"Latvijas Gāze" pārmet prettiesisku priekšlikumu iesniegšanu grozījumiem Enerģētikas likumā
"Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša parakstītā vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Ārvalstu investoru padomei un Ekonomikas ministrijai norādīts, ka uzņēmums ir iepazinies ar Saeimas mājaslapā publicētajiem priekšlikumiem un kategoriski iebilst pret tādu grozījumu pieņemšanu, kas ignorē tiesiskā valstī pastāvošos komerctiesību principus un netiešā veidā piedāvā ekspropriēt īpašumu ar juridiski nepieņemamām metodēm, kā arī iejaucas neatkarīgas tiesas pieņemto lēmumu saturā.
Kā kritiskāk vērtējamus priekšlikumus "Latvijas Gāze" min Saeimas deputātu Lolitas Čigānes (V) un Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK), kā arī Ekonomikas ministrijas priekšlikumus.
"Neskatoties uz apstākli, ka "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgumos ir skaidri norādītas uzņēmuma ekskluzīvas tiesības tirgot dabasgāzi Latvijas lietotājiem līdz 2017.gada 3.aprīlim, Čigāne un Latkovskis ir iesnieguši priekšlikumus, kas aizskar šīs tiesības un rada viennozīmīgu pamatu starptautiskai tiesvedībai pret Latviju par investīciju tiesību aizskārumu," uzsver "Latvijas Gāzē".
Piemēram, Čigāne rosina, ka jau pēc Enerģētikas likuma spēkā stāšanās visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, bet mājsaimniecības lietotājiem ir tiesības kļūt par saistīto lietotāju.
Savukārt Latkovskis rosina noteikt, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim pirkt gāzi no brīvi izvēlēta piegādātāja ir tiesības lietotājam, kura pirktās gāzes apjoms 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus kubikmetru gadā.
"Latvijas Gāze" uzsver, ka šādu tiesību normu ierosināšana ir kaitnieciska un bezatbildīga, ņemot vērā apstākli, ka to pieņemšana radīs ievērojamus zaudējumus Latvijai. Proti, tiks aizskartas "Latvijas Gāzes" akcionāru - Vācijas kompānijas "E.On Ruhrgas International GmbH" un Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" no "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgumiem izrietošās tiesības, kuras saskaņā ar līguma noteikumiem tiks aizsargātas Stokholmas Starptautiskajā Šķīrējtiesā.
"To, ka šāda rīcība ir prettiesiska un Latvijai radīsies ievērojami zaudējumi, ļaujot citiem piegādātājiem tirgot dabasgāzi Latvijas dabasgāzes lietotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa, apstiprina arī Latvijas Administratīvā apgabaltiesa. Izvērtējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pieņemtos dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas noteikumus, ar kuriem bija plānots jau šobrīd pieļaut dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem no citām valstīm, Administratīvā apgabaltiesa šī gada 17.novembrī apturēja minēto noteikumu darbību. Tiesa norāda, ka šāds lēmums - apturēt iespēju saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem - cita starpā ir pieņemts, jo "Gazprom" privatizācijas līgums paredz pieteicējai ekskluzīvas tiesības līdz 2017.gadam visos ar dabasgāzes uzņēmējdarbību saistītajos komercdarbības virzienos," informē "Latvijas Gāze".
Tāpat "Latvijas Gāzes" ieskatā prettiesisks ir ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iesniegtais priekšlikums - ja "Latvijas Gāze" nokavētu uzņēmuma sadalīšanas sākuma procesa nosacījumu izpildi, ko saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem ir plānots veikt līdz 2017.gada 3.aprīlim, jau šajā brīdī valstij būtu tiesības apturēt pilnībā visu "Latvijas Gāzes" akcionāru tiesības uz savu īpašumu, tai skaitā lemt par uzņēmuma atsavināšanu un turpmāku lēmumu pieņemšanu par to.
"Latvijas Gāze" norāda, ka uzņēmuma sākotnējā sadalīšana ietilpst paša uzņēmuma rīcības brīvības robežās, par ko Eiropas Savienība neizvirza jebkādus nosacījumus un līdz ar to arī jebkādu sankciju paredzēšana likumprojektā ir nepieļaujama.
"Minētais ierosinājums noteikt ierobežojumus izmantot balsstiesības uz piederošajām akcijām atbilst arī visām reiderisma pazīmēm, kas šajā gadījumā var tikt izmantotas, lai nelikumīgi pārņemtu vairākus simtus miljonu eiro vērtu uzņēmumu. Turklāt regulējums izslēdz "Latvijas Gāzes" akcionāru tiesības novērst jebkādu no eventuālajiem termiņu kavējumiem, jo akcionāriem būtu liegts pieņemt jebkādus turpmākos lēmumus, jo visa uzņēmuma pārvaldība būtu nodota administratoram. Līdz ar to plānotā ierosinājuma akceptēšana radītu bezprecedenta gadījumu īpašuma ekspropriācijai un skaidru pamatu prasības celšanai pret Latvijas valsti par nodarītajiem zaudējumiem," uzsver uzņēmumā.
Tāpat, nosakot valstij tiesības atsavināt "Latvijas Gāzes" aktīvus, ir izdarīts viss iespējamais, lai "Latvijas Gāzes" akcionāriem būtu liegtas tiesības iegūt pat attālinātai tirgus vērtībai atbilstošu cenu. Ņemot vērā, ka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēma ir sarežģīts infrastruktūras objekts, kura atsavināšana un novērtēšana ir saistīta ar daudzu aspektu analīzi, "Latvijas Gāzes" ieskatā nav pieļaujama Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto principu piemērošana.
"Uzņēmuma aktīvu atsavināšana ir balstīta uz pavisam citiem kritērijiem nekā nekustamā īpašuma tirdzniecība. Tādēļ arī šādas normas ietveršana rada Latvijas valstij acīmredzamus starptautiskas tiesvedības draudus," uzsver gāzes koncernā.
Kā ziņots, Saeima šā gada 22.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma "Latvijas Gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Šo likumprojektu atbalstīja 87 deputāti, neviens no parlamentāriešiem nebija pret un neviens neatturējās. Tomēr seši deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās.
LETA
Foto: Jason Rogers/Flickr.com
