Luterāņu baznīca uzstāj uz Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājuma noregulēšanu vēl 12.Saeimā
Rīga, 17.okt., LETA. Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību noregulēšanu ir jāskata vēl 12.Saeimā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzstāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskās baznīca Latvijā (VELBL) pārstāvji.
Saeimas komisija šodien atgriezās pie Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma, ar kuru plānots sakārtot baznīcas īpašumtiesību jautājumu. Sākotnējā likumprojekta versijā bija paredzēts Pēterbaznīcu nodot LELB īpašumā. LELB un VELBL informēja, ka tās, pildot komisijas uzdevumu, ilgstošās pārrunās ir panākušas vienošanos, vienlaikus lūdzot Pēterbaznīcu nodot LELB Vācu draudzei.
Sēdes sākumā komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) optimistiski norādīja, ka, ja nonāksim pie kopsaucēja, nākamnedēļ varētu pieņemt lēmumu par likumprojekta virzību pirmajam lasījumam.
Tieslietu ministrijas pārstāve skaidroja, ka sākotnēji iesniegtais likumprojekts paredzēja par Pēterbaznīcas īpašnieku noteikt LELB, taču patlaban paredzētas vairākas likumprojekta izmaiņas, kas nozīmē ka par īpašnieku tiek noteikta LELB Vācu svētā Pētera draudze. Tā kā komisija iepriekš lūdza LELB un VELBL vienoties par iespējamu sadarbību, tām tāpat bija nepieciešams par savu vienošanos informēt arī Uzņēmumu reģistru, taču tajā informācija par vienošanos nav saņemta. Jautājums par Uzņēmumu reģistrā neesošu iesniegumu sēdes laikā faktiski kļuva par vienu no būtiskākajiem šķēršļiem šodien lemt par likumprojekta tālāku virzību.
Rīgas domes pārstāve Aija Kalniņa uzsvēra, ka pašvaldība arvien nemainīgi uzstāj uz viedokli par to, ka Pēterbaznīca nododama Rīgas pašvaldībai. Arī Pēterbaznīcas direktore Una Jansone uzsvēra, ka līdz šim baznīca spējusi pati sevi apgādāt un nodrošināt, vienlaikus norādot, ka Pēterbaznīca cenšas veicināt ekumenisma ideju, baznīcā nodrošinot iespējas arī katoļu baznīcai.
"Savulaik baznīca restaurēta par nodokļu maksātāju naudu. Nedomāju, ka sabiedrība vēlētos, lai tai atņemtu šo objektu," teica Jansone.
LELB pārstāvis Kaspars Upītis piekodināja, ka sarunu process starp LELB un VELBL bijis intensīvs, vienošanās parakstīta, bet to nevarot reģistrēt Uzņēmumu reģistrā, jo likumdošana nenodrošina vācu baznīcai autonomijas iespējas un juridiskās personas statusu. "Tāpēc iesniedzām priekšlikumu grozīt LELB likumu," piebilda Upītis.
VELBL pārstāvis norādīja, ka Pēterbaznīcas stāvoklis tikai pasliktinās. "Mums ir informācija par aktuālām tehniskām problēmām. Augšējais stāvs ir slēgts, ir citas problēmas, kas steidzami jārisina, kas nav iespējams bez konkrēta saimnieka, kurš var tajā ieguldīt līdzekļus," teica VELBL pārstāvis. Viņaprāt, pašvaldības pamatfunkcija nevar būt baznīcas uzturēšana, turklāt pašvaldība tāpat nav ekumenisko attiecību speciālists.
Latvija Romas Katoļu baznīcas pārstāvis Andris Kravalis akcentēja, ka Pēterbaznīca ilgus gadus bijusi arī katoļu dievnams, savukārt pašreizējais piedāvājums rada "zināmas bažas" par dievnama tālāko likteni.
"Piedāvājumā neredzu, ka tā būs ekumeniskā attīstība un sadarbība ar citām konfesijām. Ja Pēterbaznīca tiek nodota vienai organizācijai, nedomāju, ka sabiedrība būs ieguvēja," teica Kravalis.
Tam, ka dievnamam būtu jānonāk baznīcas īpašumā, piekrita Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, paužot, ka likuma mērķis nav slēgt objektu sabiedrībai, bet padarīt to plašāk pieejamu. Savukārt Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvja ieskatā ir nepieciešams nodalīt jautājuma "garīgo" un materiālo pusi, uzsverot, ka Pēterbaznīca ir milzīgs objekts, kura uzturēšana prasa lielus līdzekļus.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) atzina, ka tai nav iebildumu par to, ka Pēterbaznīca varētu nonākt Vācu draudzes īpašumā. LELBĀL gan atzina, ka svarīgi būtu risināt jautājumus par dievnama turpmāko izmantošanu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone atgādināja, ka komisijas priekšā patlaban ir likumprojekts, kurā Pēterbaznīcu paredzēts nodot nevis Vācu draudzei, bet LELB. Vienlaikus jautājumu par īpašumtiesību pārņemšanu uztur arī Rīgas dome.
Vilsone uzsvēra, ka Vācu draudzes un LELB attiecības vēl nav noformētas juridiski, tāpēc pašlaik deputātiem nebūtu jālemj par likumprojekta virzīšanu, ņemot vērā, ka baznīcu pieminētās vienošanās saturs nevienam nav zināms. Viņasprāt, lēmuma pieņemšanā nedrīkst paļauties tikai uz baznīcas solījumiem tuvākajā laikā saņemt Uzņēmuma reģistra izziņu.
Deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) sacīja, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesības ir "mūžīgais jautājums", par kuru lemj jau vairāki Saeimas sasaukumi. "Baznīca ir baznīca, baznīca nav kultūras nams," uzsvēra Rībena, mudinot "pielikt tam punktu", jo vajadzības gadījumā juridiski arī visu varēšot sakārtot.
Deputāts Andris Morozovs (S) atgādināja, ka komisija nav redzējusi baznīcu vienošanos. "Būtu labi to redzēt. Nav jābūt sasteigtam risinājumam, kas pieņemts vēl šajā saeimā," teica politiķis, piebilstot, ka steiga ir nevietā, jo baznīcas pašas savā starpā nebija spējīgas vienotas pusotra gada garumā.
Uzklausot iesaistītās puses, Adamovičs rosināja komisijas deputātus ar šodien dzirdēto iepazīstināt frakcijas, bet LELB un VELBL – deputātus iepazīstināt ar noslēgtās vienošanās saturu.
Neskatoties uz vairākkārtējiem VELBL lūgumiem pēc iespējas ātrāk rast risinājumu šim jautājumam, likumprojektu virzot izskatīšanai vēl 12.Saeimā, Adamovičs uzsvēra, ka komisija pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamnedēļ, vienlaikus gan neizslēdzot, ka, ja būs saņemta Uzņēmuma reģistra informācija, jautājumu tiešām varēs pagūt izskatīt 12.Saeimas pēdējā plenārsēdē.
