Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" februāra izdevums Nr. 96

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" februāra izdevums Nr. 96.

2024. gada februāra žurnālā "Būvinženieris" Nr. 96 lasi:

Aktualitātes

Šis gads ekonomikā varētu būt labāks par 2023. gadu

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists: "Kas Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē ir gaidāms 2024. gadā? Pašlaik redzu vairākus iemeslus, kas man ļauj būt piesardzīgi pozitīvam par šo gadu Latvijas ekonomikā.(..) Kad pēdējo reizi bijis gads, par kuru varēja prognozēt? Tāds gads tiešām sen nav bijis. Pandēmija, karš, inflācija – jau piecus gadus ir pārsteigums vai šoks cits pēc cita. Piemēram, pirms gada inflācija Latvijā bija virs 20%, centrālās bankas strauji cēla procentu likmes, un Eiropā vēl nebija beigusies enerģijas krīze. Diezgan loģiski, ka lielākā daļa ekonomistu 2023. gadā prognozēja ekonomikas lejupslīdi jeb recesiju. Ekonomikas izaugsme Baltijā pērn arī bija ar nelielu mīnusa zīmi, taču Eiropā kopumā 2023. gads noslēdzies mazos plusos, savukārt ASV ekonomika pārsteidza ar negaidītu spēcīgu izaugsmi. Kur esam patlaban? Straujais cenu kāpums ir beidzies, un inflācija Latvijā jau vairākus mēnešus ir zem 2%, procentu likmes vairs neaug, un finanšu tirgi gaida strauju likmju mazināšanu šogad, savukārt Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Un nav pārsteigums, ka vairums ekonomistu 2024. gadā prognozē izaugsmi 0,5–1,5% apmērā gan eirozonā, gan ASV."

BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks

Būvniecības informācijas sistēma (BIS) kopā ar būvniecības nozari ir jau 10 gadu. 2014. gada 7. janvārī BIS produkcijas vidē tika apstiprināts pirmais būvkomersantu reģistra lēmums, kas iezīmēja būvniecības administratīvā procesa digitalizācijas sākumu. Kopš tā laika BIS ir piedzīvojis strauju izaugsmi un attīstību, lielā mērā pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam. 2017. gadā tika sākta BIS attīstības projekta Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta) īstenošana, kā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes no ieceres reģistrēšanas līdz pat būves nodošanai ekspluatācijā ir iespējams veikt attālināti. Savukārt 2023. gada nogalē noslēdzās BIS attīstības projekta Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta) īstenošana, kas kopumā ilga četrus gadus.

Apdrošināšanas izaicinājumi būvniecības procesā

Noteikti piekritīsiet apgalvojumam, ka apdrošināšanas mērķis un uzdevums ir sadalīt riskus starp būvniecības procesa dalībniekiem. Tas ļauj apdrošināšanu uzskatīt par vienu no risku pārvaldības līdzekļiem. Viena būvdarbu līguma laikā mēs runājam par civiltiesisko apdrošināšanu, dažādiem finanšu risku apdrošināšanas veidiem – avansa, darbu izpildes un garantijas laika garantijas polisēm (bankas garantijām) –, tomēr jāapzinās, ka būvniecības process nesākas un nebeidzas ar divu pušu tiesiskajām attiecībām. Vai būvniecības nozares pārstāvji piekristu, ka apdrošināšana ir efektīvs instruments risku pārvaldībā, ir stipri apšaubāmi. Raksta mērķis ir pievērst nozares un apdrošinātāju uzmanību tām problēmām, ar kurām saskaramies situācijā, kad būvniecības procesā izvērties strīds un… izrādās, ka tas neatbilst polises segumam.

Publisko iepirkumu kvalitāte pelēkajā zonā

Arhitektūras projektu, būvniecības un iepirkuma procesu norises caurspīdīgums ir vitāli nepieciešama komponente godīgas nozares uzturēšanai. Arhitektūras publiskie iepirkumi  pašvaldību un valsts sektorā tiek vērtēti nevis pēc kvalitātes, bet gan, balstoties uz zemāko cenu, neizbēgami pakļaujot projektu kvalitātes un realizācijas riskiem. Publiskā iepirkuma rezultātā tiek iepirkti zemas kvalitātes projektēšanas pakalpojumi, kas neatbilst Latvijas likumdošanā un stratēģiskajos dokumentos noteiktajiem vides kvalitātes, ilgtspējības un sociālajiem parametriem. Arhitektūras un vides veidošanas publiskajos iepirkumos nepieciešams prioritāri uzsvērt patērētāja un sabiedrības intereses, kas iepirkumos patlaban netiek ievērotas un faktiski ir ignorētas.

