Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" decembra izdevums Nr. 95

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" decembra izdevums Nr. 95.

2023. gada decembra žurnālā "Būvinženieris" Nr. 95 lasi:

Aktualitātes

Lielākie vietējā kapitāla būvniecības uzņēmumi

Būvniecības nozare 2022. gadā apgrozījusi vairāk nekā 5,3 miljardus eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 149 miljonus eiro, liecina Lursoft pētījuma dati. No nozares 2022. gada kopējā apgrozījuma teju 40 % veidojuši 100 lielākie vietējā kapitāla būvniecības uzņēmumi.

Tie 2022. gadā kopā apgrozījuši 2,01 miljardu eiro, pēc nodokļu nomaksas kopējai peļņai sasniedzot 549,2 tūkstošus eiro. Lai arī 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis par 17,8 %, tomēr to peļņas rādītājs uzrādījis būtisku kritumu.

Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski

Latvija ir vienīgā no 17 Eiropas būvniecības kontroles konsorcija (The Consortium of European Building Control jeb CEBC) valstīm, kurā kopš 2020. gada būvniecības administratīvais process notiek tikai elektroniski un papīra formāts jaunām būvniecības iecerēm vairs netiek pieņemts. Šajā ziņā esam apsteiguši pat tādas lielvalstis kā Francija, Vācija, Lielbritānija un citas.

Turklāt pilnībā digitalizēts būvniecības administratīvais process nav viss, ar ko tiekam izcelti CEBC 2023. gada pārskatā par digitalizāciju. Tikai Latvijā ir nodrošināta elektroniska demontāžas procesa un būvniecības atkritumu izsekojamības uzraudzība. Tāpat mums ir procentuāli lielākais digitalizēto būvniecības procesu skaits, salīdzinot ar pārējām pārskatā izvērtētajām valstīm.

Kam uzticēt FIDIC līgumu projektu sagatavošanu?

Viens no aktuāliem jautājumiem, plānojot jaunu būvniecības ieceri, ir saistāms ar līguma projekta izstrādi. Ja privātajā sektorā FIDIC līgumi tiek izmantoti visnotaļ reti vai par tiem vienkārši nekas nav zināms, tad publiskajā sektorā FIDIC kopš 2018. gada iegūst aizvien plašāku pielietojumu. Tiesa, tajā pašā laikā nevar spriest par to, vai kvantitātei seko arī pielietošanas kvalitāte. Jurisconsultus projekta Būves nākotnei ietvaros 2022. gadā veiktā aptauja liecina – nozares pārstāvji uzskata, ka nepārdomāti līguma nosacījumi ir viena no visnotaļ būtiskām būvniecības nozares problēmām. Minētais tiek attiecināts arī uz FIDIC līgumiem.

Personība

Sagraut ierastību

Sarunā ar arhitektu Uģi Šēnbergu – 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas laureātu kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā – atklājas īstens avangardisma gars, liekot sev pajautāt – kāpēc gan vienmēr nemērķēt augstāk par zvaigznēm? Uģa Šēnberga karjera un nepārtrauktā ticība savai idejai ir stāsts par neatlaidību, ambīcijām un rakstura stingrību. Svarīgāk par vienkāršu realizāciju arhitekta virsuzdevums ir radīt unikālu, avangardiski skaļu arhitektūru, kas pēcāk kalpo kā vietzīme. Šķiet, veiksme pārgalvīgo Uģi Šēnbergu nekad nav pametusi.

Izglītība

Efektīva plānošana digitālajā vidē

Būves informācijas modelēšana jeb BIM kā progresīva plānošanas metode, izmantojot digitālos modeļus, aizvien vairāk iekaro būvniecības nozari.

