Likteņdārza sabiedriskās ēkas pamatos iemūrēs Māras Zālītes rakstīto vēstījumu nākamajām paaudzēm
Rīt, 2.decembrī, plkst.11, Likteņdārzā topošās sabiedriskās ēkas pamatos tiks iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kura autore ir dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, aģentūru LETA informēja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
Ar šo notikumu tiek atzīmēts jauns attīstības posms Likteņdārzā, kas iecerēts kā kopīga tautas dāvana Latvijai tās simtgadē. "Pēc Likteņdārza piedāvātā ceļojuma cauri vēsturei, pārdomām par pagātni un notikušo, meditācijas un dabas izjūtas varēsim atgriezties šeit un tagad. Ēka būs vieta, kur pievērsties tagadnes pienākumiem," skaidroja projekta galvenais arhitekts Andris Kronbergs no SIA "Arhis Arhitekti".
"Mēs, apakšā parakstījušies, esam strādājuši kopā pēc brīvas gribas un labāko nodomu vadīti. Mūs bija pulcējusi un iedvesmojusi vērienīga iecere, un mēs esam likuši stiprus pamatus tās piepildījumam. Mūs ir vienojis mērķtiecīgs darbs, un spārnojusi ticība šī darba nozīmībai. Mēs paliekam cerībā, ka mūsu iesākto turpinās nākamās paaudzes. Mēs ticam, ka mūsu tautas Likteņdārzs augs un ziedēs cauri laikiem. Mēs ticam, ka mūsu Latvijas valsts augs un ziedēs tāpat kā šis dārzs, un vienmēr būs, kas par to priecāsies, to mīlēs, sargās un kops," teikts nākotnes vēstījumā, kura autore ir latviešu dzejniece un dramaturģe, Kokneses fonda padomes locekle Zālīte.
Šogad valdība sabiedriskās ēkas pabeigšanai, kas iecerēta 2017.gadā, piešķīrusi 520 000 eiro.
Jau ziņots, ka novembrī sākta Likteņdārza sabiedriskās ēkas un Lielā kalna būvniecība, kas papildinās esošās būves un simbolisko vides koncepciju, aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Diāna Grudule.
Sabiedriskajā ēkā būs divas konferenču zāles, kafejnīca un restorāns, kas radīs iespēju rīkot konferences, koncertus un citus pasākumus.
Sabiedriskā ēka tiks veidota kā "kalns" jeb tilta sākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju - tautas ceļu no pagātnes uz nākotni. Ēkas jumts kalpos kā pastaigu vieta un skatu laukums.
Ēkas pirmā posma būvniecībai līdzekļus 110 000 eiro apmērā piešķīrusi Latvijas valsts, savukārt 60 000 eiro ziedojis Vācijā dzīvojošais latvietis Gaidis Graudiņš.
Vienlaikus ar daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas celtniecību sākta arī Likteņdārza Lielā kalna būvniecība. Tas tiks veidots kā 12,5 metrus augsta virsotne, no kuras varēs pārlūkot visu Likteņdārza ainavu. Kalna veidols atspoguļos dabas un laika ritējumu.
Līdz 2018.gadam plānots pabeigt daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, virtuālo Piemiņas ēku, amfiteātri, Lielo kalnu un Likteņdārza draugu aleju, ko veido bruģakmeņi ar iegravētiem ziedotāju vārdiem.
LETA
2016.gada 1.decembrī
