Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma arhitektes Knāķes izstāde
Kolēģu dēvēta par skaistāko savas paaudzes arhitekti, Knāķe radīja vienus no pirmajiem modernajiem pēckara interjeriem. Lietojot tam laikam principiāli jaunus paņēmienus - tīras līnijas, dinamiskas formas -, viņa radīja tēlus kafejnīcām, kas uz gadu desmitiem kļuva par Rīgas simboliem un publisko seju. To vidū ir "Luna", "Jaunība", restorāna "Rīga" valūtas bārs, kas tautā dēvēts par "Bedri", arī vasaras kafejnīca "Pils", taču neviena no kafejnīcām nav saglabājusies mūsdienās.
Profesionālajā ziņā interjeri bija tikai pakāpiens, kas veda arhitekti pretī viņas nozīmīgākajam mūža darbam. Knāķe tika pamanīta un saņēma neticami prestižo piedāvājumu projektēt toreizējo Enerģētiķu namu - tagad katram rīdziniekam pazīstamo "Latvenergo" ēku Pulkveža Brieža ielā. Celtne tika īstenota vairākās kārtās kopš 1971.gada. 80.gados tika pabeigtas trīs celtniecības kārtas, bet beidzamā iestiepās Atmodas laikā un vairs netika realizēta pēc arhitektes projekta.
Postpadomju telpā 20.gadsimta 70.gadi saistās ar Brežņeva ēru, kas tiek identificēta kā stagnācija. Reizē tā laika arhitektūra sabiedrībā bieži tiek uztverta kā vidi degradējoša parādība. 60.gadi un 70.gadi bija laiks, kad tika plānotas un daļēji arī realizētas ievērojamas pārmaiņas Eiropas veco pilsētu centros. Pieaugošā dzīves intensitāte pieprasīja jaunas satiksmes maģistrāles, kas vēsturiskajās pilsētās tika veidotas, paplašinot vecās ielas. Rīga ir saglabājusi dažas liecības no laikmeta, kad arhitektiem "jūra bija līdz ceļiem". Viena no šādām ēkām ir "Latvenergo" centrālā biroju ēka. Šodien tamlīdzīgs projekts, kurā ēkas tiek izvietotas virs vecajām ielām, vairs netiktu īstenots. Taču tolaik tā bija Rietumeiropas prakse, klāstīja Martinsone.
Izstāde tiks atklāta ceturtdien, 13.decembrī, plkst.17.
Rīga, 13.dec., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 13.decembrī
