Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennālē virtuāli vāks Latvijas modernisma arhitektūras piemērus
Venēcijas biennāles 14. starptautiskajā arhitektūras izstādē, kas šogad risināsies no 7.jūnija līdz 23.novembrim, Latvijas ekspozīcijas virtuālajā daļā būs skatāmi Latvijas modernisma arhitektūras piemēri, kurus aicināts iesūtīt ikviens iedzīvotājs, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Austra Savicka.
Latvijas ekspozīcijas virtuālā daļa "Unwritten.lv", kas atrodama "www.facebook.com/unwrittenlv", būs atvērta sociāla informācijas vietne, kurā, izmantojot sociālas pētniecības metodi, tiks vākta vizuālā datubāze. Jebkurš tiek aicināts pievienot Latvijas arhitektūras piemērus, kas varētu būt modernisms.
Pēc Savickas teiktā, iegūtais materiāls kļūs par pamudinājumu turpmākiem pētījumiem par modernisma arhitektūru Latvijā un, iespējams, papildinās arhitektūras pieminekļu sarakstu ar šī laikmeta būvēm. Ekspozīcijas mērķis ir vairot sabiedrības pašapziņu un interesi par pēckara laika izcilākajām ēkām, šādi veicinot arī arhitektūras tūrismu.
Ekspozīcija Venēcijas biennālē "Arsenālā" būs digitāli vāktās informācijas analogs attēlojums reālā laikā un telpā. Tās būs 2000 lapas, iekārtas rāmī, kas stiprināts pie ēkas sijām. Šādi, pēc Savickas teiktā, tiks radīta informācijas mākoņa sajūta, kas atrodas nepārtrauktā kustībā, reaģējot uz gaisa plūsmām. Neuzrakstītās grāmatas lapas esot gan tukšas, gan pilnas ar informāciju, kas nav sistematizēta un izvērtēta. Mums ir jautājumi, bet pagaidām nav atbilžu, par ekspozīciju stāstīja Savicka. Digitālā datubāze tiks regulāri papildināta ar jauniem atradumiem, tukšās lapas ekspozīcijā laika gaitā tiks nomainītas ar pilnām.
Ekspozīciju izgaismos iekārti LED gaismekļi, kas, pateicoties integrētiem kustības sensoriem, ieslēgsies un izgaismos ekspozīciju tajā vietā, kur ir skatītājs. Kustības sensori ieslēgs arī skaļruņus, kuros tiek atskaņota Andra Indāna īpaši šim notikumam radīta skaņas instalācija.
Ekspozīcijas katalogā iekļautas piecu dažādu autoru esejas par pēckara arhitektūras jautājumiem, kuratora ekspozīcijas idejas apraksts, kā arī "Facebook" apkopotā informācija - Latvijā pēc Otrā pasaules kara tapušās arhitektūras attēlu "katalogs", socioloģiskās aptaujas dati un intervijas ar pēckara arhitektūras meistariem.
Katalogs drukātā veidā turpinās ekspozīcijas jautājumus - kuras Latvijas būves mēs varam uzskatīt par pēckara modernisma arhitektūru, kāda ir to vieta Latvijas arhitektūras vēsturē, kāda ir to vieta pasaules un postpadomju telpas kontekstā, ko darīt ar pēckara modernisma arhitektūru - saglabāt un aizsargāt vai absorbēt, vai Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemēri ir oriģināli vai Rietumu modernisma arhitektūras kopijas u.c.
Jau ziņots, ka Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs projekts "Unwritten", kas apzinās Latvijas modernisma arhitektūru. Projektu "Unwritten" veidojuši arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs un Mārtiņš Rusiņš no arhitektu biroja "NRJA", kas ir arī ekspozīcijas kurators. Ekspozīcijas veidošanā piedalījies arī grafikas dizainers Kirils Kirasirovs, skaņu mākslinieks Indāns. Multimediju atbalstu sniedzis Rihards Vītols. Ekspozīcijas eseju autori ir Juris Dambis, Jānis Taurens, Artis Zvirgzdiņš, Vladimirs Belogolovskis un Arnis Rītups.
Projekta koncepcijas virsuzdevums ir pievērst profesionāļu un sabiedrības uzmanību Latvijas modernisma arhitektūras mantojuma problemātikai, kas saskan ar starptautiskās Venēcijas arhitektūras biennāles filozofisko uzstādījumu.
Projekta "Unwritten" veidotājs Lukševics stāstīja, ka projekta mērķis būs apzināt tās modernisma ēkas, kuras Latvijā ir, bet nav iekļautas Kultūras kanonā. Arhitekts atzina, ka tas ir plašs pētījuma lauks, jo pašlaik ir maz informācijas par modernisma ēkām Latvijā.
Projekta veidotājus interesē tas, kā pret šīm ēkām attieksies pēc 50 gadiem, vai tās mēģinās mainīt, vai secinās, ka tām ir tiesības atrasties tur, kur tās ir. Projekta komanda pētīs to, vai ēka ir kaut kas oriģināls, vai būvēta, iespaidojoties citu valstu arhitektūrā. Projektā mēģinās arī saprast to, kā Latvijas modernisma arhitektūra iekļaujas pasaules arhitektūrā.
Lukševics stāstīja, ka projektā vairāk koncentrēsies uz pēckara, vēlīnā modernisma ēkām, tādām kā Dailes teātris vai "Latvenergo" ēka.
Konkursa žūrijas priekšsēdētājs un Latvijas ekspozīcijas goda komisārs Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē, LAS valdes loceklis Juris Poga, analizējot konkursa rezultātus, uzsvēra, ka atkārtota konkursa rīkošana vainagojusies ar bagātāku ideju piedāvājumu klāstu. Vairākas oriģinālas idejas žūrija noraidīja tēmas neatbilstības dēļ vai arī tāpēc, ka tās vēl nebija gatavas realizēšanai.
Arhitektūras ideju "duelis" izvērtās starp pirmo vietu ieguvušo darbu "Unwritten" un otro labāko "? Trešā atmoda". Žūrijai nācās izvēlēties starp Latvijas modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanu un reģionālās arhitektūras tradīciju saglabāšanu. Lielāku potenciālu un tēmas aktualitāti žūrija saskatīja modernisma arhitektūras apzināšanā, jo tieši 20.gadsimta otrās puses arhitektūra patlaban ir visvairāk apdraudētais mantojums, proti, šiem objektiem vēl netiek piešķirts pieminekļa statuss.
Venēcijas biennāles 14.starptautiskā arhitektūras izstāde notiks no 2014.gada 7.jūnija līdz 23.novembrim. Par Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kuratoru izvēlēts Rems Kolhāss, Prickera balvas laureāts arhitektūrā. Izstādei dots konceptuāls nosaukums "Pamati" ("Fundamentals"), savukārt vienojošā tēma nacionālo valstu paviljoniem ir formulēta kā "Mūsdienīguma absorbēšana:1914-2014" ("Absorbing Modernity: 1914-2014").
2014.gadā Latvija Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē piedalīsies sesto reizi. Latvijas ekspozīcijas pārstāvniecību Venēcijas arhitektūras biennālē koordinē Latvijas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību.
Rīga, 9.apr., LETA.
Foto:we went north/Flickr
