abc.lv skaitļos

Lietotāji online25
Aktīvie uzņēmumi20284
Nozares raksti1012
Ekspertu atbildes2565
Latvijā pēta iespējas asfalta segumos iestrādāt nolietotas riepas : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Latvijā pēta iespējas asfalta segumos iestrādāt nolietotas riepas

Latvijā pēta iespējas asfalta segumos iestrādāt nolietotas riepas

Diskusijā "Aprites ekonomikas nākotne Latvijā: Ilgtspējīga un inovatīva pieeja ceļu būvei", kas norisinājās šā gada 26. maijā, iesaistoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātniekiem, uzņēmējiem – ceļu būvētājiem – un arī valsts atbildīgajām iestādēm un politikas veidotājiem, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki uzsvēra, ka ar gumiju modificētā bitumena izmantošana Latvijas ceļu būvē ļaus sasniegt divus mērķus: pazemināt ceļu būves izmaksas un nodrošinās labāku ceļu kvalitāti. Tomēr galvenais jautājums, kas radās diskusijas laikā – kāds ceļš būtu jāiet Latvijai: vai gumijas izmatošana ceļu būvē ir jautājums par tās utilizāciju, uzturot zaļo kurus, vai tomēr mēs spējam radīt inovatīvu produktu ar pievienoto vērtību.

Lai veicinātu valsts un privātā sektora iesaisti aprites ekonomikā balstītos ceļu būves risinājumos, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) realizē pilotprojektu "Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana". Tā mērķis ir apvienot asfaltbetona un modificētā bitumena ražošanas rūpnīcu un vietējo zinātnieku spēkus, lai izstrādātu ar gumiju modificētā bitumena recepti, kas būtu izmantojama ceļu būvei Latvijā un atbilstu tieši mūsu prasībām, ņemot vērā gan laika apstākļus gan ceļu slodzi.

riepas

Līdz šim RTU veiktie pētījumi ir snieguši pozitīvus rezultātus. "Varu teikt, ka, izstrādājot recepti, esam nonākuši pie secinājuma, ka bitumena modificēšanai bez problēmām varam izmantot gumijas granulas, kas iegūtas nolietoto riepu pārstrādes rezultātā. Izpētei esam izmantojuši SIA "Eco Baltia vide" piegādāto materiālu un šobrīd laboratoriskie pētījumi rāda, ka varam pielietot gumiju saražoto granulu veidā bez papildu smalcināšanas vai cita veida pārstrādes, kas ir būtiski, ja runājam par procesa sarežģītību un izmaksām. Kopumā jau tagad varam teikt, ka ar gumiju modificētais bitumens uzlabos asfaltbetona seguma ekspluatācijas īpašības – rišu un plaisu noturību. Tāpat ari uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu būvi, jau ir piemērota tehnoloģija, lai spētu pielāgoties ar gumiju modificētā bitumena ražošanai. Faktiski esoša tehnoloģija tikai jāpapildina ar mezglu, kas veic bitumena modifikāciju." uzsver Viktors Haritonovs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks.

Ph.D Hannu Aurinko, Laatuinsinöörit Oy (Somijas) rīkotājdirektors uzsvēra, ka Somijā ceļu būvē, raugoties tieši uz gumijas izmatošanas veidu, tiek izmantota tāda pati metode, kādu paredzēts izmantot Latvijā – slapjā metode, kur gumija tiek pievienota bitumena modificēšanai. Atšķirība starp gumiju un SBS (modifikators, kurš pašlaik tiek izmantots ceļu būvē Latvijā) kā modifikatoru, ir ievērojama, jo ceļi kalpo krietni ilgāk – ja tiek izmatots segums ar tradicionālo bitumena modifikatoru, tas jāmaina katrus divus līdz astoņus gadus, savukārt, ja kā modifikators tiek izmantota gumija, ceļu segums kalpos četrus līdz 10 gadus.

