Limbažos daudzdzīvokļu māju siltināšana neapstāsies

"Pagājušajā gadā veikta desmit daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gadu iepriekš - divu. Tas bija pats sākums un pierādījums iedzīvotājiem, ka renovācija ir efektīva. Namu renovācijas process arī šobrīd ir uzņēmuma nozīmīgākais darbs, taču, protams, ikdienā kā apsaimniekotājs veicam arī citus pienākums - ja nepieciešams novēršam bojājumus, veicam dažādus uzlabojumus un pildām citus pienākums," norāda uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "Namsaimnieks" apsaimnieko vairāk nekā 100 mājas - Limbažos, Skultē, Umurgā un Ozolainē. Centrālā apkure ir 55 namiem.

Pukšto atklāj, ka vēlmi iesaistīties renovācijas procesā šobrīd izteikuši aptuveni 20 māju iedzīvotāji. "Ja viss būs labi, ceru, ka arī šogad izdosies nosiltināt desmit daudzdzīvokļu mājas. Minētie 20 nami šobrīd ir dažādās renovācijas procesa stadijās - dažiem ir izsludināti iepirkumi, citiem saņemts apstiprinājums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) par akceptu slēgt līgumus, savukārt citiem namiem pasūtīti auditi," viņš skaidro un atzīmē, ka darbi noteikti uzsāksies namos Pasta 5, Zāles 4, Zāles 5 un, plānots, ka arī Jaunā 7A.

"Namsaimnieka" vadītājs informē, ka iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību siltināt mājas Limbažos ir uzlabojusies. Viņš atceras, ka uz pirmo projektu realizēšanu limbažniekus nācies mudināt, taču šobrīd liels pluss esot tas, ka iedzīvotāji var salīdzināt izmaksas ko katra māja tērē par siltumu un redzēt, cik maksā tie, kuru nami ir renovēti un tie, kuri dzīvo nesiltinātās mājās.

Ietaupījums ir jūtams
"Šobrīd redzam, ka visas mājas, ko esam siltinājuši, ietaupa vidēji 50% no līdzšinējām apkures izmaksām. Tas ir dzinulis, kas liek kaimiņmājai domāt - mums arī vajag! Piemēram, par janvāri kādas nesiltinātas mājas iedzīvotāji par apkuri maksās 1,50 latus par kvadrātmetru, savukārt līdzīga tipa nosiltināta nama - 70 santīmus par kvadrātmetru. Reāls piemērs un tas arī nostrādā. Domāju, ka šogad interese par renovācijas darbiem būs liela. Žēl, ka projekts realizējams vairs tikai esošā finansējuma ietvaros, jo šobrīd cilvēki ir iekustināti un saprot šī procesa efektivitāti," saka Pukšto.

Viņš atklāj, ka šobrīd limbažnieki, kuri dzīvo tā sauktajās "hrusčovkās", kuras nav siltinātas, par apkuri maksā aptuveni 1,50 latus par kvadrātmetru, paneļa ēku iedzīvotāji no 1,20 līdz 1,40 latiem par kvadrātmetru, savukārt siltināto māju iedzīvotāji maksā uz pusi mazāk. "Protams, jāņem vērā, ka izmaksas var atšķirties divās blakus esošās vai līdzīga tipa mājās, jo to ietekmē daudz un dažādas nianses - būvkonstrukciju īpatnības, tehniskais stāvoklis, pat ārdurvju aizvēršana un dažādi citi aspekti," skaidro "Namsaimnieka" vadītājs.

Vaicāts, ko varētu uzskatīt par būtiskāko renovācijas ieguvumu, Pukšto norāda, ka, pirmkārt, tas noteikti ir komforts un, otrkārt, tā ir īpašuma vērtībā. "Esam saņēmuši arī zvanus no potenciāliem īpašuma pircējiem, kuri vaicā vai to un to māju ir plānots renovēt. Pērkot īpašumu viņiem ir interese par to kādi apstākļi tajā būs. Arī cenu starpība noteikti ir jūtama," atzīmē namu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs.

