Septiks ģimenes mājai

Ārpus apdzīvotām vietām parasti nav sastopami centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. Lai nodrošinātu ģimenes mājas mūsdienīgu funkcionēšanu, jāveido lokāla kanalizācijas sistēma katrai individuālai apbūvei. Pieprasītākie notekūdeņu novadīšanas veidi: nosēdakas, nosēdakas ar infiltrācijas lauku un bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. Ja nav specifisku ierobežojumu kanalizācijas sistēmas izveidei, ieteicamākais risinājums ir nosēdakas ar infiltrācijas lauku, ko sauc arī par septiku.
Iekšējā kanalizācijas sistēma Lokālā kanalizācijas sistēma sastāv no iekšējās kanalizācijas, ko veido caurules, pa kurām no mājas tiek izvadīti notekūdeņi, septika, kur tiek nostādināti organiskie atkritumi no notekūdeņiem, un infiltrācijas sistēmas, kas gruntī izvada jau attīrītus notekūdeņus. Notekūdeņu novadīšanai no izlietnēm, sanitārmezgliem paredzēti slēgti cauruļvadi, kas savienoti ar stāvvadu. Šim nolūkam tiek izmantotas caurules vismaz 25 mm diametrā. Kanalizācijai var izmantot vieglās cinkotās tērauda caurules 25-65 mm diametrā un čuguna caurules ar diametru 50-100 mm. Bezspiediena cauruļvados tiek izmantotas asbocementa caurules diametrā līdz 100 mm, plastmasas un vinilplastmasas caurules ar diametru, sākot no 100 mm, kā arī polivinilhlorīda un keramiskās caurules (pēdējās lielākoties tiek izmantotas industriālo objektu kanalizācijas sistēmās). Iekšējā kanalizācijas sistēma var būt atvērta (notekcaurules tie piestiprinātas pie būves sienu konstrukcijām vai arī speciāliem balstiem) vai slēgta (caurules tiek apslēptas zem grīdas, no rīģipša veidotās sienas kastēs, zem grīdas līstēm). Nedrīkst pieļaut iekšējo kanalizācijas cauruļu izbūvi zem griestiem, dzīvojamo istabu grīdās vai sienās. Iekšējā sistēma jāvēdina caur vēdināšanas stāvvadu, kas iziet uz ēkas jumta. Stāvvada galam jāsniedzas ievērojami virs jumta kores un jāatrodas iespējami tālu no ēkas ventilācijas gaisa ņemšanas vietas. Vēdināšanas stāvvadu nedrīkst apvienot ar dūmvadu. Kanalizācijas tīkla izvades kanāla diametrs nedrīkst būt mazāks par stāvvada, kas pievienots izvades kanālam, diametru. Izvades kanāls tiek pievienots ārējās kanalizācijas tīklam ne mazāk kā 90% leņķī attiecībā pret notekūdeņu aizplūšanas virzienu. Vietā, kur kanalizācijas sistēmas caurules iziet cauri būves sienām, nepieciešams būves konstrukcijā atstāt vismaz 20 mm spraugu, kuru aizdara ar ūdensnecaurlaidīgu elastīgu materiālu. Kanalizācijas sistēmas ārējie elementi Kanalizācijas stāvvada notekūdeņi nonāk cauruļvadā, kas izbūvēts apbūves teritorijā, pa kuru nokļūst kanalizācijas akā vai septikā. Kanalizācijas caurulēm no būves līdz septikam un no septika līdz tuvākajai sadales akai jābūt no čuguna vai asbocementa (100 mm diametrā), vai arī no keramikas (125-150mm diametrā). Cauruļu slīpumam jābūt ne mazākam par 5 mm un caurules garuma metru. Septiks