Personība

Tic komandas darbam

Dāvis Priede ir akciju sabiedrības Būvuzņēmums Restaurators būvniecības nodaļas vadītājs. Saņēmis Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmens kategorijā Gada inženieris/arhitekts 2023 un nominēts par Gada restaurācijas būvdarbu vadītāju. Viņa ikdiena saistīta ar vēsturisku ēku pārbūvi, atjaunošanu un restaurāciju. D. Priedem nav sveši ne leģendām ieskautie viduslaiku mūri, ne mītiem apvītās pilis un būdiņas, un it visur viņš ar pietāti izturējies pret savas valsts kultūrvēsturisko mantojumu un senatnes auru, lai, laikiem un gadsimtiem mijoties, saglabātu paaudzēs lolotās un atstātās vērtības. Izcils inženieris un vadītājs, tic kolektīvam ieguldījumam ikvienā projektā un prot to novērtēt.

Būt virsotnē, ko liktenis noteicis

Ar Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītāju Leonīdu Jākobsonu vienmēr ir patīkami aprunāties – gan kā ar erudītu nozares ekspertu, gan arī pozitīvas enerģijas pārpilnu sarunu biedru, kurš vienmēr ir apbrīnojami labā un humorīgā noskaņojumā. Leonīda Jākobsona viedokli nozarē gadu gadiem ciena, respektē un uzklausa visaugstākajos līmeņos. Līdz ar to arī tikai likumsakarīga ir Leonīdam piešķirtā būvindustrijas lielā balva Pamatakmens kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā par 47 ražīgiem darba gadiem būvniecības nozarē.

Energoefektivitāte

Siltuma vadītspēja un caurlaidība – uzticēties vai pārbaudīt?

Ja interesējaties par siltuma izolācijas materiāliem, tad noteikti pievērsīsiet uzmanību rindiņai par siltuma vadītspēju (bieži apzīmē ar simbolu λ). Vai 0,021 W/(m·K) ir daudz vai maz? Labs siltuma izolators vai slikts? Te no mūsu pierastās dzīves vides pietiek minēt tikai dažus skaitļus: ūdenim λ≈0,6 W/(m·K), kokam λ≈0,12–0,18 W/(m·K), sausam gaisam λ≈0,024 W/(m·K). Te nu katram redzams, ka ūdens nav derīgs kā siltuma izolators – tas siltumu laiž cauri 25 reizes labāk nekā nekustīgs gaiss. Koki atkarībā no to veida ir ļoti dažādi, bet arī vismaz četras reizes mazāk siltuma caurlaidīgi nekā ūdens.

Būvmateriāli

Putuplasta un ģipša otrā dzīve siltuma un skaņas izolācijā

Mūsdienu būvniecība nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem. Tiek siltinātas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, un arvien lielāku uzmanību velta skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumu līmenī. Putupolistirola (EPS) un akmensvates loksnes ir plaši izplatīts siltuma un skaņas izolācijas materiāls būvniecībā, bet arvien lielāku popularitāti tirgū gūst diezgan jauns siltumizolācijas materiāls – putupolistirola granulu un saistvielas kompozītmateriāls, būvniecībā bieži saukts arī par šķidro putuplastu.

Būve

Bērnu slimnīcas ēku kompleksa jaunā Taureņu māja

Pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, atklāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra (BJPVC) jaunā ēka, kas sirsnīgi nodēvēta par Taureņu māju. Tauriņu motīvam šeit ir īpaša loma – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Jaunā ēka atrodas Bērnu slimnīcas Torņakalna novietnes teritorijas dienvidaustrumu stūrī, kvartālā starp Olīvu, Robežu, Indriķa ielu un Vienības gatvi, līdzās vēsturiskajai administrācijas ēkai un centrālajiem vārtiem. BJPVC ir viena no pēdējā laikā būvētajām atsevišķi stāvošajām ēkām Bērnu slimnīcas teritorijā, kas pilnībā mainījusi slimnīcas kopējo vizuālo tēlu, jo centrs ir labi redzams un uzmanību piesaistošs gan no Vienības gatves puses, gan atrodoties slimnīcas teritorijā.

Rīgas pils kastelas jaunā dzīve

Pēc trīs gadus ilgiem pārbūves un restaurācijas darbiem atdzimšanu piedzīvojusi Rīgas pils kastela. Projekta mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot jaunas telpas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Rīgas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Rīgas pils ansamblis ar bastiona fragmentiem, ko veido divas daļas – kastela un priekšpils. Kastela ir pils senākā daļa – nocietināta mūra būve ar četrstūrveida plānojumu, ko veido vairākstāvu korpusi un slēgts iekšējais pagalms. Darbu gaitā pārbūvēts un restaurēts Rīgas pils kastelas dienvidu korpuss un rietumu korpusa daļa, kas piedzīvojusi funkcionālu, strukturālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot telpas Latvijas Nacionālā  vēstures muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas gaitā meklēti iespējamie labākie risinājumi nozīmīgu vēsturisku elementu izcelšanai un atjaunošanai, noņemot arī gadsimtu gaitā izveidojušos uzslāņojumu.

