Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālam izvirzīti 16 darbi
Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa žūrija konkursa pusfinālam izvirzījusi 16 darbus, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds.
Pusfinālam izvirzītas četras jaunbūves, astoņas pārbūves un restaurācijas, kā arī četri ar arhitektūru saistīti procesi.
Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālā iekļuvuši šādi darbi - Austrumlatvijas koncertzāle "Gors", Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija, dizaina vadlīnijas "If Apdrošināšanas" klientu apkalpošanas centru Baltijas filiālēm, dzīvojamais komplekss "Čiekurkrasti" Ādažu novadā, grāmata "Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība", Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2.kārta, ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā, kāpņu telpu restaurācija Elizabetes ielā 21a Rīgā, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide, pasākumu cikls "MANUAL: Urban Sports and Architecture", Talsu Radošā sēta, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts, Rīgas Doma restaurācija, TV raidījuma "Ziemeļu puse" 40.sērija "Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas" un veikals "Top!" Salacgrīvā.
Nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms ("MADE arhitekti") atzina, ka šogad pusfinālā ir liels pārbūvju un restaurāciju īpatsvars. "Tie ir spēcīgi risinājumi, un būtu labi, ja mēs savu spēju strādāt ar vēstures materiālu sāktu izmantot arī jaunbūvēs," norādīja Putrāms.
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums sacīja, ka arhitektūra ir ne tikai vizuālās mākslas objekts, bet arī sabiedrības līdzdarbības elements, kas parāda sabiedrības domāšanas veidu. "Arhitektūra nerodas bez pasūtītāja, vai tā būtu valsts, pašvaldība vai privātpersona, vai uzņēmums. Līdz ar to gada balva ir ieskats kopējā sabiedrības līmenī, parāda, kādi esam un ko esam sasnieguši. Daudzo pārbūvju skaits pusfinālā liecina par to, ka mums ir ļoti daudz mantojuma, kas jāsaglabā, nebūvējot ko jaunu," uzsvēra Valgums.
Putrāms sacīja, ka šogad konkursam iesniegtie darbi tika vērtēti pēc stingriem pagājušā gada žūrijas izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem - ideja un koncepcija, viengabalainība jeb vienotība, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība.
Lai nonāktu pie labāko darbu jeb pusfinālistu saraksta, nacionālā žūrija visus konkursam iesniegtos darbus vērtēja teju divus mēnešus un ir izbraukājusi visu Latviju, tos apskatot klātienē. Arī šogad darbu ģeogrāfiskais spektrs ir ļoti plašs un tikai labi ja trešā daļa reprezentē Rīgu. Konkursam pieteikti arī daudzi darbi, kas ir nevis uzceltas būves, bet vai nu arhitektoniskas vīzijas, vai ar arhitektūru saistīti starpdisciplināri projekti, un vairākiem no tiem arī ir izdevies iekļūt pusfinālā.
Visi pusfināla darbi tiks iekļauti Latvijas arhitektūras gada labāko darbu izstādē, kas maijā tiks eksponēta rīdziniekiem un Rīgas viesiem brīvi apskatāmā formātā Torņa ielā blakus Arhitektu namam, bet vēlāk kā ceļojoša tiks izstādīta vairākās Latvijas un Eiropas pilsētās. Par katru no šiem darbiem tiks arī veidota īpaša videofilma ar autoru intervijām.
Nākamais konkursa posms - jau tūlīt tiks noteikti finālisti jeb labākie no labākajiem, ko vērtēs un uz balvām virzīs konkursa otra, starptautiskā, žūrija. Tajā šogad darbosies četri slaveni citu valstu arhitekti - Andre Baldišūte (Lietuva), Šarls Besārs (Dānija), Ralfs Pasels (Vācija, Nīderlande) un Tomass Tammis (Igaunija).
Latvijas Arhitektūras gada balvas noslēguma pasākumi ilgs no 13.maija līdz 17.maijam. To ietvaros paredzēti arī vairāki izglītojoši pasākumi - 13.maijā būs Zaigas Gailes un Miķeļa Putrāma lekcija par dizaina un arhitektūras nozīmi izglītībā un izglītības telpā, 14.maijā arhitekti piedalīsies ielu mākslas festivālā, bet 16.maijā mākslas muzejā "Rīgas birža" paredzēts centrālais lekciju cikls, kurā lekcijas lasīs ārzemju žūrijas locekļi, bet pasākuma galvenais viesis būs Kolumbijas politiķis ilggadīgs galvaspilsētas Bogotas mērs Antanas Mockus, kurš savulaik iemantoja pasaulē slavenākā metropoles mēra slavu, panākot strauju Bogotas pilsētplānošanas un arhitektūras attīstību.
Kopumā Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad tika iesniegti 55 darbi, un to ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn, kad tika iesniegti 58 darbi.
Lielākā izmaiņa Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā šogad ir atgriešanās pie darbu dalīšanas kategorijās. Ir trīs kategorijas: "Objekti" (būves vai citi būvniecības procesā tapuši objekti), "Vīzijas" (nerealizēti projekti vai ieceres) un "Procesi" (darbi, kas saistīti ar arhitektūru, bet kas nav definējami kā būvniecības rezultātā tapuši objekti - piemēram, grāmatas, izstādes, izglītojoši vai mediju projekti un tamlīdzīgi).
Visvairāk darbu iesniegti kategorijā "Objekti" - 39 darbi. Kategorijā "Vīzijas" iesniegti desmit darbi, bet kategorijā "Procesi" - seši darbi. Kategorija "Objekti" sīkāk iedalīta sešās apakškategorijās: "Publiskās ēkas" (16 darbi), "Dzīvojamās ēkas" (četri darbi), "Savrupmājas" (divi darbi), "Pārbūve un restaurācija" (deviņi darbi), "Interjeri" (trīs darbi) un "Vides objekti" (pieci darbi).
Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks 16.maijā Torņu ielā pie Arhitektu nama.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir centrālais notikums Latvijas arhitektūrā, un to jau 19.gadu pēc kārtas organizē Latvijas Arhitektu savienība. Šā gada konkursa kuratori ir iepriekšējās Lielās gada balvas ieguvēji Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms ("MADE arhitekti").
Rīga, 16.apr., NOZARE.LV.
Foto:abc.lv
