Līdz 2020.gadam rūpniecības uzņēmumu energoefektivitātei nepieciešami 510 miljoni eiro
Šajā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodā - no 2014.gada līdz 2020.gadam - rūpniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kas patērē visvairāk enerģijas, energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešami 510 miljoni eiro, šodien diskusijā par energoefektivitāti ražojošajos uzņēmumos sacīja Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.
Viņa informēja, ka klasteris ir veicis pētījumu par energoefektivitāti energoietilpīgajos uzņēmumos. Pētījumā izmantoti dati par laika posmu no 2010.gada līdz 2012.gadam.
Kursiša stāstīja, ka iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā ražošanas uzņēmumi, piedaloties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programmas konkursos, vidēji gadā energoefektivitātē varēja ieguldīt ap 28-30 miljoniem eiro. Līdz šim ražojošie uzņēmumi visvairāk siltinājuši ražotnes, kā arī nomainījuši logus un apgaismojumu. Taču, pēc ekspertes teiktā, visvairāk enerģiju ietaupījuši tie uzņēmumi, kas ir uzlabojuši ražošanas procesu un siltuma ražošanas iekārtas, nevis mainījuši logus un veikuši siltināšanu.
Industriālās energoefektivitātes klasteris aplēsis, ka Latvijā visvairāk enerģiju patērē kokrūpniecības nozare (46%), tai seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (22%), pārtikas un dzērienu ražošana (12%), metālu ražošana (7%), kā arī ķīmisko un farmaceitisko vielu ražošana (3%).
Klastera aprēķini liecina, ka līdz 2020.gadam energoefektivitātes pasākumus veiks daļa no minēto nozaru uzņēmumiem. Kokrūpniecības nozarē nepieciešamās investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2020.gadam ir ap 89,6 miljoniem eiro, nemateriālo metālu ražošanas nozarē - 98,3 miljoni eiro, pārtikas un dzērienu ražošanā - 126,6 miljoni eiro, metālu ražošanā - 83,8 miljoni eiro, bet ķīmisko un farmaceitisko vielu ražošanā - 111,6 miljoni eiro. Tas kopumā ir 510 miljoni eiro jeb aptuveni 85 miljoni eiro gadā.
Veiksmīgākai energoefektivitātes ieviešanai ražojošajos uzņēmumos, pēc Kursišas teiktā, traucē nepietiekamais finanšu atbalsta instrumentu klāsts, zema uzņēmēju informētība par energoefektivitātes jautājumiem, energoefektivitātes speciālistu trūkums, kā arī nesakārtotā infrastruktūra sekmīgai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Kursiša uzskata, ka šajā ES fondu plānošanas periodā jāsniedz atbalsts uzņēmumiem tehnoloģiju ieviešanā, piemēram, pašpatēriņa koģenerācijas un siltuma atgūšanas pasākumiem, kā arī viedajām tehnoloģijām. Tāpat svarīga finanšu atbalsta daudzveidība - banku aizdevumi, struktūrfondu finansējums, valsts atbalsta programmas, eksporta kredītu instrumenti utt.
Klastera vadītāja uzsvēra, ka svarīgi ir arī rīkot informatīvos pasākumus, veikt nozares speciālistu apmācības un ieviest kontroles mehānismu energoefektivitātes pasākumu uzskaitei.
Jau ziņots, ka rūpniecības nozarē ir trešais augstākais enerģētikas patēriņš, kas veido aptuveni 18% no kopējā patēriņa valstī. Taču uzņēmumu enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas Latvijā ir vēl neapgūtas - uzņēmumi ir maz informēti par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī trūkst valsts atbalsta un uzraudzības mehānismu.
Lai noskaidrotu iespējamos enerģijas patēriņa samazināšanas scenārijus un noteiktu energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, šīs nozares pētījumu veica Industriālās energoefektivitātes klasteris.
Rīga, 19.marts, NOZARE.LV
Foto:Stock.XCHING
