Liepājas muzejā atklās restaurēto vitrāžu
29.janvārī plkst.17.00 Liepājas muzejā atklās restaurēto vitrāžu, ko savulaik veidojis mākslinieks Ernsts Tode, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.
Vitrāžu, kas ir nozīmīga Liepājas muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas sākotnējā interjera sastāvdaļa, veica stikla restauratore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Utāne. Vitrāžas restaurācija izmaksāja 3000 eiro, un to finansēja Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pašvaldība.
Svinīgajā pasākumā piedalīsies restauratore Utāne, kura pastāstīs par vitrāžas restaurācijas gaitu un citiem līdzīgiem restaurācijas projektiem.
Pērn Utānes vadībā Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas apakšnozares studenti veica arī citas Ernsta Todes darbnīcā darinātās vitrāžas - Latvijas Mākslas akadēmijas iekštelpu jūgendstila vitrāžas - restaurāciju.
Liepājas muzeja ēka Kūrmājas prospektā 16/18 savulaik, 1900. un 1901.gadā, celta kā koktirgotāja Katcenelsona ģimenes savrupnams, un vitrāža tajā atradās jau kopš ēkas būvniecības laikiem, kad tā, visticamāk, tika Todem speciāli pasūtīta. Namu pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis arhitekts Pauls Makss Berči. Tas ir viens no retajiem arhitekta Berči būvētajiem namiem ar saglabātu sākotnējo interjeru.
Liepājas muzejs šajā ēkā atrodas kopš 1935.gada, un vitrāža vēsturiskajā ēdamistabā muzeja apmeklētājiem bija apskatāma līdz pat 2011.gadam, kad muzeja ēku un ratnīcu, kas līdz tam bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, slēdza remontam un restaurācijai. Muzeja ēku remonts tika pabeigts 2012.gada nogalē, savukārt vitrāžas restaurācija noslēgusies tikai pirms mēneša.
Vitrāžas autors Tode dzimis 1859.gadā tirgotāja ģimenē Pargolovā, netālu no Sanktpēterburgas. 1891.gadā Tode apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par pedagogu amatniecības skolā. 1895.gadā Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā - Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā.
Tode darinājis vitrāžas arī Sanktpēterburgā Svētās Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskajām ēkām un daudziem privātnamiem. Todes darbnīcā darinātas vitrāžas dievnamiem un citām ēkām arī Maskavā, Odesā, Kijevā, Harkovā u.c. pilsētās. Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai jeb tagadējais Latvijas Mākslas akadēmijai. Vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas - Valtaiķos, Asarē u.c.
Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. Viņa vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vitrāžas attīstības vēsturē.
LETA
Publicitātes foto