Digitalizācija projektēšanā un būvniecībā ienāk ļoti strauji, un BIM daudzās būvprocesa jomās jau sen vairs netiek uztverts kā inovācija vai modes lieta, bet gan kā nepieciešamība un vērtīgs, efektīvs būvspeciālista palīgs ikdienas darbā. Žurnāls Būvinženieris aptaujas formā noskaidro, kā šobrīd BIM speciālistu apmācība tiek organizēta vairākās Latvijas profesionālajās būvniecības nozares izglītības iestādēs – Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un Rīgas Celtniecības koledžā –, kā arī to, kāda ir šo mācību iestāžu ekspertu uzkrātā pieredze un atziņas.

Energoefektivitāte

Temperatūras sadalījums telpās dažādas apkures apstākļos

Pēc 2022. gada enerģētiskās krīzes nevienu vairs nepārsteidz solārie paneļi uz māju jumtiem un siltumsūkņi – no malas labāk redzamas un arī mazāku izmaksu dēl izplatītākas ir gaiss-gaiss un gaiss-ūdens tipa sistēmas, kas atšķiras ar siltumnesēja veidu telpās. Pirmajā gadījumā tā ir gaisa plūsma, otrajā – ūdens –, bet enerģija abos gadījumos tiek paņemta no āra gaisa. Solāro paneļu un siltumsūkņu sasaiste ir ļoti pamatota, jo pēdējos darbina elektrība. Tā kā siltumsūkņi var darboties gan apkures, gan dzesēšanas režīmā, tad vasarā šī kombinācija telpu kondicionēšanai (dzesēšanai) no pašu saražotās enerģijas var kļūt pašpietiekama. Decembrī, kad saule no mākoņiem izlien labākajā gadījumā dažas stundas dienā, solārie paneļi vien apsildei nepieciešamo enerģiju nespēs nodrošināt.

Inženierija

Ilgtspējīgi risinājumi Knauf jaunajā biroja ēkā

Būvēt mūsdienās ir aizraujoši, jo iespējas ir neierobežotas, atliek vien ļaut vaļu izdomai. Vienlaikus mūsu gaidas ir būtiski augušas – mēs vēlamies būvēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus īpaši pievēršot uzmanību energoefektivitātei un samazinot ietekmi uz vidi, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus un risinājumus, kā arī domājot par lietotāja komfortu.

Knauf apņemšanās, būvējot savu jauno biroju, kas paredzēta kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma 30 gadu jubilejā, ir iet vēl soli pa priekšu iepriekš minētājām prasībām. Jaunā ēka būs ne tikai ieguvumus darbiniekiem – uzņēmums jauno 1200 m2 plašo biroju būvē ar ideju par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes materiāliem.

Būvdarbu izraisīto pazemes ūdeņu svārstību un grunts deformāciju modelēšana

Latvijā nozīmīga daļa būvdarbu koncentrējas Piejūras zemienē, kur pārsvarā dominē irdeni smilšaini nogulumi ar organiskas izcelsmes starpslāņiem un augsts gruntsūdens līmenis.

Arī Rīgas apkārtnē būvju pamatnes raksturo teritorijas zemais novietojums attiecībā pret Daugavu, Rīgas jūras līci, citam ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kā arī zemes virskārtā iegulošie irdeni smilšaini un organiskas izcelsmes nogulumi. Ja būvdarbi tiek veikti zem gruntsūdens līmeņa, veidojas strauja ūdens pieplūde būvbedrē, tamdēļ nepieciešams veidot blīvu norobežojošo sienu un veikt drenāžu. Lai projektētu būvbedres norobežojošās sienas, prognozētu atsūknējamo ūdens apjomu, modelētu gruntsūdens atsūknēšanas ietekmi uz apkārtējām ēkām un vidi, lietderīgi pielietot skaitliskos datoru modeļus.

