Latvijas Arhitektu savienība ceļ trauksmi par pārkāpumiem ALTUM ēku atjaunošanas iepirkumos
Latvijas Arhitektu savienība brīdina par būtiskiem riskiem finanšu institūcijas ALTUM izsludinātajos dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektēšanas iepirkumos un aicina tos apturēt. Arhitekti norāda uz iedzīvotāju interešu ignorēšanu, necaurskatāmību un apdraudējumu, kādu potenciālais iznākums var nest apbūvētās vides kvalitātei. Pārkāpumi detalizēti apskatīti vēstulē, ko Latvijas Arhitektu savienība 11. decembrī nosūtījusi valsts amatpersonām un sabiedrības interešu pārstāvniecības organizācijām.
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) uzmanību pievērsuši vērienīgi ALTUM dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektēšanas iepirkumi (Nr. ALTUM 2024/12/EPD un Nr. ALTUM 2024/13/EPD), kam ir tieša ietekme uz apbūvētās vides un sabiedrības dzīves kvalitāti. Profesionālā arhitektu organizācija ceļ trauksmi par būtiskiem pārkāpumiem dokumentācijā, tostarp iepirkumu neatbilstību Latvijas Republikas normatīvajam regulējumam, programmas “Apvārsnis 2020” mērķiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) izvirzītajiem vides un sociālajiem standartiem. Plānotais EIB līdzfinansējums līdz 90% apmērā padara projektu par būtisku ieguldījumu sabiedrības nākotnē. Tomēr pašreizējā pieeja apdraud gan finansējuma efektīvu izmantošanu, gan uzticēšanos starptautiskajiem finanšu instrumentiem.
Kopš 2024. gada augusta LAS vairākkārt rakstiski vērsusies pie ALTUM ar piedāvājumu sniegt rekomendācijas iepirkumu sagatavošanā, lai riskus novērstu, taču nesaņēma atbildes, un 22. novembrī abi iepirkumi tika izsludināti ar pieteikumu iesniegšanas termiņu 3. janvārī. Netika uzklausīts arī profesionālo inženieru asociāciju un Rīgas Valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālistu viedoklis.
11. decembrī LAS nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ministrijām un organizācijām ar lūgumu nekavējoties apturēt izsludināto iepirkumu norisi, nodrošināt profesionālo organizāciju un sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti, garantēt ieceres caurspīdīgumu un atbilstību labajai praksei, dzīvokļu īpašnieku un sabiedrības interesēm.
Turpināt pašreizējo iepirkumu gaitu nozīmētu klaji ignorēt dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības, atstāt iedzīvotājus ārpus lēmumu pieņemšanas 200 dzīvojamo ēku gadījumā, kā arī riskēt ar apjomīgā darba nonākšanu viena vai dažu izpildītāja rokās, lai gan Latvijā nevienam projektēšanas uzņēmumam nav līdzšinējas pieredzes ar vienlaicīgu kvalitatīvu darbu izpildi šādā apjomā un termiņā. Savukārt ALTUM nav pieredzes šādu līgumu administrēšanā un kvalitātes kontrolē, līdz ar to pastāv maksimāli dokumentācijas kvalitātes riski. Tāpat iepirkumu nolikumi liek uzdot jautājumu par to, kurš uzņemsies atbildību par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, un kāpēc tiek ierobežotas sertificētu speciālistu iespējas sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar likumdošanu, labo praksi un profesionālo ētiku.
“Diemžēl konstatētie pārkāpumi un labās prakses neievērošana, nozares nevalstisko organizāciju ignorēšana liek vilkt paralēles ar 2024. gadā skaļi izskanējušām projektu plānošanas un iepirkumu neveiksmēm, piemēram, “Rail Baltica” realizāciju, Ādažu “militarizētās tēlniecības kompozīciju,” Latvijas armijas pārtikas iepirkumu.
Nav noslēpums, ka arī ar ēku siltināšanu, it īpaši Rīgā, iepriekš nav sevišķi veicies. Ieplānotie iepirkumi, kas rada iespaidu par neprofesionālu darbu bez jebkādu risku izvērtējuma un veido priekšnosacījumus trīs līdz 100 miljonu izšķērdēšanai, nekādi neveicinās turpmāku iedzīvotāju atbalstu ēku kvalitatīvai atjaunošanai ar starptautisku finanšu instrumentu atbalstu,” norāda atklātās vēstules autori.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu projekta īstenošanu, LAS aicina veidot starpnozaru darba grupu un piedāvā risinājumus, kas balstīti EIB rekomendācijās un Jaunā Eiropas Bauhaus vadlīnijās. Vēstules autori norāda, ka, saliedējot kopējus centienus, ir iespējams izveidot tādu ēku atjaunošanas atbalsta finansējuma programmu, kas ne tikai celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un virzītos uz Eiropas zaļā kursa īstenošanu, bet arī kalpotu par labās prakses piemēru ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
Pilns atklātās vēstules teksts pieejams šeit.