Savukārt Karli Kontson (Igaunija) TalTech Universitāte, materiālu inženieru komandas vadītājs, vairāk uzsvēra pasūtītāja intereses: "Pats būtiskākais no pasūtītāja puses ir tas, lai izstrādātāji ir klāt šim procesam jau no paša pirmā soļa. Tas palīdzes izvairīties no pārsteigumiem. Otrs būtiskākais faktors ir arī izmaksas. Ja runājam par to, kā jaunas idejas un tehnoloģijas tiek ieviestas Igaunijā, tad atbalsts ir jāmeklē pašvaldībās un valsts institūcijās. Ja, piemēram, runājam par to pašu gumijas izmantošanu ceļu būvē, tad noteikti pašvaldības būtu ieinteresētas gan izmaksu dēļ, gan arī tāpēc, ka šāds ceļš ir daudz klusāks, jo gumija palīdz absorbēt skaņu."

riepas

"Riepu apsaimniekošana un pārstrāde ir lieta, kurai ir jāpievērš īpaša uzmanība kopējā riepu apritē. Patlaban milzīgs riepu daudzums nonāk nelegālajās izgāztuvēs un palielina jau esošo vēsturisko uzkrājumu, kas jau šobrīd veido aptuveni 105 tūkst. tonnas. Statistikas dati liecina, ka oficiāli pārdotais riepu apjoms Latvijā ir 15 000 tonnas (2019. gadā), savukārt neuzskaitītais apjoms - aptuveni 9000 tonnas. 10-15% riepu importa veido pelēkais tirgus. Tātad kopumā riepu, kuras varētu pārstrādāt, Latvijā ir vairāk nekā vajag. Mūsu 2019. gadā atklātajā riepu pārstrādes rūpnīcā gadā varētu pārstrādāt līdz pat 10 tūkst. tonnu autoriepu, taču pagaidām tas apstājas pie finansējuma nepietiekamības. Tāpat ne mazāk svarīga ir pieprasījuma veicināšana pēc pārstrādātām izejvielām, kur viens no veidiem ir riepu granulu izmantošana ceļu būvē, ko šobrīd savos pētījumos realizē RTU. Šis ir lauciņš, ko svarīgi attīstīt arvien plašāk. Turklāt mums ir piemēri, ko ņemt arī no citām valstīm, kurās gumijas izmantošana ceļu būve nav nekas jauns," uzsver Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia Vide" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt ceļu būves uzņēmumi skaidri iezīmē dilemmu ar kuru viņiem jāsaskaras, jo pašlaik nav noteiks konkrēts valsts kurss un nav izpratnes, cik lielā mērā nozarei ir sevi jāgatavo izmaiņām, kādi būs priekšnoteikumi vai ieguvumi uzņēmumiem, kuri būs gatavi izmantot gumiju kā modifikatoru.

Tā piemēram SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" Būvniecības departamenta vadītājs Ulvis Rudzišs uzsvēra, ka uzņēmumam ir gan tehnoloģiskās iespējas gan zināšanas. Vienīgais jautājums – vai šo granulu izmantošana uzņēmējiem ir finansiāli pamatota. Lai to saprastu, ir jāredz mērķis un pamatojums šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai: viens variants, ja tam pamatā ir gumijas utilizācija, tad ir jābūt līdzfinansējuma mehānismam un kādam citam atbalstam uzņēmējiem, kuri izmantos gumiju kā modifikatoru; otrs variants ir produkta radīšana, kas uzņēmējiem dos ieguvumu un kur būs redzams, ka šādas darbības atmaksājas. "Otrajā gadījumā jebkurš uzņēmums gribēs un prasīs granulas un būs gatavs izmantot tieši gumiju. Ceru, ka šā pētījuma ietvaros nonāksim pie šāda rezultāta," skaidro Ulvis Rudzišs.

