Lauku īpašumu tirgus indekss: Darījumos ar zemēm trekno gadu līmeni pārsituši vienīgi mežu īpašumi
Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes. Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī. Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā apskatām zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.
Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis)
Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):
- 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
- 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
- 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).
Meža īpašumi:
- 65% – vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev (2023. gada aprīlī 65%; martā 64%; februārī – 62%; janvārī – 60%);
- 60% – pārdevēji pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (2023. gada aprīlī - 50%; martā – 50%; februārī – 50%, janvārī – 50%);
- 15 dienas – vidēji tik ilgs laiks paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023. gada aprīlī – 5 dienas; martā – 1 h; februārī – 30 min; janvārī – 30 minūtes; 2022. gada decembrī – 15 minūtes).
Kopsumma darījumos ar zemēm pēdējos divos gados bijusi aptuveni 460 milj. EUR gadā. Meža īpašumu darījumu kopsumma pieaugusi par 26% jeb 17 milj. EUR, lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) par 5% jeb 12 miljoniem EUR, turpretī teju par piektdaļu samazinājusies darījumu kopsumma apbūves zemēm, pērn noslīdot par 19% jeb 29 miljoniem EUR.
Procentuālās izmaiņas korelē ar ekonomisko situāciju – būvniecības izmaksas strauji aug, liekot klientiem kļūt apdomīgākiem, turpretim milzīgais cenu lēciens meža zemju segmentā daudzus īpašniekus motivējis tos pārdot. Meža zemēm darījumu kopsumma 2006. gadā bija 52 milj. EUR, 2009. gadā - 22 milj. EUR, bet pērn – jau 83 milj. EUR.
Salīdzinot reģistrēto darījumu apjomu ar zemes īpašumiem kopš 2006. gada, jāsecina, ka kopš 2009. gada darījumu kopsummas ar apbūves zemēm pakāpeniski samazinājušās, turpretī ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm pieaugušas par 161%. Taču visievērojamāk kopš 2009. gada pieaugušas darījumu kopsummas ar meža zemēm: no 22 miljoniem EUR krīzes zenītā 2009. gadā līdz 83 miljoniem EUR pērn - jeb kāpums par 277%! Lai gan meža zemju cenas kāpušas pamatīgi, procentuāli pērn tie ir tikai 18 % no visas kopsummas darījumos ar zemēm – līderos joprojām ir lauksaimniecības zemes (54% no kopsummas), savukārt apbūves zemju kategorija sastāda nepilnus 28%. Neskatoties uz to, mežu zemes ir vienīgais no trim segmentiem, kura darījumu kopsummas 2022. gadā spējušas pārsniegt 2006. gada līmeni (salīdzinājumam - LIZ darījumos 2006. gadā - 324 milj. EUR, 2009. gadā – 96 milj. EUR, bet pērn – 251 milj. EUR).
Avots: Valsts Zemes Dienests
Rīgas apkārtne piedzīvojusi vislielākās pārmaiņas. 2006. gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 56% no visiem LIZ darījumiem naudas izteiksmē, pērn tā bija vien desmitā daļa. Līdzīga situācija arī darījumos ar meža zemēm – no 45% 2006. gadā līdz 8% pērn. Viens no skaidrojumiem – līdz 2008. gadam liela daļa LIZ Rīgas reģionā tika iegādātas tieši apbūves vajadzībām. Šobrīd būtiskāko darījumu kopsummas daļu ieņem Vidzeme: pērn LIZ darījumos tie bijuši 29% jeb 72,8 milj. EUR, bet darījumos ar meža zemēm – 35% jeb 28,9 miljoni EUR.
“Kopš ekonomiskās krīzes sākuma esam bijuši liecinieki mainīgajam pieprasījumam pēc zemes īpašumiem. Lauksaimniecības zemes turpina būt vērtīgs resurss, bet meža īpašumu popularitāte strauji aug. Lai gan pārdošanas rādītāji sniedz zināmu ieskatu, ir svarīgi uzsvērt, ka tie neatspoguļo pilnīgu ainu par LIZ un mežu zemju stāvokli – cenas ietekmē gan īpašuma atrašanās vieta, gan augšņu stāvoklis un reljefs, piemēram, hektāru ziņā identiskas platības LIZ Latvijas dienvidu daļā pie Lietuvas robežas maksās krietni dārgāk nekā Latgales austrumos,” skaidro "Latio" tirgus analītiķe Rūta Roze.
Avots: Valsts Zemes Dienests
“Interese par meža īpašumiem saglabājās, bet arvien vairāk jūtams, ka pārdevēji vēl cenšas pārdod savus īpašumus par 2022. gada vasaras cenām, kad tās bija sasniegušas savu vēsturiski augstāko punktu. Lai gan šī brīža situācija ir ievērojami labāka nekā pirms 2018. gada, daļa pircēju tomēr izvēlas nogaidīt vai dod priekšroku tādu īpašumu iegādei, kas jau ir izstrādāti un nerada bažas par vērtības kritumu kokmateriāl cenu ietekmē,” tirgus situāciju raksturo "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.
*Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem šobrīd trūkst objektīvas, publiski pieejamas informācijas par norisēm šajā tirgus segmentā. Lai veicinātu pircēju un pārdevēju informētību, “Latio” katru mēnesi publicē “Lauku īpašumu tirgus indeksu”, atspoguļojot aktuālos tirgus situācijas datus.
