Lielajām kultūras būvēm finansējumu meklēs pašvaldībās un no privātiem investoriem
Tā kā Eiropas Komisija (EK) pateikusi, ka neatbalsta lielus projektus, tiem finansējums būtu jāmeklē pašvaldībās un no privātajiem investoriem, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Viņa norādīja, ka otrs scenārijs ir mēģināt veidot maza izmēra projektu. Tad jautājums ir, vai izdosies pārliecināt EK, ka šādi projekti jāatbalsta.
Ja vēlamies trīs lielos projektus - laikmetīgās mākslas muzeju, akustisko koncertzāli un Daugavas stadionu - vajadzīgi ieinteresēti investori un pašvaldības, sacīja kultūras ministre.
Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka viņai simpatizē šis modelis. Viņa uzsvēra, ka jaunajām būvēm nevar plānot finansējumu no valsts budžeta, ja ir jau tik daudz iesāktu un nepabeigtu projektu.
Objekti, kuru rekonstrukcija, pēc ministres teiktā, obligāti jāpabeidz līdz 2018.gadam, ir Okupācijas muzejs un "Nākotnes nams", Rīgas pils un Jaunais Rīgas teātris (JRT). Melbārde pieļāva iespēju, ka Nacionālā mantojuma glabātuve jeb muzeju krātuve Pulka ielā varētu nebūt gatava līdz Latvijas simtgadei.
Reizniece-Ozola norādīja, ka ministrijai un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vajadzētu veidot informatīvo ziņojumu par visām rekonstruējamajām būvēm kopumā, lai valdībai būtu skaidrs, cik lielas ir izmaksas.
Patlaban Kultūras ministrija kopā ar VNĪ izstrādā informatīvo ziņojumu par Okupācijas muzeja un "Nākotnes nama" rekonstrukciju. Ziņojums paredzēts arī par JRT rekonstrukciju un par Pulka ielas krātuvi.
Rīga, 10.jūn., LETA.
Foto:Stock.XCHING