"Namsaimnieka" līdzšinējā pieredze renovācijā rāda, ka māju iedzīvotāju vēlmes ir atšķirīgas, līdz ar to arī veiktie darbi ir dažādi. Vieni vēlas namam veikt tikai siltināšanu, citi nomainīt arī logus, vēl citi nomainīt vai siltināt apkures cauruļvadus un sildķermeņus.

"Lai nebūtu pārmetumu, renovācijas procesā aicinām iesaistīties arī māju pārstāvjus. Viņi var piedalīties kopsapulcēs, darbu novērošanā un novērtēšanā. Vēlamies, lai arī no viņu puses būtu interesenti, kas darbus uzrauga. Diemžēl tādi ir tikai daži un interese par pašu renovācijas darbu procesu ir ļoti maza," norāda Pukšto.

Latvijā aktivitāte aug
Kā pilsētas informācijas portālam Limbazi24.lv kopumā vērtējot Latvijas iedzīvotāju interesi par renovācijas darbiem atzina Ekonomikas Ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, iedzīvotāju aktivitāte pieaug. "Ministrija šo četru gadu laikā - kopš programmas uzsākšanas - ir īstenojusi plašu sabiedrības informēšanas kampaņu. Katru rudeni un pavasari ir organizēti semināru cikli reģionos, kuros piedalīties vienmēr aicinām kādu projektu īstenotāju, kas iepazīstina ar savu pieredzi," viņa atzīmē.

E.Urpena uzsver, ka renovēto māju pieredze viennozīmīgi apstiprina, ka izdodas ietaupīt. "Cik? Tas ir atkarīgs no veikto darbu apjoma un kvalitātes. Minimālais ietaupījums ir 30%, vidējais ir 40 līdz 50%, taču ir gadījumi, kad ietaupījums ir pat 70% no iepriekš patērētās siltumenerģijas apjoma," pieredzi atklāj EM pārstāve.

Vaicāta, vai šajā laikā renovācijas procesā novērotas arī kādas vispārīgas negatīvas tendences, piemēram, nekvalitatīvu būvnieku izvēle, E.Urpena uzsver - katrs projekts ir individuāls un katrs ir jāvērtē atsevišķi, taču ministrija un LIAA kas ir šīs programmas ieviesējs, regulāri aicina projektu īstenotājus pēc iespējas rūpīgāk veikt visus darbus. Piemēram, veikt kvalitatīvu energoauditu, sagatavot precīzu projektu un ja projekta īstenošanas laikā nepieciešams veikt tajā korekcijas, par to savlaicīgi informēt LIAA, rūpīgi izvēlēties renovācijā izmantojamos būvmateriālus un būvniekus, neaizmirstot par būvuzraugu, kura pienākumos ir sekot objektā notiekošajam un veikto darbu kvalitātei. No veikto darbu kvalitātes būs atkarīgs, kāds būs renovācijas rezultāts, kāds būs ietaupījums, kādi būs citi ieguvumi.

Kopumā Latvijā līdz 2013.gada sākumam pilnībā ar ERAF atbalstu ir pabeigta 150 daudzdzīvokļu māju renovācija un kopumā noslēgti līgumi par 506 namu renovācijas darbiem. Apstiprināts ir vēl 71 projekts, savukārt vērtēšanā šobrīd ir 50 projektu pieteikumi.

Šobrīd kopumā finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti 7 558 914,70 lati. Šo summu veido izmaksātais finansējums pilnībā pabeigtajiem projektiem un izmaksātais finansējums par starpposma, kā arī avansa maksājumiem. Pašlaik pieejamais līdzfinansējums vēl ir 14,3 miljoni latu.

Informāciju sagatavoja Baiba Šķērīte/ Pilseta24.lv
Foto: Pilseta24.lv

Publicēts: 08.02.2013