Latvijas pienākums ieviest ES emisiju kvotu sistēmas prasības kavējas – apdraudēta uzņēmumu pienākumu izpilde un piekļuve ES finansējumam
Jau divās Saeimas sēdēs kvoruma trūkuma dēļ nav izskatīts likumprojekts par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, nepieņemot attiecīgo lēmumu. Kā jau minēts, ar šiem grozījumiem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības saistībā ar izmaiņām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Šī sistēma vienoti gan Eiropā, gan Latvijā darbojas jau kopš 2005. gada un attiecas uz lieliem uzņēmumiem enerģētikas nozarē, energoietilpīgā rūpniecībā un aviācijā. Ienākumi no oglekļa emisijas kvotu iegādes atgriežas dalībvalstu ekonomikā, lai mazinātu valsts atkarību un ievainojamību no fosilā kurināmā.
Likuma “Par piesārņojumu” grozījumu mērķis ir nodrošināt ETS direktīvas pārņemšanu nacionālā regulējuma līmenī. Ar šiem grozījumiem tiek precizētas prasības, atļaujas un pienākumi esošajiem ETS operatoriem (enerģijas ražošanas iekārtas, aviācija, kuģniecība), kurus citviet Eiropā uzņēmumi jau sākuši pildīt.
Lai nodrošinātu vienotu redzējumu par likuma grozījumu būtību, atlikto izskatīšanu un to ietekmi uz ETS sistēmas operatoriem (uzņēmumiem), kā arī citu nozaru ministriju saistību izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) oktobra pirmajās dienās organizēja darba sanāksmi ar nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un nozaru pārstāvjiem, kā arī uzrunāja mediju pārstāvjus.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Kavēšanās ar ES ETS direktīvas pārņemšanu nacionālajā likumdošanā apdraud Latvijas budžetu ar provizoriski 300 miljonu eiro lielu soda naudu par direktīvas nepārņemšanu, kas faktiski nozīmē izņemt 340 eiro no katra strādājošā Latvijas iedzīvotāja maciņa. Kavēšanās apdraud iespējas saņemt Eiropas Sociālā klimata fonda finansējumu. To plānojām izmantot transportam pēc pieprasījuma jeb transportam laukos. Arī moderniem bateriju vilcieniem, lai aizstātu novecojušos dīzeļsastāvus. Transportam veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem reģionos, lai nodrošinātu pakalpojumu nomaļi dzīvojošiem iedzīvotājiem. Apdraudēta iespēja atvieglot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus 40% mājsaimniecību, jo lielu finansējuma daļu paredzēts novirzīt energoefektivitātes celšanai, kas kavējās dēļ ierobežotas iedzīvotāju maksātspējas. ETS direktīvas nepārņemšana apdraud Latvijas tautsaimniecības dalībnieku iespējas pildīt starptautiskās saistības. Tas skar Latvijas un ārvalstu uzņēmumus, uz kuriem attiecas Latvijas regulējums, kas nosaka detalizētu kārtību ETS operatoru darbībai, tostarp starptautiskās kuģniecības kompānijas un aviācijas uzņēmumus. Aicinu nekavēt likumprojekta virzību, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu un sabiedrības interešu aizstāvību.”
Vairākas nozares, piemēram, kuģniecība, jau saskaras ar grūtībām izpildīt emisiju kvotu nodošanas prasības, jo Latvijā vēl nav izstrādāts nepieciešamais nacionālais regulējums.
Latvija ir administrējošā valsts 19 kuģošanas uzņēmumiem, tostarp ārvalstu, kuriem ir jāizpilda saistības līdz š.g. 30. septembrim, t.i., jānodod kvotas par iepriekšējā gadā radītām emisijām. Vairāki uzņēmumi jau sāka pildīt ES prasības brīvprātīgi, bet bez nacionālajā regulējumā atrunātām praktiskām detaļām, kas rada risku, ka prasību izpildījuma nianses var būt pārprastas. Daļa uzņēmumu šobrīd saistības nav uzsākuši pildīt, jo Latvija nav izveidojusi nacionālo kārtību saistību izpildei.
ETS princips ir vienkāršs – par katru radīto CO₂ tonnu uzņēmumam jānodod viena emisijas kvota. Bezmaksas kvotas būtiski mazina uzņēmumu izmaksas par fosilo enerģiju un palīdz nepārlikt slogu uz patērētājiem – tas tieši ietekmē, piemēram, siltumenerģijas tarifus.
Kamēr notiek kavēšanās ar ES direktīvas prasību pārņemšanu nacionālā līmenī, Latvijas ETS operatoriem – centralizētās siltumapgādes komersantiem – neeksistējoša nacionālā regulējuma dēļ ir apdraudēta papildu bezmaksas kvotu saņemšana, lai īstenotu savus klimatneitralitātes plānus, kurus tie iesniedza, pretendējot uz šīm kvotām, plānu īstenošanas gadījumā. Latvijā šos plānus iesniedza 11 ETS siltumapgādes uzņēmumi.
Vienlaikus direktīvas paredz paplašināt ETS sistēmu arī uz ēku sektoru un transportu un papildu sektoriem (mazo rūpniecību), izveidojot šīm nozarēm t.s. emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu – ETS2.
Turklāt kavēšanās ar ETS grozījumu un ETS2 ieviešanu rada riskus Latvijai zaudēt piekļuvi ar ETS2 saistītajam finansējumam. Tas nozīmētu liegumu saņemt Sociālā klimata fonda līdzekļus 462,8 miljonu eiro apmērā. Šis fonds ir jauns Eiropas Savienības finanšu instruments, kas izveidots 2023. gadā.
Sociālā klimata plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā š.g. 1. jūlijā. Tas paredz virkni atbalsta programmu izveidi, ko plānojušas īstenot piecas nozaru ministrijas – Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija – laika periodā no 2026.–2032. gadam, pretendējot uz Sociālā klimata fonda finansējumu. Piemēram, atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām iedzīvotāju grupām 15 milj. eiro apmērā, energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas – 38,5 milj. eiro, energoefektivitātes palielināšana daudzdzīvokļu mājās, tostarp logu, durvju nomaiņa – 127 milj. eiro u.c.
