Latvijai ir iespējas samazināt oglekļa emisijas vēl par vismaz 34% no 2030.gadā prognozētā līmeņa
Rīga, 30.maijs, LETA. Latvijai ir iespējas samazināt oglekļa emisijas vēl par vismaz 34% no 2030.gadā prognozētā līmeņa, šodien starptautiskajā klimata pārmaiņu konferencē "Nordic Green to Scale" norādīja Somijas inovāciju fonda "Sitra" vecākais padomnieks Orass Tinkinens.
Paplašinot jau esošos klimata risinājumus, Latvija varētu samazināt oglekļa emisijas par aptuveni trīs megatonnām (Mt) no prognozētā līmeņa 2030.gadā vēl papildus samazinājumiem, kas jau izriet no pašreizējās mazoglekļa ieviešanas politikas. Tinkinens atzīmēja, ka potenciālais Latvijas emisiju samazinājums ir vienāds ar pašreizējo Melnkalnes kopējo CO2 emisiju apmēru.
Inovāciju fonda "Sitra" veidotajā "Nordic Green to Scale 2" pētījumā aplūkoti 10 ieteicamie virzieni oglekļa emisiju samazināšanai - vēja enerģijas izmantošana, saules enerģijas izmantošana, industriālā sektora energoefektivtiāte, elektroautomobiļu ieviešana, biodegvielas izmantošana transporta sektorā, ēku energoefektivitāte, mežu un zemes atjaunošana, kā arī kūtsmēslu izmantošana.
Pēc viņa teiktā, Latvijā, vien attīstot vēja enerģijas ieguvi, emisiju samazinājums 2030.gadā pret paredzēto līmeni varētu būt vairāk nekā 14%. Savukārt attīstot ēku energoefektivitāti - 7,1%, industriālā segmenta energoefektivitāti - 3,4%, bet saules enerģijas ieguvi - 3,3%.
Tinkinens atzina, ka pilnībā nokopēt citu valstu piemērus šajā jomā nav iespējams, jo katrā valstī apstākļi atšķiras, taču kaimiņvalstu pieredze ir jāņem vērā.
Vienlaikus "Sitra" vecākais padomnieks atzīmēja, ka arī citas valstis var mācīties no Latvijas, piemēram, attīstot bioenerģijas izmantošanu apkurē.
Tāpat Tinkinens sacīja, lai oglekļa emisijas izdotos samazināt pētījumā norādītajā apjomā un veicinātu vēja un saules enerģijas izmantošanu, Latvijas gadījumā efektīvi būtu izmēģināt izsoles zaļās enerģijas ražotājiem. Savukārt attiecībā uz ēku energoefektivitātes celšanu potenciāls risinājums būtu obligāta dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošana.
Pētījumā arī atzīts, ka atsevišķu virzienu attīstīšanai nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas, tostarp vēja parku izveidē un elektroautomobiļu ieviešanā, bet ilgtermiņā tās visas atmaksātos.
Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera izpilddirektore Evija Pudāne apliecināja, ka daudzu ieceru attīstīšana atduras tieši pret finansējumu, taču tāpat Latvijā trūkst speciālistu ar zināšanām par energoefektivitāti, jauniem risinājumiem un tehnoloģijām.
Pasākumu kopā ar Ziemeļu ministru padomes biroju Latvijā, Ziemeļu Investīciju banku un Fizikālās Enerģētikas institūtu organizēja Somijas inovāciju fonds "Sitra".
Kopš 2015.gada "Sitra" veic globālus pētījumus, lai rastu atbildes uz jautājumu, kā uzlabot esošo klimatisko situāciju, izmantojot jau iepriekš pārbaudītas zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas un to potenciālu.