Koka būve

Koka daudzdzīvokļu ēka ar piestātni Zviedrijā

Koka konstrukciju daudzstāvu dzīvokļu ēkas Zviedrijā nu jau ir vairākās pilsētās – Stokholmā, Gēteborgā, Vekšē (Växjö) un Ševdē (Skövde). Kopš zviedri 90. gados mainīja ugunsdrošības normatīvus, valstī tika būvētas gan hibrīdbūves, kombinējot koku un betonu, gan koka konstrukciju būves – līdz pat astoņus stāvus augstas. 2019. gadā tika pabeigta pirmā deviņus stāvus un 31 metru augstā koka konstrukciju dzīvokļu ēka Kajstaden Vesterosā (Västerås). Šī māja divus gadus bija augstākā koka ēka Zviedrijā, kuru 2021. gadā augstumā pārspēja Sara kultūras centrs ar 20 stāviem. Kajstaden koka konstrukciju ēka ir izvirzīta 2024. gada Zviedrijas koka balvas (Swedish Wood Awards) konkursam – balvai par labu koka arhitektūru, kas atspoguļo un attīsta laikmetīgo arhitektūru.

Vide

Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse

Saskaņā ar 2021. gada datiem Latvijā ar invaliditāti sadzīvo desmitā daļa iedzīvotāju jeb vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, apmēram desmit tūkstošiem ir redzes traucējumi, bet trīs tūkstošiem – dzirdes problēmas. Šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Lai gan pēdējo gadu laikā ir bijušas daudzas iniciatīvas un pozitīvas pārmaiņas vides pieejamības nodrošināšanā Latvijā, aizvien ir ļoti daudz nepieejamu vietu. Pavērojot, piemēram, uzbrauktuves pie veikaliem, sabiedriskām ēkām un objektiem, daudzos gadījumos pat nespeciālistam ir redzams, ka pārvietoties pa tām būtu izaicinājums pat veselam cilvēkam, kur nu vēl personai ar kustību ierobežojumiem. Tomēr pamazām sabiedrības attieksme mainās un sapratne uzlabojas. Vides pieejamības jautājumus nemitīgi aktualizē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO un Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons".

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb Cik būtiski ir ņemt vērā sociālās uzvedības aspektus

Arvien attīstās tehnoloģiskie risinājumi, ir pieejams Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, un Krievijas kara Ukrainā izraisītā energokrīze skaudri apliecinājusi nepieciešamību mazināt energopatēriņu. Tomēr ar dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā joprojām iet kā pa celmiem. Lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalībniekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki ir izstrādājuši politikas simulācijas rīku enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku oglekļa neitralitātes plaisu.

Infrastruktūra

Unikāli risinājumi Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas jumta arkās

Jau kopš Rail Baltica Centrālās stacijas plānošanas pirmajiem soļiem bija skaidrs, ka lielākie izaicinājumi nav saistīti tikai ar jaunu sliežu ceļu ievadīšanu stacijā, bet arī ar dzelzceļa stacijas funkcionalitāti, kurā vairums no ērtībām, kas tajā tiks iekļautas, mūslaikos ir pašsaprotamas (moderni eskalatori, lifti, informācijas sistēmas, uzgaidāmās telpas utt.). Jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā ne tikai būs pieejami transporta pakalpojumi, bet atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas, pasažieriem nepieciešamie veikali u. c. Tas viss būs izvietots zem patlaban topošajām telpiskām kopnēm, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu, estētiski pievilcīgu un ērtu stacijas infrastruktūru trīs līmeņos. Stacijas ēkas būvniecībā augsta prasību latiņa: tās dizains un projekts kopumā ir izaicinošs, jo līdztekus vizuāli iespaidīgai fasādei un jumtiem, un noteiktām slodžu prasībām ir būtiski paaugstināti arī stacijas kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta drošības parametri.

Mantojums

Liepājas Karosta vēstures un modernisma kolīzijā

Liepājas Karosta kā tāds mītisks arhitektoniskais objekts joprojām ir saglabājusi savu auru. Pētnieku apsēstība ar šo objektu ir neremdināma, ik pa laikam izlaižot jaunus pētījumus saistībā ar Karostas vēsturi, arhitektūru, atradumiem un ko tik vēl ne. Jau pārdesmit gadu Karosta tiek uzlūkota kā jaunās attīstības teritorija. Industrializācijas epicentrs. Kādreiz – padomju laikā – satraucošas pārvērtības te radīja sērijveida blokmājas, kas aizsedza Karostas dominanti – Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāli. Lai arī šķietami tas laiks drastiski mainīja Karostu, pielāgojot to jaunas militārās bāzes vajadzībām, iznīcinot elkus, lai katedrālei atņemtu tās nozīmi, tomēr lielākā daļa objektu saglabājās teju neskarti – vismaz no ārpuses. Vēsturisko ēku iekštelpas tika pārbūvētas, pielāgotas citām funkcijām, bet fasāžu mākslinieciskie dekori saglabājās.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!