Liecinieki nav manījuši priekšvēstnešus Zolitūdes traģēdijai
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa turpina pratināt lieciniekus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, un vairāki cilvēki liecināja, ka nav manījuši nekādus priekšvēstnešus lielveikala "Maxima" sabrukšanai.
Kāda bijusī "Maxima" darbiniece liecināja, ka traģēdijas dienā atskanot signalizācijai lielveikala telpas viņa neatstāja, jo signalizācija skanējusi arī iepriekš.
Veikala menedžere signalizācijas skanēšanas laikā strādājusi zālē, bet apsardzes darbinieki tikmēr stāvējuši pie kases. Pēc signalizācijas neviens nav informējis par to kāpēc skanējusi trauksme. Sieviete arī nezinot, kurš veikalā bija atbildīgs par cilvēku evakuāciju. Tāpat nekas neliecināja par kādu apdraudējumu signalizācijas skanēšanas laikā. Lieciniece arī pastāstīja, ka veikala darbiniekiem administrācija nekādus skaidrojumus par notiekošajiem būvdarbiem uz un pie veikala nesniedza.
Tiesā liecināja arī sagruvušā veikala pastāvīgais klients, kurš pastāstīja, ka šajā veikalā iepircies teju katru darbdienas vakaru. Signalizāciju nekad veikalā pircējs nav dzirdējis, arī konstrukciju bojājumus viņš nekad nebija novērojis un nekādus citus priekšvēstnešus jumta sagrūšanai nav manījis. "Absolūti nekas. Viss bija kā parasti. Bija tikai "buh" un viss," viņš uzsvēra.
Traģēdijas vakarā kā ierasts vīrietis devies iepirkties. Viņš atradies 30 metrus no pirmā nogruvuma. "Jumta konstrukciju gāšanās sākās nevis no vidus, kā tika demonstrēts televīzijā, bet no sienas puses. Nebija trokšņa, neviens nebļāva. Pēc tam sāka gāzties ūdens. Sabrukums sākās no sienas un pēc tam aizgāja kā vilnis," norādīja vīrietis.
Vīrieti izglābis tas, ka sieva viņu bija aizsūtījusi uz augļu nodaļu iegādāties augļus un viņš nav atradies pie kasēm.
Liecības sniedza arī vīrietis, kurš savulaik SIA "Maxima" strādāja par ekspluatācijas inženieri un viens no viņa pārziņā esošajiem objektiem bija veikals Priedaines ielā. Inženieris savus pārziņā esošos objektus regulāri apsekojis vizuāli, kas vairāk izpaudusies "kā telpu izstaigāšana".
Šajā veikalā nekādas tehniskas problēmas viņš nebija novērojis. Vienīgā problēma bijusi, kad veikalā applūdušas ģērbtuves un tā rezultātā parādījās plaisas sienu krāsojumā, taču ēkas konstrukcijās nekādas plaisas netika manītas. Tāpat Priedaines ielas veikala tirdzniecības zāles griestos nekādus bojājumus vai plaisas viņš nav redzējis.
Liecināja arī bijušais veikala "Maxima" uzraugs, kurš pārstāja strādāt tikai vairākas dienas pirms traģēdijas. Viņš liecināja, ka "šad tad" trauksmes signalizācija skanējusi. Reiz signalizācija skanējusi nemitīgi un kolēģis gājis meklēt trauksmes iemeslu. Šajā gadījumā viņš izslēdzis signalizāciju, taču tā turpinājusi tomēr darboties. Vēlāk noskaidrojies, ka signalizācijas nostrādāšanas avots bija ēkas pagrabā, kur veikti metināšanas darbi.
Bijušais uzraugs liecināja, ka atskanot signalizācijai no ēkas cilvēki netika evakuēti, jo neieslēdzās automātiskais paziņojums par ēkas pamešanu. Viņš norādīja, ka pienākums evakuēt cilvēkus pastāv, ja ir konstatēts ugunsgrēks.
Praktiskas apmācības, kā rīkoties ar signalizācijas pulti ar viņu netika veiktas, taču kolēģi parādījuši kā darboties. Bijušais uzraugs gan piekrita atziņai, ka viņam nemaz nebija tiesības rīkoties ar signalizācijas pulti. Atskanot signalizācijai un nekonstatējot ugunsgrēku, parasti tika izsaukts meistars, kas skaidroja signalizācijas nostrādāšanas iemeslus.
Bijušais uzraugs arī liecināja, ka viņa apmācībās tika runāts par ugunsgrēku un cilvēku evakuāciju, taču par šo tēmu "tika pārskriets pāri kā kaut kam, kas notiek reti". Kursos arī runāts par drošības zīmēm, taču viņš neatcerējās vai stāstīts par to nozīmi un pielietojumu.
No jaunā vīrieša pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka kadru daļā viņam nav dots atbilstošs laiks, lai iepazītos ar apjomīgajām drošības instrukcijām. "Desmit minūtes deva iepazīties," norādīja vīrietis, kurš tomēr parakstījies par iepazīšanos ar tām.
Uzraugam atbildīgā darbiniece teikusi, ka ar instrukcijām vēlāk varēšot iepazīties plašāk darbavietā. Vaicāts, kāpēc tad parakstījies, bijušais uzraugs atbildēja, ka paļāvies uz atbildīgo darbinieci, turklāt "tā visi darot". Vēlāk viņš instrukcijas nav lasījis, jo nepieciešamo informāciju ieguvis no kolēģiem.
Tiesa nepaspēja nopratināt vēl divus uzaicinātos lieciniekus. Tiesas sēde ar liecinieku pratināšanu turpināsies 15.decembrī.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
LETA
2016.gada 15.decembrī
