"Latvijas Ceļu būvētājs" aicina valdību konsultēties par budžetu ceļu būvei
LCB nav zināms, kur gadījumā, ja nodoklis tiks paaugstināts, plānots izlietot iekasētos līdzekļus.
LCB atgādina, ka nodokļu skaits, kurus maksā autoceļu lietotāji, kopš 2004.gada ir pieaudzis no diviem līdz septiņiem, bet šajos nodokļos samaksātās naudas apjoms 2014.gadā sasniedza 476 591 000 eiro iepretim 201 390 000 eiro 2003.gadā.
"Diemžēl kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2004.gadā iekasētie nodokļi tiek izlietoti visdažādāko vajadzību apmierināšanai, un tikai aptuveni 23-24% no šīs naudas nonāk līdz ceļiem, bet Valsts kontrole ir norādījusi, ka šis izlietojums ir necaurspīdīgs," norāda Bērziņš.
Tā rezultātā ceļi, kas kā inženiertehniskas būves prasa regulāru atjaunošanu un uzturēšanu, slīgst uzkrātajos neveiktajos darbos, - šis deficīts ir izaudzis līdz 3,745 miljardiem eiro 2014.gadā.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka no 2014.gadā par būtiskiem bojājumiem "izbrāķētajiem" auto trešajai daļai tādi bija balstiekārtās - palielinātas brīvkustības buksēs, sailentblokos un balstšarnīros. Proti, šādi bojājumi ir radušies, braucot pa bedrainiem ceļiem.
Šajā situācijā LCB aicina atbildīgās institūcijas un vispirms jau Finanšu ministriju un valdību ievērot labas pārvaldības principus un pirms kārtējās idejas izziņošanas par nodokļu paaugstināšanu konsultēties ar sabiedriskajām organizācijām. Gadījumā, ja, uz ceļu lietotāju rēķina palielinot akcīzes nodokli degvielai, ieņēmumus atkal plānots izmantot necaurskatāmai budžeta lāpīšanai, LCB neredz pamatu šādai rīcībai un apšauba, vai tā dos labumu sabiedrībai.
LETA jau ziņoja, ka 18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei - drošībai.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc koalīcijas pārstāvja Saeimas deputāta Kārļa Šadurska (V) teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," teica deputāts.
Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta sekojoši - papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.
"Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.
LETA
Foto: JD Hancock/Flickr.com
