"Latvijas ceļu būvētājs": Autoceļu sakārtošana nav partiju prioritāte

Rīga, 16.aug., LETA. Vairumam politisko spēku autoceļu sakārtošana nav prioritāte, secinājusi biedrība "Latvijas ceļu būvētājs", izanalizējot 4000 zīmju programmas, kurās partijas, kas startē 13. Saeimas vēlēšanās, nosaukušas savas prioritātes.

No 16 iesniegtajiem sarakstiem septiņos jeb gandrīz 44% vispār nav pieminēta autoceļu problemātika. Šīs partijas ir Jaunā konservatīvā partija, "Progresīvie", "KPV LV", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskā partija", "Par Alternatīvu" un viena no pašreizējās valdošās koalīcijas partijām - "Visu Latvijai"-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

"Šāda politiķu attieksme parāda, kāpēc Latvijas autoceļi ir sliktākā stāvoklī nekā kaimiņvalstīs, kā arī nevieš optimismu par situācijas uzlabošanos nākotnē," norādīja "Latvijas ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Analizējot deviņas programmas, kurās vismaz ir pieminēti uzdevumi ceļu uzlabošanā, biedrība konstatējusi, ka trīs programmās ierakstīti utopiski un vismaz nākamās Saeimas darbības laikā nerealizējami solījumi - "ierīkot ātrceļus, kas savienotu Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām" ("Latvijas Krievu savienība"), "betona ceļi" ("Latviešu Nacionālisti"), "degvielai... akcīzes nodokļu samazināšana" (Rīcības partija)," norāda biedrības pārstāvji.

"Latvijas ceļu būvētājs" uzskata, ka tā vietā, lai "fantazētu par ļoti dārgiem betona ceļiem un ātrgaitas ceļu tīklu", partijām būtu jāparāda, no kādiem avotiem un kādā apjomā tiks nodrošināts finansējums kaut vai ceļu un tiltu tīkla sabrukuma apturēšanai, reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Tikai divas partijas - "No sirds Latvijai" un "Saskaņa" - ir norādījušas, ka ceļiem nepieciešams novirzīt ieņēmumus no autobraucēju maksātā akcīzes nodokļa vai nu pilnā apjomā, vai 80% no iekasētā.

Biedrība norāda, ka aizvadītajos gados autoceļi lielākoties tika remontēti par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, kas jau ir beigušies, tāpēc ir svarīgi redzēt, vai partijas to zina un vai un kā jaunajā plānošanas periodā paredz cīnīties par ES fondu pieejamību un izmantošanu. Tas, ka tikai divi politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un arī "Attīstība/Par!" - vispār pieminējuši ES fondus, ir apliecinājums kopējai problēmas neizpratnei, uzsvēra Bērziņš.

Savukārt vietējo ceļu, kas pašlaik ir visbēdīgākajā stāvoklī, sakārtošanas uzdevumu arī pieminējuši tikai divi politiskie spēki - ZZS un Latvijas Reģionu apvienība.

Pilnas darbības programmas partiju mājas lapās var atrast tikai dažām partijām, atsevišķās ir programmatiskas vīzijas ceļu sakārtošanai, secinājusi biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs". Piemēram, izrādās, ka arī "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" atbalsta 80% iekasētā akcīzes nodokļa novirzīšanu ceļu remontiem. Tāpat ļoti būtisks ir "Progresīvo" ierosinājums svērt pārkrautās automašīnas, kas bojā ceļus. "Tomēr tas, ka šīs nostādnes neparādās arī 4000 zīmju programmās, laikam taču apliecina, ka šajās vēlēšanās tās politiskajiem spēkiem nav prioritātes," uzskata Bērziņš.

"Latvijas ceļu būvētājs" jau ir pārliecinājies - partiju programmās dotie solījumi vēl neko nenozīmē. Pirms 12. Saeimas vēlēšanām gandrīz visas vadošās partijas, raugoties acīs "Latvijas Ceļu būvētāja", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvjiem, ar savu līderu parakstiem apliecināja, ka panāks Autoceļu fonda atjaunošanu, kur nonāks ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Taču solījumi tika aizmirsti. Atceroties pagātnes pieredzi, ir grūti sagaidīt būtiskus uzlabojumus ceļu nozares politikā no tām partijām, kas programmās vispār aizmirsušas par autoceļiem un tiltiem," piebilda Bērziņš.