Latvija atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas transporta tīkla ātrākai ieviešanai
Rīga, 16.okt., LETA. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus Eiropas transporta tīkla ātrākai ieviešanai, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotajā nacionālajā pozīcijā "Priekšlikums - Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla izveidi", kuru otrdien apstiprināja valdība.
Tāpat Latvija kopumā atbalsta EK mērķi noteikt prasības, kas paātrinās un sinhronizēs TEN-T pamattīklu izbūvi, vienkāršos atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī noteiks īsākus termiņus, kuros atbildīgajām vienotajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību.
EK 2018.gada 17.maijā publicēja regulas priekšlikumu, kas nosaka pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt TEN-T ieviešanu. Regulas mērķis ir ietekmēt kopīgu interešu projektu ieviešanu, lai rezultatīvi un savlaicīgi - līdz 2030.gadam - pabeigtu TEN-T pamattīklu visā Eiropas Savienībā, novēršot kavēšanos un lielo nenoteiktību attiecībā uz dalībvalstu atšķirīgo administratīvo procedūru piemērošanu. Regulā ir noteikts, ka ikviena dalībvalsts izveido vienotu kompetentu atļauju piešķiršanas iestādi, kura atbild par integrētās atļaujas piešķiršanas procedūras pārvaldi TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektiem valstī.
Latvija novērtē iniciatīvu veidot priekšnoteikumus Eiropas transporta tīkla ātrākai ieviešanai un kopumā atbalsta regulas priekšlikuma mērķi noteikt prasības, kas paātrinās un sinhronizēs TEN-T pamattīklu izbūvi, vienkāršos atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī noteiks īsākus termiņus, kuros atbildīgajām vienotajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību.
Tomēr Latvija uzskata, ka nepieciešams tālākais skaidrojošais darbs par regulas definīcijām, dalībvalstu TEN-T kopīgo interešu projektu atšķirīgajiem administratīvajiem procesiem un likumdošanu, to sasaisti ar regulas tvērumu, kā arī par vienotās kompetentās iestādes funkcijām un atbildību, lai nodrošinātu vienotu regulas izpratni visā ES teritorijā, veicinātu regulas mērķu īstenošanu, neradot dalībvalstij finansiālo un administratīvo slogu.
Nacionālā pozīcija ir elektroniski saskaņota ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Diskusijas par priekšlikumiem notiek Eiropas Padomes Starpnozaru jautājumu darba grupā.