Septika tvertnes ir dažādu tipu un dažādu izmēru. Septiks tiek izgatavots no ķieģeļiem, akmens, betona vai dzelzsbetona, iespējams iegādāties arī gatavus stikla šķiedras vai plastmasas izstrādājumus. Uz vietas izgatavota septika sienas no iekšas noklāj ar cementa masu, septika dibenu - ar betonu, no ārpuses septiks tiek izolēts ar māla slāņa palīdzību. Septika virsmu noklāj ar dzelzsbetona plātnēm, kuras nosedz ar ruberoīdu un uzber zemi 30-50 cm biezā slānī. Šāda septika sienām jābūt vismaz 25 cm biezām, vislabākā septika forma - cilindrs. Mājā, kur dzīvo ne vairāk par 8 cilvēkiem, vēlams septiks ar tilpumu 2,5-3 kubikmetri. Septiks jāizvieto vismaz 5 m attālumā no dzīvojamās mājas, taču ne tālāk par 20 m. Pilnīgākai notekūdeņu attīrīšanai var savirknēt divus septikus vai arī izmantot septiki ar divām kamerām – pirmajā tilpē tiek atdalītas rupjākas notekūdeņu frakcijas, attīrīšana tiek pabeigta otrajā tilpē un tikai pēc tam ūdeņi tiek iesūcināti gruntī. Mazgāšanas ūdeņus ieteicams ievadīt uzreiz otrajā septikā, lieki nenoslogojot pirmo tilpi. Sadales aka No akmens būvētas sadalošās akas diametram jābūt ne mazākam kā 45cm, tā augstumam no caurules gala – 40cm. No augšpuses akas apklāj ar dzelzsbetona plātnēm, kurām pa virsu klāj ruberoīdu un uzber zemi 20-40 cm biezā kārtā. Atkarībā no notekūdeņu virziena, akas jāaprīko ar vienvirziena, divvirzienu vai pat trīsvirzieu drenāžas caurulēm, kurām jāparedz slēdži ūdens padeves regulēšanai. Smilšainās vietās drenāžas cauruļu slīpumam attiecībā pret sadales aku jābūt 1-3 mm uz vienu drenāžas caurules metru, bet mālainās vietās caurules tiek liktas horizontāli. Drenāžas cauruļu garumam nevajadzētu pārsniegt 20 m, to ieteicamais diametrs – 75-150 mm atkarībā no notekcauruļu skaita. Darbu secība

* Izveidojiet būvbedrē izlīdzinošo slāni no smilts vai smalkas grants un noblietējiet to. Sekojiet līdzi tam, lai starp septiku un pamatgrunti būtu vismaz 15cm biezs smilšu slānis. * Lēnām ieceliet septiku būvbedrē, izmantojot tam speciāli paredzētas cilpas tvertnes korpusā. Pārbaudiet, vai tvertnes augstums attiecībā pret ieplūdes cauruli un infiltrācijas lauku ir pareizs. * Ja septiks jāievieto ar gruntsūdeņiem piesātinātā gruntī, to nepieciešams papildus enkurot, lai pēc iztukšošanas gruntsūdeņi to neizspiestu virs zemes. Ja enkuram tiek izmantota monolīta betona pamatne, tajā jāparedz 6 cilpas septika atsiešanai. Plātnes apber ar aptuveni 20 cm biezu smilšu slāni, kuru vispirms noblīvē, un tikai tad nospriego savienojuma troses. * Vieta ap septiku jāaizpilda ar smiltīm, kurās nav akmeņu, un rūpīgi jānoblīvē 15–20 cm biezos slāņos. Virs tvertnes un savienojumu caurulēm nedrīkst izmantot mehāniskas blīvēšanas iekārtas. * Savienojiet ēkas izvadu ar septika ieplūdes atveri. Cauruļu kritumam jābūt 1–2cm/m robežās. * Sadales aku jāievieto vertikāli būvbedrē, kuras pamatne ir nolīdzināta un noblietēta. Pārbaudiet, vai sadales aka stāv