Liels, raibs lakats
Pilsētu veidojam kā harmonisku rakstu lielā, raibā lakatā Liepājā viss notiek- i būvniecība, i plānošana, tāpēc man, stājoties amatā, radikālas reformas nav jāveic, revolūcija nav jātaisa. Šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai taptu vairākas nozīmīgas jaunbūves – koncertzāle Lielais dzintars, Olimpiskā centra multihalle, Vecās ostmalas promenādes būvniecības turpinājums. Norisinās darbs arī pie privāto investīciju projektiem Baltijas jūras parks, sanatoriju un SPA- viesnīcu komplekss parka ziemeļu daļā. Tiek plānoti un būvēti ražošanas objekti, noliktavu saimniecības, turpinās ostas rekonstrukcija.. Tiek būvēti ceļi, dzelzceļi. Pilsēta aug un attīstās. Man jāturpina uzsāktie darbi, protams, jāplāno arī jaunie. Vienlaikus jādomā arī par pilsētas teritorijas plānojumu, kurā laiks izdarīt izmaiņas. Prognozējam, kuros rajonos notiks attīstība, un izdarām plānojumā korekcijas. Ar kolēģiem būvvaldē vēlamies tikt skaidrībā, ko mēs no vēsturiskā mantojuma saglabājam un ko ne, kur arhitekti turpmāk varēs izpausties pilnībā un zīmēt kaut ko modernu, bet kur vecais siluets un vērtības ir jānosargā, protams, pielāgojot mūsdienu vajadzībām. Transporta plūsma – nopietns izaicinājums Viens no nopietnākajiem izaicinājumiem šobrīd ir pieaugošais autotransporta līdzekļu skaits pilsētā. Tiek pētītas transporta plūsmas, veiktas prognozes, tiek identificētas sastrēgumu vietas. Kustības organizēšanai krustojumos izmantojam ne tikai luksoforus, bet būvējam apļveida krustojumus. Pagājušajā gadā izbūvētie divi apļveida krustojumi Jūras ielā un Līvas laukumā kalpo lieliski. Lielākā kļūda, ko mēs varam izdarīt, ir aizbūvēt transporta kustības attīstībai nepieciešamos koridorus. Pilsētas plānojums skaidri parāda, kur atrodas un kur attīstāma dzīvojamā apbūve, kur ražošanas teritorijas, kur osta, kur zaļās zonas, kur meži un parki. Tam visam mugurkauls ir transporta kustībai domāto ielu un maģistrāļu tīkls. Ja veiksmīgi nodrošināsim transporta kustību, pilsēta arī kopumā dzīvos labi. Pirms vairākiem gadiem izvērtējām pilsētas transporta shēmu un tās atbilstību nākotnes prognozēm. Secinājām, ka visi transporta koridori, kas iezīmēti plānojumā, būs nepieciešami. Centram meklējam labākos risinājumus Liepājas vēsturiskā centra apbūves noteikumus vēlamies precizēt un padarīt detalizētākus, tāpēc ir uzsākts Teritorijas plānojumu grozījumu projekts pilsētas vēsturiskā centra zonai. Esam uzsākuši arī pilsētas vēsturiskā centra zonas transporta plūsmu izvērtējumu. Gribam konstatēt sarežģītās vietas, lai priekšlikumus to risināšanai iestrādātu plānojuma projektā. Liepājai ir labs ielu plānojums– maģistrālās ielas pilsētas centru ietver tādā kā gredzenā,– vēsturiskajā centrā var iebraukt no visām pusēm un arī tikt ārā visos virzienos. Mums tikai jāsakārto pats viducis – jāatrod labākie risinājumi un paņēmieni. Vēsturiskajā centrā zemes gabali ir ļoti mazi, līdz ar to nepieciešamo autostāvvietu daudzumu nav iespējams nodrošināt katra zemes gabala robežās. Kaut ko varam iedabūt pazemē, taču tas neatrisina visas problēmas. Kopā ar plānotājiem domāsim. Varbūt jāorganizē vienvirziena kustība un jāveido stāvvietas ielas malā? Vēsturiskā apbūve saglabājusies ne tikai pilsētas centrā, bet arī Jaunliepājā. Kaiju ielai, Aldaru ielai, stacijas rajonam, Annas tirgum un citām Jaunliepājas vietām nepieciešami konkrēti priekšlikumi par to turpmāko izmantošanu un tātad - arī precizējumi Teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Jādomā, kā šim rajonam varētu piesaistīt investīcijas. Viens no Jaunliepājas attīstības impulsiem būs Olimpiskā centra multihalle, kuras celtniecība jāpabeidz 2008. gada rudenī. Jāsakārto arī Karostas vēsturisks centrs. Ūdeņi piesaista cilvēkus Liepāja ir bagāta ar ūdeņiem, tikai lielākā daļa no tiem dažādu iemeslu dēļ nav pieejami pilsētniekiem. Pirms vairākiem gadiem pilsētā veikti pirmie mēģinājumi sakārtot ūdens malas, lai tām būtu publikai pieejamas telpas raksturs. Viens no pirmajiem projektiem, kas šobrīd jau daļēji realizēts un skatāms kā labais piemērs, ir Vecās ostmalas promenāde. Teritorija Tirdzniecības kanāla krastā, kura agrāk tika izmantota Okeāna zvejas flotes bāzes vajadzībām, kuru no pilsētas atdalīja mūra žogs, tagad atkal iekļauta pilsētas struktūrā. Ir atvērtas aizbūvētās ieliņas uz kanālmalu, labiekārtota krastmala. Tagad Vecajā ostmalā ir dzīvība – atvērts klubs, top viesnīcas, restorāni, te radīti objekti, kas piesaista tūristus. Pilsētas pašvaldība šajā vietā dod artavu infrastruktūras sakārtošanā, bet īpašnieki dara tālāko – investē krastmalas objektos. Cilvēkiem patīk ne tikai atpūsties, bet arī dzīvot ūdens malā– tas ir galvenais motīvs, kāpēc top Ezerkrasta teritorijas plānojums. Liepājas ezera krastos atrodas bijušās rūpniecības teritorijas, neskartas dabiskās pļavas, laivu kooperatīvu saimniecības. Ar plānojumu mudinām un rosinām īpašniekus un lietotājus pavērtēt teritoriju pašreizējās izmantošanas lietderību. Varbūt šajās ļoti skaistajās vietās nevajag turēt smagās automašīnas, noliktavu saimniecības, bet te varētu būt dzīvojamās mājas, atpūtas vietas. Šis plānojums definēs arī to cik daudz mēs drīkstēsim izmantot ezeru, jo mūsu ieceres ierobežo tas, ka Liepājas ezers ir dabas lieguma teritorija. Mans uzdevums ir, lai jebkura jaunbūve vai izmaiņas plānojumā harmoniski ierakstītos kopējā pilsētas musturī. Arhitekti un plānotāji, kas strādājuši pirms manis, ir veikuši lieliskas iestrādes. Esmu viņu aizsākto lietu turpinātāja. Ivetas Ansones teikto pierakstīja Aigars Štāls. "Latvijas Architektūra", 70.burtnīca.