Līdzīgās domās ir arī Edvards Pavlovskis, CBF SIA "Binders" Ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs: "Šobrīd situācija ir divejāda, līdz ar to mums ir jāizšķiras, kā mēs uz šo jautājumu skatāmies – vai tas ir meklējums kā riepas utilizēt un padarītu vidi zaļāku. Tādā gadījumā jārēķinās, ka tam sekos zināmas izmaksas, vai arī mēs runājam par augsto tehnoloģiju ceļu, radām produktu ar pievienoto vērtību, kas tiks izmantots Latvijā un, iespējams, ar kuru ieinteresēsim arī citas valstis. Tāpēc tieši šobrīd, kad diskutējam par šo jautājumu un strādājam jau konkrēti noliktajā virzienā mums ir jānovērtē situācija un jāsaprot, kas  ir mūsu sākotnējais mērķis. Diemžēl divus zaķus nenoķersim. Līdz ar to, pirmkārt, lai nonāktu pie kaut kāda rezultāta, jābūt vienai iestādei, kas nodarbojas ar šādu projektu virzīšanu un stratēģisko vadību."

gumijas_granulas

Artūrs Riekstiņš, Pētniecības vadības un attīstības daļas Projektu vadītājs Autoceļu kompetences centrs VSIA "Latvijas Valsts ceļi", piebilst: "VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Autoceļu kompetences centrs ir veicis pirmo pētījumu par riepu gumijas iespējamo izmantošanu asfalta ražošanā. Secinājums ir pozitīvs – ievērojot zināmus tehnoloģiskus procesus, materiāls ir izmantojams bitumena modificēšanai un kvalitatīvas asfalta masas izgatavošanai. Tomēr jāņem vērā, ka gala produktam, proti ceļa segumam, jābūt ilgtspējīgam, tas nozīmē, ka tam ir jābūt ar konkurētspējīgām dzīves cikla izmaksām, mazāku ietekmi uz vidi un nekaitīgam cilvēkiem, kas darbojas ražošanas un ieklāšanas procesā. Atbilstoši ārvalstu datiem, pie vienāda prognozējamā asfalta kārtas kalpošanas laika riepu gumijas pievienošana asfaltam palielina materiālu sākotnējās izmaksas par 20-30%, kā arī rada lielāku globālās sasilšanas potenciālu kā tradicionāli izmantotie asfalta tipi. Tas nozīmē, ka zinātniekiem jāturpina darbs pie tā, lai nodrošinātu šī produkta ilgtspēju un lietderību. Patlaban Latvijā notiek darbs pie pētījuma, kurā ir iesaistīti gan riepu pārstrādātāji, gan zinātnieki, gan būvnieki, tā laikā tiks izbūvēts arī eksperimentālais posms, kas dos būtisku informāciju visām iesaistītajām pusēm."

Nedrīkst aizmirst, ka pašvaldības ir viens no būtiskākajiem spēlētājiem šajā tirgū, jo tieši viņu pasūtījumi un ceļu būves iepirkumi nosaka prasības ceļu būvniekam. Kā skaidro Latvijas Pašvaldību savienības Padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, lai pašvaldības piekristu šādām inovatīvām metodēm, tām ir jābūt pamatotām: "Šī zināšanu nodošana, kas notikusi šīs diskusijas laikā, ir ļoti vērtīga un to jāturpina arī pašvaldību speciālistiem un sabiedrībai! Pašvaldības atbalsta inovatīvus risinājumus un ir gatavas eksperimentiem arī savās teritorijās, par ko liecina arī Jelgavas piekrišana piedalīties šajā projektā inovatīvā ceļa būvei savā teritorijā.  Tomēr, lai pašvaldības "zaļās" prasības iekļautu arī savos iepirkumos, ir jāsaprot, ka būs iespēja nodrošināt arī kvalitātes garantiju un ka piedāvātā cena būs konkurētspējīga tirgū kopumā! Apzināmies, ka pašvaldības būs pirmās, kas saņems vērtējumu no iedzīvotājiem par realizēto inovatīvu projektu, kas šajā gadījumā ir jaunā ceļa posms. Kamēr nav redzēts riepu apsaimniekošanas pilna aprites cikla kvalitātes, vides prasību ievērošanas un projekta pilnais izmaksu aprēķins, nevaram novērtēt, vai tas atbilst aprites ekonomikas un "zaļā" kursa prasībām."

