Logi: nacionālās prasības un atbilstība tām

Ir un arī būtu jānovērtē, - tikai praktiski tas notiek ļoti reti. Jo šis standarts, pats par sevi, nekādas prasības logiem neizvirza. Tas nozīmē, ja kāds vēlas panākt kādu atbilstību šim standartam, tad atbilstoši tam, un tikai tam, vispirms ir jāizvirza konkrētas parasības. Prasība nevar būt vispārīga – "labs un kvalitatīvs logs". Standarts konkretizē 22 logu veiktspējas (izpildījuma) raksturlielumus un piecas speciālās prasības. Tas nozīmē, ka atkarībā no loga/ārdurvju atrašanās vietas un atbilstoši nepieciešamām kalpošanas īpašībām, tās atbilstoši šim standartam ir JĀPROT noformulēt un izvirzīt. Tikai tad, ja projektā tās ir šādi atbilstoši formulētas, vēlāk, būvē tās arī ir iespējams praktiski realizēt atbilstoši šim standartam. Te nu atduramies pret nākamo JĀPROT, - atbilstoši šim standartam gan izvēlēties, gan novērtēt faktisko logu/ārdurvju konstrukciju atbilstību izvirzītajiem veiktspējas raksturlielumiem.

Reāli neviena institūcija, ne izglītības vai sertificēšanas sistēma, ne projektētājiem, ne atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem, neuzliek par pienākumu, ne zināt šo standartu, ne arī visas darbības attiecībā pret logiem/ārdurvīm veikt tikai un vienīgi atbilstoši šim standartam! Rezultātu redzam ikdienā, kad šajā jomā ir "ķīselis", nevis standartam pakārtotas darbības. Situācija nemainīsies, kamēr projektētājiem, arī būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un ekspertiem par šo "nezināšanu" netiks prasīta nopietna atbildība! Vai, piemēram, projekti, ar šādi neatbilstošām prasībām tiks atzīti par "nekvalitatīviem/nepilnīgiem" un atgriezti projektētājiem.

Vairumā ES valstu, atbilstoši šim standartam ir noteiktas "minimālās nacionālās prasības", kuras pārsvarā arī nosaka, dažus būtiskākos logu/ārdurvju raksturlielumus un to vērtības, kuras katrā individuālajā gadījumā būtu obligāti jānodrošina.

Pie mums šādu, šim standartam atbilstošu, "nacionālo prasību logiem" nav! Mēģinājumi kā tādas uzskatīt dažas esošo Latvijas Būvnormatīvu, LBN 002-01("siltuma caurlaidība", "gaisa caurlaidība") vai LBN 006-00 ("vēja slodžu izturība", "akustika") minētās prasības, agrāk vai vēlāk atdursies pret problēmu, ka tās ir realizējamas caur projektiem. Bet ja projekts "klusē" par šīm prasībām, kā arī pie individuālas logu/ārdurvju nomaiņas, vai pie "vienkāršotās renovācijas" - kura no pusēm (pasūtītājs vai logu piegādātājs) ir atbildīga par LBN 002-01 "logu siltuma caurlaidības" atbilstošas konkrētās prasības noteikšanu? LBN nebūt nav minēta konkrēta minimālā vērtība, bet noteikšanas princips, kas ietver koeficentu "K", kur galīgā vērtība ir atkarīga gan no konkrētās vietas klimata, gan konkrētajā telpā nodrošināmās temperatūras. Šie mēģinājumi "pievilkt" LBN kā "nacionālās prasības logiem", tāpat neko labu šai nozarei dot nevar, jo tajos esošās prasības tāpat jau ir novecojušas.

Mūsu kaimiņiem Lietuvā šādas prasības ir (dažas pat klaji nepārdomātas), savukārt Igaunijā nav. Vai tāpēc Igaunijā situācija logu nozarē būtu sliktāka kā pie mums? Nebūt ne!

Tātad galvenais nav atkal jaunu normatīvu radīšana. Visu nosaka būvniecības dalībnieku atbildība. Vienīgi kā tā panākama - ar represīvām metodēm, vai brīvprātīgi? Projektu un realizācijas KVALITĀTE – ir izšķiroša, ne tikai logu/ārdurvju nozarei – tā ir kritiska visai "energoefektīvās būvniecības" nozarei. Tur neiztikt bez EN un citu valstu būvniecības atbilstības novērtēšanas principiem.

Patlaban var vienīgi cerēt, ka absurdās prasības par "siltajiem", "zaļajiem", "elpojošajiem", "trīsstiklu" un "desmitkameru" logiem aizstās profesionālas prasības atbilstoši logu un citiem standartiem.

Protams, īpaši "siltumcaurlaidības" ziņā, būtu jābūt arī kādai valstiskai "nozares attīstības" vīzijai, kā citās ES valstīs, kur ir skaidrs, ka no 2012. gada Uw jābūt zem 1,1(W/m2K), no 2015. zem 1,0(W/m2K) utt. Līdz 2018-2020 g., kad visā ES logiem jaunbūvēm būs jābūt zem 0,8 (W/m2K). Izskatās, ka mums jāgatavojas lēcienam no 1,8K (W/m2K) uz 0,8K (W/m2K).

Jaunajā gadā tikai siltus un gaišus logus!

Atis Jumiķis,
SIA Rehau tehniskais konsultants

Žurnāls "Būvinženieris" nr.23, 2011. decembris

{IMAGE NR=1}