LPS un EM sarunās vienojas par atsevišķu grozījumu būvniecības regulējumā nepieciešamību
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ikgadējās sarunās ar Ekonomikas ministriju (EM) vienojās par atsevišķu grozījumu nepieciešamību Būvniecības regulējumā. EM arī tika uzdots mēneša laikā mājaslapā ievietot informāciju par būvinspektoru amatu savienošanas jautājumiem.
LPS un EM pārstāvji vienojās, ka nepieciešams izstrādāt mehānismu, kura kārtībā Būvniecības valsts kontroles birojs varētu pārbaudīt pašvaldību būvvalžu darbinieku veikto būvprojektu un būvju ekspertīžu kvalitāti. LPS padomnieks Aino Salmiņš lūdza ministriju divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus vispārējo būvnoteikumu grozīšanai, pēcāk tos skatot LPS Būvniecības apakškomisijā.
Pārrunājot jautājumu par publisko ēku ekspluatācijas kontroli, puses vienojās, ka regulējumā ir precīzāk jādefinē, ko nozīmē termins "publiskā ēka". Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka ministrija jau iepriekš saskārusies ar problēmām neprecīzā termina dēļ.
Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis norādīja, ka problemātiski būs ne vien rast definīciju, bet arī izlemt, kurš to noteiks - līdz šim tās bijušas pašvaldību būvvaldes.
Puses vienojās, ka precīzāka termina definīcija jāsagatavo divu mēnešu laikā.
Apspriežot patvaļības būvniecības problēmas, pašvaldību pārstāvji skaidroja, ka regulējumā būvinspektoriem jāparedz pienākums ne vien konstatēt pārkāpumu, bet arī noformēt pārkāpuma aktu. Pašreiz to dara pašvaldības būvvalde, un šis darbs pārklājoties.
Eksperti arī sprieda par patvaļīgas būvniecības ierobežošanas risinājumiem. EM aicināja šīs sarunas turpināt, taču puses vienojās, ka nav pieņemams risinājums, kas paredzētu prettiesiskas būvniecības legalizāciju. LPS un EM pārstāvji sprieda, ka sarunas turpmāk jāvirza, fokusējoties uz iespējām noteikt tiesiski sarežģītāku būvniecības procesu, ja būvdarbi sākti bez būvatļaujas vai notikušas kādas citas nesankcionētas darbības. Tāpat puses vienojās turpmāk apspriest paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa zemei, uz kuras veikta patvaļība būvniecība, piemērošanas iespēju. Šādu risinājumu jau iepriekš piedāvājusi Rīgas būvvalde.
Puses arī secināja, ka valstī pietrūkst būvinspektoru. Ozola atzina, ka ministrija būtu ar mieru mīkstināt būvinspektoru kvalifikācijas prasības šajā situācijā. Viņa gan iestājās pret pašvaldību pārstāvju aicinājumu atļaut būvinspektoru amatu savienošanu, jo tas var rezultēties interešu konfliktā.
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs gan norādīja, ka ministrija ir ar mieru pārskatīt amatu savienošanas normas pie nosacījuma, ka būvinspektors kā pašnodarbināta persona piedāvā, piemēram, būvuzraudzības pakalpojumus. Iepriekš iecere par amatu savienošanu tikusi pamatota ar pārliecību, ka, veicot papilddarbus ārpus tā novada teritorijas, kurā strādā būvinspektors, neesot iespējams interešu konflikts, skaidroja Spiridonovs. EM norāda, ka arī šādā situācijā tas ir iespējams, jo komersanti savu darbību neveic tikai viena novada robežās.
Sarunās arī sprieda, ka būvinspektoriem bieži nav skaidrības par amatu savienošanas jautājumu. Puses vienojās, ka EM mājaslapā mēneša laikā izvietos šo informāciju.
LPS arī EM lūdza nedēļu vai divas pirms pasākumu plāna Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanā iesniegšanas valdībā to darīt zināmu LPS, kura šos pasākumus pārspriestu Būvniecības apakškomisijā.
LETA
Foto: Ieva Čīka / LETA
