Latvija EK direktīvu par ēku energoefektivitāti pārņems līdz gada beigām
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) Latvijai un vēl sešām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - Beļģijai, Somijai, Francijai, Vācijai, Nīderlandei un Polijai - pieprasa nodrošināt pilnīgu ES direktīvas pārņemšanu attiecībā uz ēku energoefektivitāti un informēt par direktīvas izpildes pasākumiem.
Urpena skaidroja, ka Latvija ar lielu skaitu normatīvo aktu energoefektivitātes jomā daļēji jau ir pārņēmusi direktīvas par ēku energoefektivitātes prasībām. Tāpat šā gada janvārī stājies spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums, atbilstoši kuram līdz šā gada 30.jūnijam plānots izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par ēku energosertifikāciju, prasībām neatkarīgiem ekspertiem energoefektivitātes jomā, kā arī ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.
EM pārstāve norādīja, ka Latvija tāpat kā vēl sešas ES dalībvalstis (Vācija, Polija, Beļģija, Nīderlande, Francija, Somija) nav izstrādājusi minimālās ēku energoefektivitātes prasības direktīvas izpildei, kas nosaka, ka dalībvalstīs jāizstrādā metodika, pēc kuras noteikt, kā īstenoto energoefektivitātes pasākumu rezultātus pēc iespējas efektīvāk samērot ar izmaksām, respektīvi, kā par mazākām izmaksām sasniegt energoefektīvāko rezultātu. "Grozījumus būvniecību regulējošajos Latvijas tiesību aktos, lai noteiktu šīs minimālās ēku energoefektivitātes prasības, plānots apstiprināt līdz šā gada 30.decembrim," informēja Urpena.
EM šomēnes ir informējusi Eiropas Komisiju, ka, ņemot vērā jautājuma sarežģītību, turpinās konsultācijas un diskusijas ar nozares institūtu ekspertiem un speciālistiem - būvniekiem, projektētājiem, enerģētiķiem u.c.
"Šis ir komplicēts jautājums un tā izpildei nepieciešama detalizēta izpēte. Lai objektīvi noteiktu minimālās ēku energoefektivitātes prasības optimālu izmaksu līmenī, pilnīgus aprēķinus izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa noteikšanai veiksim 2013.gada laikā, kas attiecīgi tiks iestrādāti arī būvniecību regulējošos Latvijas normatīvajos aktos," piebilda ministrijas pārstāve.
Jau ziņots, ka EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga aģentūrai LETA atzina, ka Latvija ir paziņojusi, ko tā no direktīvas ir pārņēmusi, bet EK ieskatā ar to nepietiek, un tagad Latvijai ir divi mēneši atbildes sniegšanai. Pēc tam atkarībā no atbildes un tā, vai starplaikā valsts paziņo par trūkstošo direktīvas daļu pārņemšanu, EK lemj par tālākām darbībām.
Ja situācija ir neapmierinoša, viens no soļiem ir valsts iesūdzēšana Eiropas Kopienu tiesā. Šajā gadījumā EK var prasīt arī finanšu sodu, kura apjomu kalkulē pēc četriem parametriem, tajā skaitā pēc pārkāpuma ilguma.
Direktīva dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos ir jāpārņem līdz 9.jūlijam. Saskaņā ar šo likumu dalībvalstīm jāizveido un jāpiemēro minimālas obligātās energoefektivitātes prasības jaunām un jau uzceltām ēkām, jānodrošina ēku energoefektivitātes sertificēšana un jāpieprasa pastāvīgas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes.
Papildus direktīva pieprasa dalībvalstīm nodrošināt, ka no 2021.gada visas ēkas būs tā sauktās gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Pērn septembrī EK sāka pārkāpumu procedūru pret 24 dalībvalstīm, kas tai nebija paziņojušas par veiktajiem pasākumiem direktīvas pārņemšanai valsts tiesību aktos. EK aprīlī savu pamatoto viedokli nosūtīja arī Itālijai, Grieķijai, Portugālei un Bulgārijai. Tāpat EK ir pieņēmusi lēmumu vērsties pret Portugāli Eiropas Kopienu Tiesā.
Rīga, 20.jūn., NOZARE.LV.
Foto: Pilseta24.lv
