Latvija nevarēs izpildīt starptautiskās saistības būvniecībā strādājošo deficīta dēļ
Ar šādu secinājumu klajā nākusi projekta "Build Up Skills Latvija", Rīgas Plānošanas Reģiona un tā sadarbības partneru darba grupa, kas veikusi pētījumu par pašreizējo situāciju būvniecības nozarē Latvijā.
Būvniecībā kvalificētu strādājošo deficīts
Kā informē Rīgas Plānošanas reģiona pārstāvis Agris Kamenders, tad Latvija uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības, nosakot konkrētus enerģijas un klimata mērķus. Piemēram:
* līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20%;
* līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40 %;
* laika periodā no 2009. gada līdz 2016. gadam paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē, panākot 9% enerģijas patēriņa samazinājumu;
* paaugstināt nodarbinātības līmeni.
Šo mērķu izpilde nav iespējama bez augsti kvalificētiem un zinošiem strādniekiem. Augsta būvniecības darbu kvalitāte renovācijā un būvniecībā ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu ekonomiski pamatoti.
A. Kamenders stāsta, ka 2011. gadā ēku būvniecībā bija aizņemtas 17 940 darbavietas. Tāpēc, lai prognozētu nepieciešamo strādnieku skaitu Latvijā līdz 2020. gadam, darba ietveros tika izstrādāti trīs dažādi scenāriji:
1. bāzes scenārijs: aprēķins pamatots uz Ekonomikas ministrijas IKP pieauguma prognozi 2012. gadam - 2,9 % un 4,6 % pieaugumu laikā no 2013. līdz 2016. gadam. IKP pieaugums laikā no 2016. līdz 2020. gadam pieņemts kā vidēji 4 % gadā. Atbilstoši šim bāzes scenārijam nepieciešami ap 20 000 strādājošie, kas nodarbināti ar ēku energoefektivitāti un AER izmantošanu saistītos projektos;
2. Latvija 2020 scenārijs: lai Latvija sasniegtu 2020. gadam noteikto klimata un enerģijas mērķi, t. i., samazināt ēku enerģijas patēriņu par 20 %, nepieciešamas 1,5-1,8 miljardus latu lielas investīcijas. Atbilstoši šim scenārijam nepieciešami ap 38 100 strādājošie;
3. vidējās izaugsmes scenārijs: šo scenāriju raksturo pieņēmums, ka aizvien vairāk ēku tiks renovētas, attīstoties jauniem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas un AER izmantošanu veicinošiem finansēšanas instrumentiem kā, piemēram, ESCO, rotācijas fonds, nodokļu atlaides, samazinātas aizdevumu procentu likmes, valsts garantijas utt. Šā scenārija gadījumā 2020. gadā būs nepieciešamai ap 29 000 strādājošie.
Kā liecina veiktā analīze, profesionālās izglītības iestādes līdz 2020. gadam varētu sagatavot līdz 5166 jaunu būvniecības speciālistu, kas nodrošinātu papildus nepieciešamo strādājošo skaitu tikai bāzes scenārija gadījumā. Tomēr jāņem vērā, ka darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita prognozes liecina par darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tāpat šobrīd aktuāla problēma ir būvniecībā strādājošo emigrācija uz citām valstīm labāka darba meklējumos.
A. Kamenders: "Šobrīd būvniecības strādnieku prestižs ir zems, un ļoti bieži profesionālās izglītības iestādēs ir grūti nokomplektēt grupas. Tāpēc ne tikai būvniecības uzņēmumiem, bet arī valstiski ir jādomā par nozares reputācijas veicināšanu. Savādāk drīzumā nozare var saskarsies nevis ar pasūtījumu deficītu, bet gan darbinieku deficītu, kāpēc nemaz pasūtījumus nevarēs izpildīt."
Eiropas fondu nauda tiek apgūta nepareizu mērķu vadīta
Tāpat cerētos rezultātus nedod direktīvas kontekstā izveidotais pirmais energoefektivitātes politikas rīcības plāns, kas paredz, ka vislielākais enerģijas ietaupījums - 77% - līdz 2016. gadam plānots māju sektorā. Lai gan ēku siltināšanas potenciāls Latvijā ir milzīgs, līdzšinējā politika nav jūtami veicinājusi tā izmantošanu. Kaut arī 2009. gadā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu mājās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta tika piešķirts finansējums 44 miljonu latu apmērā, kopš energoefektivitātes politikas ieviešanas sākuma siltināto māju pieaugums ir niecīgs - no vairāk nekā aptuveno 39 000 daudzdzīvokļu ēku pilnībā ir siltinātas tikai aptuveni 600 ēkas.
Izmantojot līdzšinējās atbalsta programmas, ir renovēti tikai līdz 4% Latvijas dzīvojamā fonda. Jāatzīmē, ka Eiropas fondu finansējums ēku energoefektivitātes paaugstināšanai plānots pagaidām līdz 2013. gadam.
Būvniecības nozarē energoefektivitātes jautājumi risināmi kopīgiem spēkiem
Projekts "Build Up Skills Latvija" sadarbībā ar Rīgas Plānošanas reģionu tuvākajā laikā plāno veidot piecu semināru ciklu, lai diskutētu par būvniecībā strādājošo kvalifikācijas jautājumiem un kopīgi identificētu jautājumus, ko nākotnē nepieciešams mainīt un uzlabot, lai Latvija sekmīgi spētu izpildīt direktīvu nosacījumus energoefektivitātes paaugstināšana. Tāpat interesenti tiek aicināti līdzdarboties projektā ar saviem ieteikumiem. Būvniecības situācijas analīze elektroniskā formātā pieejama: http://www.rpr.gov.lv/bus/index.php?id=181
Informāciju sagatavoja Iveta Antonišķe.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 29.augustā
