"Latvijas Gāze": Enerģētikas likumā jāparedz deleģējums valdībai par gāzes rezervju noteikšanu
Enerģētikas likumā būtu jāparedz deleģējums Ministru kabinetam (MK) par gāzes rezervju noteikšanu pēc gāzes tirgus atvēršanas 2017.gadā, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas Gāze" (LG) pārstāvis Vinsents Makaris.
Trešdien, 20.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē notika diskusijas par deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu Enerģētikas likuma grozījumos paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredz pēc gāzes tirgus atvēršanas noteikt dabasgāzes rezervi Latvijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai.
Līdakas priekšlikums paredzēja likumā noteikt: "Lai pēc iespējas nodrošinātu Latvijas dabasgāzes galalietotāju apgādes nepārtrauktību, dabasgāzes tirgotājs, kas piegādā dabasgāzi Latvijas galalietotājam, un publiskais tirgotājs uzglabā dabasgāzes rezervi dabasgāzes krātuvē. Kārtību, kādā nodrošināma dabasgāzes rezerve un tās apjoms, nosaka MK." Tiesa, vēlāk Līdaka šo priekšlikumu atsauca.
Gan Ekonomikas ministrija, gan AS "Latvenergo" rosināja nesteigties ar šāda deleģējuma MK pieņemšanu, jo tas varētu kavēt jaunu gāzes tirgotāju ienākšanu Latvijā.
Makaris uzsvēra, ka šis ir būtisks jautājums, ko vajadzēja iestrādāt Enerģētikas likumā. "LG patlaban ir vienīgais uzņēmums, kas Latvijā nodrošina gāzes rezerves, tāpēc patlaban Latvijas iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka varētu pārtrūkt gāzes piegādes," teica gāzes koncerna pārstāvis un piebilda, ka, nevienojoties par noteikumiem par gāzes rezervēm, pēc gāzes tirgus atvēršanas "var rasties lielas problēmas".
Makaris skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas dabasgāzes apgādes specifika ir tāda, ka pilnvērtīgai apgādei ir nepieciešams veidot dabasgāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK). Pretējā gadījumā aukstajā laikā būs dabasgāzes deficīts.
Apkures sezonā Latvijai ir divi potenciāli dabasgāzes avoti - Inčukalna PGK un Lietuvas starpsavienojums. Krievijas starpsavienojums apkures sezonā tiek izmantots Krievijas apgādei, savukārt Igaunijas starpsavienojums tehniski spēj darboties tikai virzienā uz Igauniju, kas arī tiek darīts.
"Inčukalna PGK katru vasaru tiek piepildīta Latvijas un Igaunijas vajadzībām, un apkures sezonā pilnībā Latvija un gandrīz pilnībā arī Igaunija tiek nodrošināta no krātuves. Latvijas patēriņš aukstā laikā ir 12 miljoni kubikmetru gāzes dienā, bet Igaunijas - pieci miljoni kubikmetru. Savukārt krātuves kopējā jauda ir 30 miljoni kubikmetru dienā, kas ļauj piedāvāt jaudas arī Krievijas un Lietuvas vajadzībām," teica Makaris.
Pēc LG pārstāvja stāstītā, Lietuvas tehnisko iespēju vājā vieta ir Kiemenai starpvalstu uzskaites stacija, kas atrodas Lietuvā. Tomēr tā nav vienīgā problēma, jo šis starpsavienojums tiek izmantots arī Igaunijas un pašas Lietuvas vajadzībām. 2015.gada pieredze liecina, ka Lietuvas starpsavienojums regulāri ir rezervēts Igaunijas vajadzībām, transportējot aptuveni miljonu kubikmetru gāzes dienā, kas Latvijai pieejamo jaudu samazina par attiecīgo daudzumu.
"Tāpat jārēķinās, ka Lietuvas starpsavienojums var būt rezervēts Lietuvas vajadzībām, kas Latvijai nozīmē nulli pieejamās jaudas no Lietuvas. Gadījumā, ja krātuve tiek piepildīta ar aprēķinu, ka Lietuvas starpsavienojums ir brīvi pieejams Latvijas patērētājiem, tad potenciālais dabasgāzes deficīts apkures sezonā var būt 54% no Latvijas vajadzībām," atzina Makaris.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija grozījumus Enerģētikas likumā sagatavošanai apstiprināšanai galīgajā lasījumā cer apstiprināt nākamnedēļ. Komisija kopumā saņēma 64 likuma grozījumu priekšlikumus, no kuriem vakar un šodien tika izskatīti vien 30.
Šodien komisijas sēdē izvērtās diskusijas par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) īpašumtiesībām. Ekonomikas ministre Dana Reiniece-Ozola (ZZS) atzina, ka Inčukalna PGK pazemes ģeoloģiskā struktūra ir valsts īpašums.
Tāpat komisija sēdē notika diskusijas par deputāta Līdakas priekšlikumu likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredz pēc gāzes tirgus atvēršanas noteikt dabasgāzes rezervi Latvijas enerģētiskās drošības nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka Saeimā patlaban tiek skatīti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma LG sadalīšanas nosacījumus.
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka 2017.gada 31.decembrī ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka, nosakot tik īsu termiņu, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus.
LETA
Foto: Flickr.com
