LIAA noraida pašvaldību pārmetumus par ēku siltināšanas projekta īstenošanu
Tā atbildot uz Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Andra Jaunsleiņa pārmetumiem, ka tā bijusi kļūda, kad savulaik ēku siltināšanas projekta vadīšanu uzticēja LIAA, kura nebija gatava to uzņemties, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja aģentūras programmu vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko.
Viņš skaidroja, ka 2010.gada 1.maijā, pārņemot programmu no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA), projektu ieviešanas termiņi šajā aktivitātē jau bija nokavēti.
"LIAA, neskatoties pat uz iesniegto projektu skaita pieaugumu, projektus izvērtē, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos divu mēnešu laikā. LIAA uzlabo projektu vērtēšanas procedūras, kā arī sniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai (EM) par iespējamiem uzlabojumiem programmas nosacījumos, lai atvieglotu projektu pieteicējiem pieteikšanos programmā," norādīja Aleksejenko.
Pēc viņa sacītā, iepirkumu procedūru uzraudzība ir Eiropas Komisijas prioritāte un attiecīgi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Valsts reģionālās attīstības aģentūra, gan LIAA un citas institūcijas, skaņojot ar Iepirkumu uzraudzības biroju, piemēro stingru uzraudzību attiecībā uz iepirkumu procedūrām. Iepirkumu procedūru pārkāpumi ir galvenais iemesls projektu ieviešanas kavējumos un atbalsta samazinājumiem.
"LIAA 2011.gada laikā ir veiktas vairāk nekā 50 pārbaudes un auditi, kurus neatkarīgi veica deviņas institūcijas, tostarp EM. Katra audita rezultātā tiek konstatētas nepilnības projektu uzraudzības procesā un attiecīgie uzlabojumi tiek ieviesti LIAA darbībā. Neviena audita rezultātā nav konstatētas prasības, kuras LIAA vajadzētu samazināt. Tieši otrādi - visos auditos ir uzdevumi papildināt uzraudzības procedūras, tādā veidā palielinot klientiem iesniedzamo atskaišu apjomu," skaidroja LIAA pārstāvis.
Jau ziņots, ka Jaunsleinis intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" stāstīja, ka LPS neapmierinātību ar LIAA darbu apspriedusi ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kad nonākts pie secinājuma, ka ēku siltināšanas projekta uzraudzību vajadzēja uzticēt organizācijai, kura jau iepriekš strādājusi ar līdzīgiem projektiem.
"Protams, lielākais vaininieks ir milzīgais birokrātijas slogs, bet, ticiet man, arī pašvaldībām vadzis plīst, ja sarakstē ar LIAA par ēku siltināšanas projekta īstenošanu jāpavada vismaz pusotrs gads. Taču minētās problēmas ir izrunātas, un ir cerība, ka šis jautājums atrisināsies," sacīja Jaunsleinis.
Jau ziņots, ka sarežģīto un birokrātisko procedūru dēļ, kas jāveic, lai ēkas siltinātu, izmantojot ES līdzfinansējumu, trīs namu iedzīvotāji Liepājā lauzuši līgumu ar LIAA.
Ēku apsaimniekotājs, uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma "Rietumu Radio" iepriekš informēja, ka šo namu iedzīvotāji remontdarbus nolēmuši veikt par saviem līdzekļiem.
Rimma daļēji piekrīt apgalvojumam, ka LIAA birokrātijas un augsto prasību dēļ ir izveidojusies situācija, ka ēkas dzīvokļu īpašniekiem ir izdevīgāk siltināt par saviem līdzekļiem, nevis izmantojot ES līdzfinansējumu. To pierādot trīs namu bēdīgā pieredze, sadarbojoties ar LIAA, un iedzīvotāju lēmums lauzt līgumu.
Rīga, 11.apr., NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 11.aprīlī
