Līdz 2020.gadam energoefektivitātes pasākumiem ik gadus nepieciešami 13,78 miljoni eiro
Nākamnedēļ valdības komiteja skatīs EM izstrādāto likumprojektu "Energoefektivitātes likums", kura mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos. Tāpat likuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Likumprojekts nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu.
Likumprojektā ir paredzēta valsts energoefektivitātes fonda izveide, kura mērķis ir atbalstīt valsts iniciatīvas energoefektivitātes jomā. Patlaban netiek plānots, ka valsts energoefektivitātes fondā varētu veikt iemaksas no pašvaldības vai valsts budžeta līdzekļiem. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse var veikt iemaksas valsts energoefektivitātes fondā atbilstoši tai noteiktajam kumulatīva enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķim. Tiek pieļauts, ka pašvaldība var izveidot savu energoefektivitātes fondu. Papildu energoefektivitātes pasākumi tiks īstenoti, piesaistot finansējumu arī no citiem finanšu avotiem, piemēram, no Investīciju atbalsta pasākuma jeb tā sauktā Junkera investīciju plāna.
Valsts energoefektivitātes fonda mērķis ir atbalstīt valsts energoefektivitātes politikas ieviešanu, tostarp veicināt dažāda veida jaunus politikas pasākumus, kas dotu ieguldījumu valsts obligātā gala enerģijas ietaupījuma mērķa izpildē.
Likumprojektā arī paredzēta iespēja nozaru asociācijām, komersantiem vai pašvaldībām noslēgt vienošanos ar valsti atbildīgās ministrijas personā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.
EM norāda, ka likumprojekta ieviešanas rezultātā tiks radīti apstākļi energoefektivitātes paaugstināšanai, kas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazināšanos, līdz ar to arī samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem. Pieaugs sabiedriskā sektora loma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanā, līdz ar to veidosies valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomija un tiks sekmēta to racionāla izmantošana.
Likumprojektā arī paredzēts obligāts, regulārs energoaudits, kas uzliks papildu pienākumus rūpniecības un citu nozaru lielajiem uzņēmumiem.
Ministrija norāda, ka energoefektivitātes pasākumu izmaksas publiskajās ēkās un mājokļos no 2014.gada līdz 2020.gadam būs vidēji 142,29 eiro par kvadrātmetru, līdz ar to nepieciešamais finansējums ir 96 541 852 eiro jeb 13 787 628 eiro katru gadu. Ņemot vērā to, ka publisko ēku finansēšanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondus, valsts budžeta kopējais līdzfinansējums nepieciešams 9 348 268 eiro apjomā, un risinājums atstāj papildu ietekmi uz valsts budžetu.
Vienlaikus ietekme var mainīties, ja centrālās valdības ēku renovācijai tiek izvēlēts valsts energoefektivitātes fonds - kas var piešķirt ne tikai grantus, bet arī aizdevumus (vai arī valsts finansē ēku renovāciju no budžeta līdzekļiem), valsts budžetā būs jāparedz pilnas valsts ēku renovācijas izmaksas.
Centrālās valdības ēku renovācijas rezultātā samazināsies maksājumi par siltumenerģiju, savukārt valsts ēku enerģijas patēriņš samazināsies kopumā par 50 885 megavatstundām (MWh), līdz ar to, sākot ar 2020.gadu, valstij radīsies enerģijas izmaksu ietaupījums ap 3 272 605 eiro gadā.
LETA
Foto: Renāte Briede/LETA
