"Latvijas valsts ceļi": Būvdarbu kvalitātes kontrole ir pakāpeniski uzlabojusies
Rīga, 28.dec., LETA. VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu kvalitātes kontrole pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski uzlabojusies, izvērtējot Konkurences padomes (KP) ziņojumu par LVC sadarbību ar ceļu būves uzņēmumiem, sacīja LVC pārstāve Anna Kononova.
Viņa atzīmēja, ka kopumā pēdējo gadu laikā LVC no kvalitātes kontroles pakāpeniski ir pārgājusi uz kvalitātes vadību, kur būtiska nozīme ir arī tam, kāds ir būvdarbu līgums, cik labi tajā ir aizstāvētas nodokļu maksātāju intereses. "Ja kādreiz no mūsu puses bija tikai un vienīgi kontrole, tad pēdējos gados šim jautājumam mēs pieejam kompleksi. Mēs jau no paša sākuma sekojam līdzi kvalitātes procesiem," uzsvēra Kononova.
Tāpat viņa norādīja, ka būvnieku norādījumi un KP secinājumi ir pozitīvi, jo tas nozīmē, "ka LVC ir uz pareizā ceļa". "Iepriekšējos gados esam gan izmainījuši izvēles kritērijus, pēc kuriem nosakām uzvarētāju projektēšanas iepirkumos, gan konkretizējuši projektētāju pienākumus un atbildību projektēšanas līgumos, gan arī pilnveidojuši kārtību, kā projekti tiek izvērtēti un akceptēti LVC, tai skaitā būvprojektu ekspertīzes pasūtīšana," norādīja Kononova.
Viņa sacīja, ka LVC neuzskata par papildu darbu, ja pretendents, kas gatavo piedāvājumu apjomīgiem ceļu būvdarbiem, ne tikai iepazīstas ar publicētajiem iepirkuma dokumentiem, bet arī apseko objektu dabā. Tomēr piekrīt, ka topogrāfija, kas neatbilst faktiskajai situācijai rada problēmas, pirmkārt, pašam projektētājam un arī pārējiem būvniecības dalībniekiem. "Tāpēc esam noteikuši sankcijas projektēšanas līgumā, kas projektētājam tiek piemērotas pēc projekta apstiprināšanas līdz pat būvdarbu pabeigšanai," skaidroja LVC pārstāve.
Viņa papildināja, ka sankcijas ir noteiktas tā, lai motivētu projektētājus pēc iespējas mazāk pielaist kļūdas, bet, ja tomēr būvniecības laikā tādas atklājas, tad projektētājs ir motivēts kļūdas pēc iespējas ātri labot, lai neradītu papildus grūtības pārējiem būvniecības dalībniekiem.
LVC uzskata, ka arī projektētājam par savām kļūdām vai neprecizitātēm ir jāmaksā. "Mūsu mērķis nav piemērot soda sankcijas papildu līdzekļu iegūšanai, jo šīs soda naudas netiek novirzītas ceļu būvniecībai, bet nonāk kopējā valsts budžetā. Tas ir mehānisms, kā panākt, ka projektētāji apzinās savu atbildību," atzina Kononova.
Savukārt, kas attiecas uz KP secinājumiem par LVC atbildības pārnesi uz būvniekiem būvniecības laikā, Kononova norādīja, ka tie nav saprotami, jo KP nenorāda uz konkrētu līguma punktu, kas pieļauj negodīgu risku sadalījumu. Viņa skaidroja, ka būvdarbu līgumā risku sadalījums starp pasūtītāju un būvnieku ir veidots līdzīgi kā Starptautiskā inženieru konsultantu federācijas (FIDIC) līgumā, kur projekta nepilnības ir pasūtītāja risks. Tāpat šāds līgums paredz, ka būvniekam par nolīgto cenu ir jābūvē tikai tas, kas ir projektā.
Taču, ja projekta kļūdas vai cita iemesla dēļ pasūtītājam nepieciešams būvēt kaut ko projektā neparedzētu, Kononova sacīja, ka tādos gadījumos pasūtītājs par to maksā papildus. Savukārt būvdarbu veicēja pretenzijas par projekta risinājumiem ir būvdarbu procesa ikdiena, tāpat arī mēdz būt gadījumi, kad būvnieki cenšas nepamatoti pieprasīt papildu samaksu. Tāpēc katrā LVC objektā strādā speciālistu komanda, kas šādus pārmetumus izvērtē kritiski. "Protams, var rasties papildu darbi, bet iespējamie riski ir jau ievērtēti projektā, un papildu darbi tiek akceptēti tikai gadījumos, ja projekta mērķis nav sasniedzams," viņa teica.
Runājot par būvnieku iespējams pazeminātām cenām ar cerību būvniecības procesā tās kompensēt, Kononova uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo būvēt no lētiem un sliktiem materiāliem LVC nepieļauj, kā arī izmantot mazāk materiāla nekā projektā prasīts un dokumentācijā deklarēts.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka tirgus uzraudzībā par LVC sadarbību ar ceļu būves uzņēmumiem KP secinājusi, ka LVC jāuzlabo būvprojektēšanas procesu kontrole.
KP ziņojumā uzsvēra, ka no 2015.gada LVC pasūtīto būvprojektu kvalitāte ir uzlabojusies, tomēr būvprojektos joprojām ir sastopamas kļūdas un nepilnības, kas ietekmē arī konkurenci būvniecības iepirkumos un būvuzņēmēju sadarbību ar LVC būvniecības procesā.
Galvenās no tām ir saistītas ar vecu topogrāfijas datu izmantošanu projektēšanas laikā, nepietiekamu ģeoloģisko izpēti un iepriekš sagatavotu, vēsturisku projektu veidņu izmantošanu, kuras ne vienmēr ir korekti pielāgotas nākamajiem būvprojektiem. Tādējādi ir gadījumi, kad būvnieki vēl pirms piedalīšanās iepirkumā ir spiesti ieguldīt papildu līdzekļus padziļinātā objekta izpētē.
Tāpat ir gadījumi, kad LVC atbildību par būvniecības laikā identificētajām problēmām un neprecizitātēm būvprojektos pārnes uz būvniekiem, liekot tos novērst par saviem līdzekļiem. KP skatījumā minētās problēmas ir novēršamas, ja LVC uzlabos priekšizpētes procesu un būvprojektēšanas procesu kontroli.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda 20 081 kilometru valsts autoceļu.
