Lofts – mājoklis, kas sniedz brīvības sajūtu
Pirms 100 gadiem
Vārds "lofts" ir cēlies no angļu "loft" (bēniņi, noliktavas, tirdzniecības vai rūpnīcas ēkas augšējais stāvs). Tas ir mājokļa veids, kas ticis piemērots dzīvošanai, pārveidojot kādreizējās rūpnīcas vai jebkura cita veida industriālās telpas.
Šāda mājokļa galvenie kritēriji ir liela telpa bez starpsienām, plašums, augsti griesti, daudz gaismas un iespējas telpu dažādi transformēt, veidojot starpstāvus, pārkares un citus elementus. Par loftiem šodien tiek saukti arī dzīvokļi jumta stāvā.
Lofta pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 20.gados Ņujorkā. Zemesgabalu cenas pilsētas centrā pieauga, tādēļ industriālie magnāti savus uzņēmumus pārcēla ārpus pilsētas robežām. Veco rūpnīcu ēkas nokļuva mākslas cilvēku rīcībā. Nelabiekārtotās telpas mākslinieki sāka izmantot kā studijas, darbnīcas (augsti griesti, daudz gaismas), turpat atradās arī "stūrītis" dzīvošanai. Cenas šāda mājokļa īrei bija daudz zemākas un pieejamākas radošiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Vairāku gadu desmitu laikā lofta tipa dzīvokļi piedzīvoja pārvērtības no vienkāršas mākslinieku darbnīcas līdz ekskluzīvam mājoklim, kuru ikkatrs mākslinieks vairs nevarēja atļauties – stilīgajos mājokļos iekārtojās turīgie advokāti, menedžeri, šovbiznesa zvaigznes.
Pakāpeniski lofti kļuva par elitāriem mājokļiem. Neraugoties uz to, ka sākotnēji atvērtā plānojuma dzīvokļi kādreizējās industriālās ēkās bija izplatīti vienīgi Amerikā, pagājušā gadsimta otrajā pusē lofti parādījās teju ikvienas pasaules valsts galvaspilsētā.
Latvijā ir bagātīgs un daudzveidīgs industriālais mantojums, kura vidū ir daudz 20.gadsimta sākumā celtu rūpnīcu ēku. Daudzas no tām pašlaik pārtop par jaunas funkcijas būvēm. Par mājvietu lofta dzīvokļiem Pārdaugavā kļuvusi bijusī "Auroras’’ rūpnīca, Ķīpsalas ģipša fabrika, kādreizējā galdautu, aizkaru un mežģīņu fabrika "Rita" un citas.
Ierobežots piedāvājums un augstas cenas
Mūsdienu modernais cilvēks vēlas, lai viņa dzīves telpa būtu plaša, ērta un atšķirīga no dominējoša standarta. Lai vienlaikus ir gan visas pilsētas ērtības, gan pa logu paveras nevainojama ainava. Pilsētnieks arvien vairāk novērtē skatu ārpus loga, terases iespējas, kur var veidot pat savu "mazdārziņu". Nereti virtuves plīts meditācijas vietā priekšroka tiek dota ēšanai ārpus mājas, tādēļ samazinās pieprasījums pēc atsevišķas virtuves un citām norobežotām telpām. Virsroku ņem plašums, daudz gaisa, daudz gaismas – viss, kas piešķir brīvības un neierobežotības sajūtu.
Lai gan rūpnieciskās ēkas dod iespēju plašam telpiskās domas lidojumam, nestandarta dzīvojamās telpas radīšanai, industriālo ēku pielāgošana dzīvojamām telpām ir sarežģīts un laikietilpīgs process ar augstām izmaksām, līdz ar to lofti ir dārgāki par "parastajiem" dzīvokļiem. Turklāt loftu masveida rašanos ierobežo vēl viens faktors – jebkurai ēkai ir tikai viens jumta stāvs, arī pārveidojamu veco rūpnīcas ēku skaits nav bezgalīgs. Kā vērtē eksperti, lofti pamatā ir "ekskluzīvs pasākums" un piemērots klientiem, kas konkrētajā dzīves situācijā var atļauties kaut ko vairāk par vienkāršu trīsistabu dzīvokli.
Dzīvesvieta ar "lidojuma" sajūtu
Autors: loft_3762388_960_720
"Lofts ir kas vairāk nekā vieta, kur dzīvot un labi justies. Tā ir vieta, kas sniedz īpašas emocijas – pamatā brīvības un tāda "lidojuma" sajūtu. Esi "neiespiests" sienās, kas rada apstākļus, lai atbrīvotu prātu, veicinātu tā radošumu un vairāk izmantotu tā potenciālu. Cilvēki, kuri dzīvo loftā, visdrīzāk vieglāk spēs domāt "ārpus rāmja," vērtē "Trentini" īpašnieks un telpu iekārtošanas antropologs Mareks Nemme, piebilstot, ka lofti risina emocionālus jautājumus. "Cilvēks grib brīvi justies kopumā. Ieiet brīvā telpā, kurā nekas netiek uzspiests. Brīva telpa, brīva domāšana, brīva izvēle. Šāda telpa atbilst cilvēkam, kurš nav piesaistīts mantām, mēbelēm, jebkurā brīdī gatavs doties uz kādu citu pasaules pilsētu, paņemot līdzi vien koferi ar pašām nepieciešamākajām mantām," tā telpas sajūtu raksturo SIA "Diānas Zalānes projektu birojs" arhitekte Diāna Zalāne. Viņa vērtē, ka loftu rokrakstu spilgti iezīmē arī vēlme pēc kvalitatīvas arhitektūras un mūsdienīga, kvalitatīva dizaina, tādēļ šādus dzīvokļus var atļauties tikai tie, kuri ne vien izprot šīs vērtības, bet ir arī gatavi par tām samaksāt. Savukārt arhitektu biroja SIA "DO studio" valdes loceklis un arhitekts Didzis Krūmiņš novērojis un secinājis: "Mūsu platuma grādos dzīvojošam cilvēkam ir neremdināmas slāpes pēc gaismas. Lofts, protams, tās pilnībā nelikvidē, bet tas ir variants, kā pat nelielā dzīvoklī iegūt ar gaismu piepildīta plašuma sajūtu."
