koptēlā.

Biroju ēkas jaunbūve New Hanza pilsētvidē

Tiešā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā jaunā finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza city teritorijā Mihaila Tāla ielā 1 savu pirmo ekspluatācijas gadu aizvadījusi jaunuzceltā A klases biroju ēka, kuras atbilstību ilgtspējīgas būves principiem jau drīzumā apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts. Ēka atrodas tieši uz robežas ar Rīgas vēsturisko centru – līdzās kultūras un izklaides vietai Hanzas perons – un ievada jaunās attīstības teritoriju New Hanza, kalpojot kā pāreja no vēsturiskās centra apbūves uz mūsdienu arhitektūru.

Koka būve

Koka konstrukcijas jaunajā kokaudzētavā Mežvidi

Kalsnavas pagastā jau iepriekš atradās Latvijas valsts mežu uzņēmumi, kurus tagad ir papildinājusi nesen izveidotā kokaudzētava Mežvidi. Kokaudzētavas jaunajā būvē Jaunkalsnavā ir apvienots birojs, ražošana un saldētava, un kompleksa būvniecībā realizēti ilgtspējīgi risinājumi – tai skaitā koka konstrukcijas, saules paneļi un lietusūdens uzkrāšana klimata neitralitātes nodrošināšanai. Meža stādu ražošanas jaudu palielināšanai Jaunkalsnavā sākotnēji tika uzbūvētas piecas siltumnīcas, desmit stādu pieaudzēšanas poligoni un kokaudzētavas iekšējie ceļi, bet pagājušā gadā kompleksu papildināja jaunas ražošanas un administrācijas telpas, kuru būvniecībā izmantots līmētais koks un koka karkasa konstrukcijas.

Inženierija

Plastiskā rukuma plaisu novēršana betonā

Betona un dzelzsbetona konstrukciju plaisāšana ir betonētājiem labi zināma problēma. Parasti betons saplaisā stiepes slodzes ietekmē, jo betonam ir salīdzinoši zema stiepes izturība, kas ir aptuveni 10 reizes zemāka par tā spiedes izturību. Lai gan plaisāšana galvenokārt notiek, sacietējušam betonam tiekot stieptam, mehānismi un iemesli, kas izraisa stiepi betona šķērsgriezumā, var būt ļoti dažādi, un daudzos gadījumos tie ir ārpus betonētāja tiešas kontroles. Tie ir, piemēram, tādi stiepi izraisoši mehānismi, kas saistīti ar betona un dzelzsbetona konstrukciju konstruktīvo risinājumu, betona maisījuma īpašībām, ārējās vides apstākļiem vai visbiežāk – visu šo faktoru kombinācijām. Tomēr ir viens betona plaisāšanas mehānisms, precīzāk – iemesls, kur betonētāji ir galvenie procesa dalībnieki, kuri spēj to novērst, pareizi plānojot un paveicot betona ieklāšanas darbības būvobjektā. Tā ir betona plaisāšana plastiskā rukuma ietekmē.

Standarti

Zināšanas un pieredze, kas pieejama ikvienam. Kā top standarti

Standartizācijas rezultāts ir brīvprātīga sadarbība starp nozari, uzņēmumiem, valsts iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, kas savstarpēji vienojas par kvalitātes, drošības, sadarbspējas, savietojamības un citām prasībām. Standartos apkopotās pasaules vadošo ekspertu zināšanas un labākie mūsdienu risinājumi (state of the art) sniedz lietotājiem skaidras un precīzas atbildes, atvieglo ražošanas procesu un palīdz ietaupīt resursus. Standarti atvieglo produktu izstrādi, ražošanu, tirdzniecību un sadarbību ar citiem ražotājiem un piegādātājiem. Standarti piedāvā neizmērojamas zināšanas un priekšrocības tiem, kas tos lieto un piedalās to radīšanā. Standartu izstrāde notiek trīs līmeņos: starptautiskajā, reģionālajā (Eiropas) un nacionālajā. Standarta izstrāde sākas tad, ja pēc tā ir radusies nepieciešamība vai interese. Lielākoties tie ir standarta nākotnes lietotāji, piemēram, kādas konkrētas nozares uzņēmumi vai organizācijas, kas uzņemas iniciatīvu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Ēku vadības problēmas un risinājumi

