Latvijas Arhitektūras muzejs izstādē iepazīstinās ar Rīgu pirms bīskapa Alberta
Arhitekta Edgara Šēnberga izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā veltīta senās upes Daugavas krastos dzīvojošo cilvēku savulaik radīto vietvārdu likteņgaitām.
Tās apslēptas vēl tūkstošiem eksistējošu mājvietu vārdos, muižu, reliģisko rituālu kalnu, upju pieteku, strautu, avotu, ezeru, purvu, dīķu un citu ar ūdeni saistītu dabas objektu nosaukumos. Bet kulta leģendu neparastie dievu nosaukumi mūsdienu valodās atklāj seno mitoloģijas stāstu sacerētāju dzimto valodu un arī etnisko piederību.
Vietvārdu nosaukumu maiņa sarunvalodā senatnē bija kā tabu, tie bija neaizskarami un gluži vai svēti, jo savādāk tie zaudēja informācijas ticamību. Vietvārda piešķiršana kādai konkrētai vietai padara to par kartogrāfisku apzīmējumu vai telpu. Vietvārdi ir pašas senākās ģeogrāfiskās kartes, kas cilvēku atmiņā ir nemainīgas un tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Aizvēstures laikā šī vietu nosaukumu sistēma pilnībā aizstāja mūsdienu ģeogrāfiskās kartes.
Arhitekts Edgars Šēnbergs (1923) jau 1987.gadā izveidoja radošo grupu, kurā darbojās arhitekti, mākslinieki, mūziķi, tulkotāji, kinorežisori. Edgars Šēnbergs vietvārdu pētīšanas procesā izveidoja un sekmīgi izmantoja inovatīvus darba instrumentus. Tie ir 100 000 Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atrastu vietvārdu kopums, senvalodu vārdnīcas, mitoloģisko dievību vārdnīcas un topogrāfiskās kartes. 26 gadus ilgušo pētījumu laikā arhitekts izdevis 25 grāmatu sēriju "Sensorum".
Edgars Šēnbergs izvirza hipotēzi, ka grieķu, bretaņu, ģēļu, kimru un korņu valodas ir pašas senākās cilvēku pirmvalodas uz zemeslodes, no kurām veidojušās jaunvalodas.
Izcils aizvēstures laika izziņas avots, ko pēta Edgars Šēnbergs ir pirmskristietības reliģiskie kulti. Tie ir grieķu un ķeltu (kas ietver bretaņu, ģēļu, kimru un korņu), kā arī dako - rumāņu un sensakšu senvalodu pirmskristietības reliģiskie kulti. To senie nosaukumi ir darināti pēdējo 5000 gadu laikā, un šajā kristietības ieviešanas procesā ir piedalījušās vismaz 8-10 senās valodās runājošas tautas.
Latviešu valodas izveidi veicināja Bībeles tulkojums latviešu valodā. Ikdienas lūgšanas kā mantras nostiprina valodas spēku. Edgars Šēnbergs uzskata, ka mēs latvieši diendienā arī kā mantras atkārtojam bretaņu cilmes vietvārdus - Daugava, Ķīšezers, Āgenskalns, Bolderāja, Kalfa grāvis, Lucavas sala, Mārupe, Rīdzene osta, Zundu kanāls, Speķupīte u.c. Tie laika gaitā ir kļuvuši mums fonētiski saprotami, un saucam tos par savējiem-par latviešu vārdiem.
Izstādē apskatāma režisora Daga Viduleja video filma "Rīga pirms bīskapa Alberta" un Edgara Šēnberga vietvārdu un valodu pētījumus ilustrējoši materiāli - gleznas, skulptūras, grafikas, plakāti, fotogrāfijas, kartes, grāmatas. Izstāde tapusi sadarbībā ar Laimīgās Mākslas muzeju. Izstādes kuratori ir arhitekts Uģis Šēnbergs un kinorežisors Dags Vidulejs.
Skatītājiem izstāde atvērta no 18.maija līdz 14.jūnijam.
Informāciju sagatavoja Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzeja pārstāve
Foto: Pilsea24.lv