pareizajā augstumā attiecībā pret septiku un tam sekojošo infiltrācijas tranšeju. * Pievienojiet cauruli, kas savieno septiku ar sadales aku. * Sadales akā iestata plūsmas regulatoru. Ir svarīgi, lai regulatori būtu noregulēti vienādām plūsmām. *Caurules pievieno sadales akas plūsmas regulatoriem un iegulda uz pieblietēta smilšu slāņa ar kritumu 5–10 mm/m. Šīs caurules ir bez perforācijas, to garumam jābūt vismaz 1 m, lai notekūdeņi neiesūcas gruntī uzreiz aiz sadales akas. * Ja māja atrodas zonā, kur grunts sasalst dziļi, tad tvertne un citi zemes virsmai tuvu esošie elementi jāizolē ar siltumizolācijas plāksnēm. Septika tvertnes un sadales akas vāki jānofiksē ar fiksācijas skrūvēm. * Notekūdeņu plūsmas sadalīšanu veic ar atsevišķas sadales akas palīdzību, kurā ierīkoti plūsmas regulatori, kuri atkarībā no septika tilpuma un infiltrācijas cauruļu izvietošanas iespējām sadala plūsmu 2–6 atzaros. Vienāds plūsmas sadalījums atzaros uzlabo sistēmas darbības efektivitāti. Atsevišķa sadales aka ļauj variēt septika tvertnes un infiltrācijas lauka savstarpējā izvietojuma iespējas. Infiltrācijas sistēmas izveide Infiltrācijas slāni veido no apmēram 30–40 cm bieza oļu vai šķembu slāņa. Savākšanas slānis ir grunts filtrācijas apakšējais slānis, un tā uzdevums ir savākt attīrīto notekūdeni, kas pa drenāžas caurulēm tiek novadīts kontrolakā. Savākšanas slāni veido no oļiem vai šķembām ar frakciju 8–16 mm. Savākšanas slāņa biezums ir apmēram 30 cm. Vienā tranšejā var būt iebūvēti vairāki infiltrācijas cauruļu atzari vai katram atzaram var veidot savu tranšeju. Atsevišķas tranšejas var veidot dažādos virzienos no sadales akas. Tranšejā ievieto infiltrācijas caurules ar perforāciju. Ja divi atzari tiek veidoti paralēli viens otram vienā tranšejā, tad starp tiem jābūt vismaz 1,5 m lielam attālumam. Ja tiek montēti trīs vai vairāki atzari vienā kopējā tranšejā, attālumam starp tiem jābūt vismaz 0,8 m. Viens infiltrācijas caurules atzars nedrīkst būt garāks par 15 m. Infiltrācijas caurules izvieto tā, lai caurumi būtu vērsti uz leju. Atzarus ierīko ar slīpumu 5–10 mm/m, to galiem pievieno lokanos savienojumus un izvada neperforētas caurules posmus vertikāli virs zemes ar aprēķinu, lai tās sniegtos augstāk par sniega segas līmeni. Uz izvadiem pievieno vēdināšanas aizbāžņus. Infiltrācijas caurules jānosedz ar vismaz 5 cm biezu oļu vai mazgātu šķembu slāni. Slānim kopumā jābūt vismaz 30 cm biezam. Šķembas pārsedz ar filtrējošu aizsargmateriālu, bet tranšeju aizber ar dabīgo grunts slāni. Tranšejā papildus jāiegulda drenāžas caurules , kas aizvada attīrīto ūdeni. To slīpumam jābūt 5–10 mm/m. Caurules jānodrošina ar virszemes vēdināšanu. Lai izvadītu cauruli virs zemes, izmanto lokano savienojumu, cauruli bez perforācijas un vēdināšanas aizbāzni. Filtrācijas slāni veido no smiltīm ar frakciju 0–8 mm. Slāņa biezums - aptuveni 85 cm. Drenāžas caurules (diametrs 110 mm) ievieto