aprites_ekonomika

Savu vērtējumu deva arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ir politikas veidotāji, ja runājam par zaļo kursu un aprites ekonomikas iedzīvināšanu. VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos skaidroja: "Diskusijas laikā vairāki runātāji pieminēja Eiropas zaļo kursu un aprites ekonomiku. Ministrijā mēs jau pagājušajā gadā izstrādājām rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, kurā iekļauti arī uzdevumi nolietoto riepu apsaimniekošanas uzlabošanā un pārstrādē. VARAM ir koordinējošā iestāde aprites ekonomikas jautājumos, un no ES fondiem nākamajos gados būs pieejams finansējums ap 40 milj. eiro investīcijām aprites ekonomikas veicināšanai, tai skaitā pasākumiem eksperimentālo inovāciju testēšanai un praktiskai ieviešanai, ko uzņēmējus arī aicinām izmantot. Vienlaikus ir svarīgi, lai nolietotās riepas tiek savāktas un apsaimniekotas atbilstoši vides aizsardzības prasībām, tādēļ mūsu mērķis, lai par visām riepām, kas tiek laistas Latvijas tirgū, tiktu veikti maksājumi ražotāju atbildības sistēmas ietvaros vai arī samaksāts dabas resursu nodoklis – tas nodrošinās nepieciešamo finansējumu nolietoto riepu savākšanai un pārstrādei. Savukārt, lai radītu pieprasījumu pēc pārstrādātā materiāla izmantošanas asfalta segumā, aicinām pašvaldības izmantot zaļā iepirkuma iespējas, iekļaujot prasības par pārstrādāta materiāla izmantošanu. No ministrijas puses esam gatavi sniegt konsultatīvu atbalstu par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.  VARAM ir gatava spert pirmo soli, lai iniciētu ciešāku sadarbību ar citām iesaistītajām ministrijām un institūcijām, panākot praktisku virzību uz aprites ekonomiku."

Noslēdzot diskusiju, tās moderatore un pilotprojekta realizētāja LRAA vadītāja Tīna Lūse uzsvēra, ka aprites ekonomika un jauno tehnoloģiju balstītie risinājumi nav kaut kas, uz ko jāraugās kā uz nākotnes projektiem vai idejām – tā jau ir šodiena. "Tāpēc ir pēdējais laiks, lai valsts nodefinētu atbildību par to, kurš uzņemsies vadību par aprites ekonomikas iedzīvināšanu ceļu būvē."

Pilotprojekts "Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana" tiek realizēts kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, VARAM un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"". Tāpat projektā piedalās vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" VAS "Latvijas Valts ceļi".

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Logi un drošība

Logi un drošība

Ar REHAU jums ir pieejamas visas iespējas – īpašs dizains, ilgtspējīgi produkti vai viedie risinājumi.

Aktuālie piedāvājumi

Ugunsizturīgo kabeļu E30-E90 montāža uz koka

Ugunsizturīgo kabeļu E30-E90 montāža uz koka

KOPOS no 2021. gada marta papildina savu sortimentu ar skrūvēm, kas paredzētas montāžai kokā, – tās papildina pašlaik pieejamo dažādu materiālu fiksācijas skrūvju klāstu ugunsizturīgo kabeļlīniju uzstādīšanai. 

Aktualitātes

Noslēgumam tuvojas ALTUM grantu projekts energoaudita veikšanai

Noslēgumam tuvojas ALTUM grantu projekts energoaudita veikšanai

Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina uzņēmumus, kuri plāno energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, pieteikties grantam energoaudita veikšanai. Līdz šim programmā no nedaudz vairāk kā viena miljona eiro, ko piešķīrusi Eiropas Investīciju banka, ir pilnībā apgūti 70 % jeb 750 tūkstoši eiro, bet vēl 20 % jeb 200 tūkstoši eiro ir izskatīšanā.

Pielaiko telpu, māju, dārzu