Liepājā šogad sasniegts rekords kopējo būvniecības apjomu finansējumā
Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls aģentūru LETA informēja, ka būvvalde ir apkopojusi nozares datus šā gada 11 mēnešos un konstatēts, ka šis rādītājs sasniedzis 110,3 miljonu latu atzīmi, kas ir trīsreiz vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos vai pusotru reizi vairāk nekā "treknajā" 2008.gadā, kad izmaksas sasniedza 67,9 miljonus latu.
Štāls skaidroja, ka šā rādītāja kāpums ir saistīts ar lielajiem ražošanas, enerģētikas un pilsētas infrastruktūras projektiem, kas šogad īstenoti Liepājā.
Finansiāli ietilpīgākā ir bijusi akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" tērauda ražotnes rekonstrukcija Brīvības ielā 94 (73,5 miljoni latu), savukārt Liepājas SEZ SIA "Elme Messer Metalurgs" jaunā gaisa sadalīšanas ražotne Brīvības 92B ļāvusi kāpināt uzņēmuma jaudu septiņas reizes (8,9 miljoni latu), tāpat starp ietilpīgākajām bijusi arī SIA "Liepājas enerģija" Biokoģenerācijas stacijas 1.būvniecības kārta Kaiju ielā 33, kas pilsētā ir ļāvusi samazināt apkures tarifus (8,4 miljoni latu).
Ievērojamas izmaksas ir bijušas arī vienam sociālās infrastruktūras objektam - Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijai - tās trešā kārta izmaksājusi 4,3 miljonus latu, informēja Štāls.
Viņš pauda, ka izmaksas nav vienīgais kritērijs, kas ļauj spriest par tendencēm būvniecībā. Piemēram, ekspluatācijā nodoto objektu skaits šajā gadā diemžēl būšot mazāks nekā pērn vai iepriekšējos gados. Tas nozīmē, ka Liepājā atsevišķos būvniecības nozares segmentos joprojām ir jūtama ekonomiskās krīzes ietekme.
"Šā gada būvniecības procesus mūsu pilsētā noteica tādu būvprojektu īstenošana, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Novērojumi un fakti par Latvijas ekonomikas attīstību liecina, ka tāds būs arī 2013.gada būvniecības raksturs. Tie ir energoefektivitātes uzlabošanas risinājumi daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, publisko ēku (īpaši atzīmējama Liepājas reģionālā slimnīca), ielu, inženiertīklu un atsevišķu ražošanas uzņēmumu tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcija," secināja Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.
Viņš ir pārliecināts, ka no šādas būvniecības liepājnieki ir ieguvēji. Ieguvums esot ne tikai ārēji, vizuāli sakārtota pilsētvide, bet arī nekustamo īpašumu vērtības paaugstināšanās, mazāki apkures rēķini, publisko ēku pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanās, jaunas inženierkomunikācijas, uzlabota satiksmes organizācija, veloceliņu sistēmas pilnveidošana, vides pieejamības nodrošināšana un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas pieaugums.
"Būvprojektu realizācija neizslēdz kļūdas, kas skaidrojamas gan ar valsts normatīvo aktu nepietiekamu regulējumu, gan ar pasūtītāja, projektētāja, ierēdņu, celtnieku un būvuzraugu nepietiekamo pieredzi vai kompetenci, gan ar rekonstrukcijas darbu īpatnībām. Manuprāt, būtiskākā kļūda ir nepietiekama atsevišķu rekonstrukcijai paredzēto objektu tehniskā izpēte, līdz ar to aizsākto darbu gaitā atklājas iepriekš neprognozētas vai neparedzētas būvdarbu izmaksas vai rodas nepieciešamība mainīt termiņus," novērojis Kalns.
Nākamgad ar ES līdzfinansējumu pašvaldība ir iecerējusi pabeigt vairākus pilsētvides būvprojektus. Runa ir par Jāņa Čakstes laukuma labiekārtojumu un skvēra Lielajā ielā 16/18 rekonstrukciju, Zemnieku ielas, Brīvības ielas (posms no Dzelzceļnieku ielas līdz Zemnieku ielai), Ganību ielas (posmā no M. Ķempes ielas līdz pilsētas dienvidu robežai) un Lazaretes ielas rekonstrukciju, tramvaja līnijas pagarināšanas būvdarbu pabeigšana un Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas darbu turpināšana.
"Pilsētai nozīmīgi nākamgad būs SIA "Liepājas enerģija" paredzētā biokoģenerācijas stacijas tālāka attīstība, Liepājas SEZ pārvaldes plāni sākt Karostas kanāla gultnes attīrīšanas būvdarbus un Liepājas Valsts tehnikuma paredzētā ēku rekonstrukcija," pauda Liepājas galvenais arhitekts.
Jelgava, 18.dec., LETA.
Foto: Phovoir/ Scanpix
2012.gada 19.decembrī