savākšanas slānī ar slīpumu 5–10 mm/m. Caurules galus ar līkumu palīdzību savieno ar 110 mm neperforētām vēdināšanas caurulēm, kuras sniedzas virs zemes. Drenāžas caurules iegulda līdz kontrolakai . Akā ir uzmavu pievienojumi, lai viegli varētu pievienot ieplūdes un izplūdes caurules. Kontrolaku uzstāda vertikāli uz noblietēta, stabila smilšu slāņa. Aka nepieciešama, lai atdalītu drenāžas caurulēs nokļuvušās smiltis un paņemtu ūdens paraugus analīzēm. Šai akai vajadzīga nosēddaļa. Nepieciešamības gadījumā katram drenāžas atzaram iespējams pievienot atsevišķu kontrolaku. No kontrolakas tīro ūdeni pa izplūdes cauruli (diametrs 110 mm) izvada uz apkārtnē piemērotu vietu - grāvi, meliorācijas tīklu. Hermētiskais grunts filtrs (PE plēve) tiek ieklāts filtrācijas lauka tranšejas dibenā ar nolūku, lai tas aizkavē notekūdeņu iesūkšanos zemē un no turienes -gruntsūdeņos. PE plēvi ieklāj tranšejas dibenā un uzloka uz augšu arī tranšejas malās. Novietošanas laikā jāuzmanās, lai PE plēve netiktu ieplēsta. Plēves malas nedrīkst uzlocīt virszemē, jo tad plēve traucēs gaisa piekļuvi gruntī. Tranšejas virsmu nedrīkst noblīvēt, uz tās nedrīkst atrasties gājēju celiņi vai transporta līdzekļu brauktuves, uz tām nedrīkst stādīt kokus un krūmus. Bioloģiskā attīrīšanas sistēma Modernāks un ekoloģiskāks lokālās kanalizācijas veids – bioloģiskā attīrīšanas sistēma. Šādā sistēmā tiek izmantoti septiki ar atsevišķām nostādināšanas kamerām. Notekūdeņi pašplūsmā nonāk septika pirmajā kamerā, kur notiek to sākotnējā nostādināšana un nogulšņu stabilizācija. Daļēji nostādinātais ūdens pašteces ceļā aizplūst uz pilnīgas attīrīšanas bloku, kurā atrodas aerācijas kamera. Šajā kamerā tiek ievietots bioloģiskās attīrīšanas līdzeklis – mikroorganismi, kuri noārda organiskos atkritumus. To utilizēšanai nav vajadzīgi ķīmiskie reaģenti. Šī metode nodrošina 95% efektivitāti ūdens attīrīšanai no organiskiem atkritumiem. Vienīgā prasība mikroorganismu uzturēšanas nodrošināšanai sistēmā ir skābekļa pastāvīga padeve. Šim nolūkam izmanto speciālu kompresoru, ko izvieto ēkā. Ūdens, kas izgājis pilnu bioloģisko attīrīšanos, tālāk ar sūkņa palīdzību tiek nogādāts drenāžas akā. Bioloģiskā attīrīšanas sistēma diennaktī var izfiltrēt 3,5 kubikmetrus kanalizācijas notekūdeņu, kas nodrošina komfortablu dzīvošanu līdz pat 10 cilvēku ģimenei. Autors: Sandis Fatjanovs Raksts veidots sadarbībā ar firmu Uponor Foto: no firmas publicitātes materiāliem

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

Ūdens ir ekosistēmu dzīvības avots un cilvēces veselības un labklājības pamats. Tomēr dažādu cilvēka ikdienas darbību rezultātā ūdens sastāvs un kvalitāte tiek radikāli izmainīta. Kā komunālie, tā rūpnieciskie notekūdeņi, neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti, ar dažādām tajos esošajām kaitīgajām vielām, baktērijām un mikroorganismiem rezultātā nokļūst apkārtējā vidē, to piesārņojot.