Pirms gadiem desmit pētījuma ietvaros analizējām energoefektivitāti jaunuzceltā publiskā gandrīz nulles enerģijas ēkā Vidzemē, kur iebūvēta gan ventilācija ar gaisa dzesēšanas un piesildīšanas iespēju, gan apsilde un dzesēšana ar grīdās iebūvētu ūdens cirkulācijas sistēmu, gan arī izmantoti atjaunīgās enerģijas risinājumi ar solārajiem paneļiem un siltumsūkni, kas toreiz vēl nebija pašsaprotami. Konstatējām nesamērīgi lielu energopatēriņu, kaut arī ēkas čaulas kvalitāte šaubas neradīja – gan hermetizācija, gan būvkonstrukciju siltuma caurlaidība atbilda prasībām, un pat risinājumi stikloto virsmu noēnošanai, lai mazinātu telpu pārkaršanu, bija pārdomāti. Vienlaikus saskārāmies ar situāciju, ka tveicīgā laikā daļas telpu pārkaršanu tomēr neizdodas novērst, kaut arī bija instalēta ēkas vadības sistēma (EVS jeb BMS – Building management system, angļu val.). Iedziļinoties problēmā, konstatējām, ka ikvienai no apakšsistēmām (ventilācija, apsilde, dzesēšana) elektroniskā vadība tiešām darbojas, bet katra no tām neko nezina par citas sistēmas eksistenci un darbību.

Infrastruktūra

Rail Baltica Rīgā – ceļš no izpētēm līdz tehniskajiem risinājumiem

Rail Baltica ieviešanu Latvijā jau 2015. gadā lēma sākt ar starptautisko staciju izbūvi – ar trases inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem. Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls izvērtēšanas posmā ir plaši analizēts risinājums. Tā izveides būtība ir nodrošināt pasažieriem mūsdienu prasībām atbilstošas ērtības, pieejamību, dažādu transporta veidu savienojamību un dot impulsu Rīgas attīstībai. Pēdējā laikā, šķiet, viens no karstākajiem tematiem sabiedrībā ir bijis Rail Baltica projekts Latvijā – to apspriež gan amatpersonas, gan medijos, gan arī virtuvju sarunās. Šajā žurnāla numurā publicētajā rakstā ielūkosimies projekta vēsturē, lai labāk izprastu tā īstenošanas gaitu. 

Mantojums

Īpašā, savrupā un autentiskā arhitektūras pērle Aizpute

Aizpute un tās mantojums ir viens no nedaudziem veiksmes stāstiem Latvijas kontekstā, kas, pateicoties patriotiski noskaņotu profesionāļu, iedzīvotāju un entuziastu iesaistei, sākusi savu renesansi. Ar mērķtiecīgu neatlaidību un misijas apziņu pilsētas arhitektūra tiek atjaunota un uzturēta un pilsētvide – attīstīta. Aizputes vēsturiskā centra plānojums līdz mūsdienām ir saglabājis autentiskumu ar nelielām modifikācijām, tādējādi pamatoti ļaujot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei piešķirt Aizputes pilsētas vēsturiskajam centram valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras pieminekļa statusu. Pilsētas arhitektūra saglabājusies kā viendabīgs ansamblis ar pāris padomju laika perioda un modernisma iestarpinājumiem. Būvniecības periodi variējas no viduslaikiem līdz 20. gadsimta sākumam, taču kopējais arhitektoniskais ietvars ir klasicisma un historisma estētikā, tādējādi mērķtiecīgi virzoties uz viengabalainu kopainu.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!