Var tikt apdraudēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas projekta finansējums
Saskaņā ar pērn 24.janvārī noslēgto līgumu, "ProcessOffice" speciālistiem muzeja restaurācijas projekts bija jāpabeidz gada laikā - līdz šā gada 24.janvārim. Arhitekti laikus vērsušies Īpašuma departamentā ar lūgumu pagarināt šo termiņu par diviem mēnešiem - līdz 24.martam. Domes speciālisti tam piekrituši ar noteikumu, ka līdz 21.februārim tiks iesniegta projekta kontroltāme, lai līdz 1.martam būtu iespējams izsludināt iepirkuma konkursu, tomēr arhitekti nav spējuši ievērot arī šo termiņu.
Iepirkuma izsludināšana līdz 1.martam bija viens no priekšnoteikumiem, lai saņemtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu 1,2 miljonu latu apmērā, tāpēc šīs kavēšanās dēļ ir apdraudēta gan muzeja rekonstrukcijai atvēlētās Eiropas naudas apguve, gan pašvaldības līdzfinansējums, kas tiks zaudēts, ja projekts tiks apturēts.
Burovs pastāstīja, ka ceturtdien ticies ar projekta izstrādātājiem un tie solījuši, ka darbu varētu pabeigt ne ātrāk kā divu nedēļu laikā. Saskaņā ar janvārī noslēgto vienošanos lietuviešu arhitektiem par katru kavēto dienu pēc 21.februāra jāmaksā soda nauda 1000 eiro jeb aptuveni 700 latu dienā. Īpašuma departamenta direktors pieļāva, ka tas varētu motivēt arhitektus darboties ātrāk, tomēr garantijas par to, ka arī šis termiņš neizrādīsies par īsu, neesot.
Sīkākus paskaidrojumus, kāpēc projekta pabeigšana aizkavējusies, arhitekti neesot snieguši, vien norādījuši, ka ir par maz laika.
Rīgas dome vērsīsies Kultūras ministrijā un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ar lūgumu pagarināt iepirkuma izsludināšanas termiņu līdz 2.aprīlim. Pretējā gadījumā pašvaldība zaudēs gan Eiropas Savienības 1,2 miljonu latu finansējumu, gan pašvaldības līdzfinansējumu, kopumā ap 2,4 miljonus latu, un naudas muzeja rekonstrukcijai nebūs vispār.
Lietuviešu arhitekti regulāri tiekas ar Latvijas speciālistu grupu, kurā darbojas vadošie Latvijas arhitekti un Īpašuma departamenta speciālisti, kā arī muzeja direktore Māra Lāce. Burovs pastāstīja, ka par "ProcessOffice" arhitektu spējām speciālistiem nav radušās nekādas šaubas un pret viņu darba kvalitāti pretenziju neesot - vienīgās grūtības lietuviešiem sagādājot laika menedžments.
Īpašuma departamenta direktors arī uzsvēra, ka projekts ir ļoti sarežģīts, jo muzeja ēkai jāizbūvē augstas kvalitātes apakšzemes apjoms un tā gan Latvijas, gan Lietuvas arhitektiem ir unikāla pieredze.
Ja Kultūras ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atļaus pagarināt būvniecības iepirkuma konkursa termiņu, muzeja rekonstrukciju varētu pabeigt 2015.gadā. "Mēs kā pasūtītāji domājam, ka projektu var realizēt 32 līdz 37 mēnešu laikā jeb aptuveni trīs gados. Tā kā 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, uzdosim to pabeigt līdz 2015.gada martam, lai svinīgā nodošana ekspluatācijā sakrīt ar prezidentūru," sacīja Burovs.
2014.gadā, kad Latvija būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs būs slēgts un, ja tiks atrasts nepieciešamais finansējums, tajā risināsies vērienīgi remontdarbi.
Jau vēstīts, ka muzeja rekonstrukcijas projektu apdraud arī nenoteiktais finansējums - kopumā muzeja pārbūvei varētu būt nepieciešami vairāk nekā 17 miljoni latu, taču pagaidām Rīgas pašvaldība piešķīrusi tikai vienu miljonu, bet vēl 1,2 miljoni piesaistīti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma. Valsts muzeja rekonstrukcijas projektā piedalās ar 31 740 latiem, bet pārējo finansējumu piešķirs Rīgas dome.
Rīga, 24.febr., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 24.februārī