Būve

Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa atdzimšana

Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārtapšanas stāsts ir gana ilgs un sarežģīts, taču ar veiksmīgām beigām – izdevies izveidot modernu, Eiropas līmenim atbilstošu teātri, vienlaikus saglabājot ēkas vēsturisko mantojumu un leģendārā Dailes teātra vadītāja, režisora Eduarda Smiļģa neiztrūkstošo garu. Līdzās teātra atjaunotajai vēsturiskajai ēkai Lāčplēša ielā 25 tapuši divi jauni būvapjomi un izbūvēta pazemes daļa, kopā veidojot vienotu teātra kompleksu. Vecajam namam veikta vērienīga rekonstrukcija, demontāžas procesā nojaucot praktiski visu ēkas iekšpusi, atstājot vien pret Lāčplēša ielu vērsto fasādi pilnā apjomā un divas vēsturiskās kāpņu telpas iekšpusē. Līdzās uzbūvēts un ar veco ēku savienots jaunais būvapjoms, iekšpagalmā nojaukts nams, kas pildīja dekorāciju noliktavas un darbnīcas funkcijas, un tā vietā uzcelta jauna ēka. Zem teātra kompleksa visā tā platībā, ieskaitot pagalma daļu, izbūvēta pazemes daļa ar modernām darbnīcām.

Dr. Mauriņa jaunā klīnika – lielisks paraugs medicīnas ēku būvniecībā

Mūsdienīga arhitektūra, līdz sīkākajai detaļai pārdomāts interjers un teicama vizuālā saskaņa ar ārtelpu – tā īsi raksturojuma Dr. Mauriņa klīnikas jaunā ēka, kas tapusi Rīgā, visnotaļ prasīgajā Mežaparka vidē. Dr. Mauriņa klīnikas vārds komentārus neprasa – šo klīniku jau gadiem atpazīst kā augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumu sniedzēju. Tikai loģiska bijusi vēlme augt tālāk, paplašinot pakalpojumus un piedāvājot arvien jaunākas paaudzes medicīnas iespējas. Šādiem plāniem nepieciešamas jaunas telpas, un 2021. gada novembrī pēc arhitektu biroja Didrihsons arhitekti izstrādātā projekta tika sākta jaunās klīnikas ēkas būvniecība. Durvis pacientiem klīnika vēra šī gada 31. jūlijā. Arhitektoniski ēkai ir vienkārša, kompakta taisnstūrveida forma ar trīs stāviem, taču īpašu to padara daudzās detaļas un risinājumi. Ēka projektēta, primāri uzsverot tās funkcionalitāti un ērtumu, domājot par higiēnas un ekspluatācijas standartiem un to pielietojumu elegantā un laikmetīgā veidolā.

Koka būve

TZMO biroja un loģistikas centra ēkas Dreiliņos

Latvijai netipisks skats 2022. gada vasarā bija vērojams Dreiliņos, Reinvaldu ielā, kur jau iztālēm bija redzamas pamatīgas lielmēroga līmēta koka konstrukcijas. Topošā būve ir uzņēmuma TZMO loģistikas un biroja centrs, kas būs viena no pēdējo gadu lielākajām koka konstrukciju būvēm Latvijā. Koka konstrukciju apjoms loģistikas centram ir visai iespaidīgs – 550 kubikmetru. GLT konstrukcijas tika piegādāts 16 kravās, bet CLT paneļi – četrās kravās. TZMO loģistikas centra tēls veidots saskaņā ar pārdomātu koka konstrukciju proporciju estētiku, lai noliktava nebūtu tikai funkcionāls, bet arī estētiski pievilcīgs un racionāls apjoms. Loģistikas centra arhitektūrā dominē stūru noapaļojumi, kas ir netipiski šāda veida būvēm. Sienu izbūvē ir izmantoti siltināti sendvičpaneļi.

Vide

Pareizs risinājums pareizajai vietai

Pareizs risinājums pareizajai vietai – šķietami šāds uzdevums ir pilnīgi loģisks, diemžēl realitātē PTAC veiktie Liftu un cēlējplatformu uzraudzības rezultāti vides piekļūstamības aspektā atklāj skaudru ainu ar nepilnībām. PTAC ilustrē vairākus problēmjautājumus. Šie gadījumi parāda, ka piekļūstamības jautājums tiek risināts kā pēdīgais, cenšoties iekļaut to jau pabeigtā objektā. Kā aizmirstais piedēklis, kas jāiekļauj iekļaušanas pēc – normatīvo aktu ievērošanai. Saskaņotājinstances neizvērtē visus vides piekļūstamības aspektus, neraugoties uz tos regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Novērojumi parāda, ka šis jautājums netiek apskatīts pēc būtības, neiedziļinoties tam sekojošajos aspektos – vai lietotājam ir gana vietas kustībai, manevrēšanai, kā arī, vai risinājums ir ērts un patiesi lietojams ikkatram.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte

Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skola (BJSS) tikusi pie jaunas vizuālas identitātes un izpelnījusies valsts mēroga atzinību, iegūstot 2. vietu konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā nominācijā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2023. Sākotnēji Preiļu novada BJSS tika izbūvēta atbilstoši padomju būvniecības standartiem, izmantojot tajā laikā pieejamos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, kas paredzētas siltākai klimatiskajai zonai. Trīs stāvu ēka ar sporta zālēm un kopējo platību 1920,2 m2 tika nodota ekspluatācijā 1985. gadā. Pēdējo gadu laikā ēkā nebija veikta nekāda plašāka rekonstrukcija, vien nelieli, steidzamākie ikdienas remontdarbi. Par labu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu uzsākšanai objektā lika izšķirties vairāki būtiski apsvērumi. Viena no nopietnākajām problēmām bija nepietiekama telpu nodrošināšana ar siltumu.

Infrastruktūra

Rail Baltica Salaspils Intermodālais loģistikas centrs

Rail Baltica būs ātrvilcieni, kas ļaus ērti nokļūt gan Baltijas galvaspilsētās un citās Eiropas metropolēs, un reģionālie vilcieni uz līdz šim nebijušām stacijām Latvijā un tuvējās pierobežas pilsētās. Līdztekus jau notiekošajiem pasažieru infrastruktūras plānošanas un izbūves darbiem notiek arī kravu plūsmas infrastruktūras izveide, kas ļaus pilnvērtīgi izmantot Rail Baltica dzelzceļa priekšrocības. Dzelzceļā ļoti nozīmīgi ir kravu pārvadājumi, kas ir viens no pamata investīciju atpelnīšanas instrumentiem šāda veida infrastruktūrai. Tādēļ Latvijā pie jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas tiek projektēts Salaspils Intermodālais loģistikas centrs. Turpmākā nākotnē arī reģioniem pavērsies iespēja iekļauties Rail Baltica kravu apgādes un loģistikas apritē, veidojot tiešus komerciālus pieslēgumus jaunuzbūvētajai pamatlīnijai, kas ļaus savienot reģionāli nozīmīgus industriālos centrus dzelzceļa līnijas tuvumā, kā arī atsevišķus uzņēmumus ar nozīmīgu kravu bāzi.

Mantojums

Trīs zudušie Brīvības ielas kvartāli

20. gadsimta 60. gados tika izstrādāts Rīgas ģenerālplāns. Viena no ielām, ko bija paredzēts uzlabot atbilstoši modernas pilsētas ielas prasībām, bija Brīvības iela (tolaik Ļeņina iela). Pēc Rīgas pilsētas aizsargmūru nojaukšanas pilsētas centrs kā funkcionāli, tā teritoriāli paplašinājās, tā attīstība virzījās gar Brīvības ielu, un jau 19. gadsimta vidū te parādījās pirmās sabiedriskās ēkas. Pirms ģenerālplāna izstrādes tika uzsvērts, ka ielai ir divas funkcijas – tā bija galvenā satiksmes artērija un vienlaicīgi pilsētas centra sastāvdaļa –, bet neviena no tām vairs neatbilst modernas ielas prasībām. 1963. gadā rekonstrukcijas projektu izstrādāja Rīgas ģenerālā plāna biroja autoru kolektīvs – arhitekti Aldona Berķe, Raitis Lelis, Gunārs Melbergs, Lilija Muntere un Ivars Strautmanis, inženieri N. Sujevs, M. Kotovs un P. Gapons. Plāns paredzēja noteikt pilsētas attīstības vadlīnijas nākamajiem 20 gadiem.