LVC ar informatīvo kampaņu atgādina: Kas jāņem vērā, vadot auto ziemā?

No 15. novembra VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) uzsāk informatīvo kampaņu "Ir ziema. Rēķinies ar to!", atgādinot autobraucējiem, kas jāņem vērā un ar ko jārēķinās, vadot auto ziemā.

Šogad novembrī autobraucēji jau ir pieredzējuši mainīgo laika apstākļu ietekmi uz autoceļiem – apledojumu, kas temperatūras svārstību dēļ veidojas uz asfalta seguma no rītiem. Meteorologu prognozes liecina, ka mainīgi laika apstākļi gaidāmi gan novembra otrajā pusē, gan decembra sākumā.

Šādos laika apstākļos, izvērtējot gaisa temperatūras svārstības, ceļu meteoroloģiskās stacijas datus vai autoceļu apsekošanā konstatēto, autoceļu uzturētājs var veikt preventīvo kaisīšanu pēc nepieciešamības. Preventīvo apstrādi var veikt autoceļiem ar augstāko satiksmes intensitāti, kuriem noteikta A uzturēšanas klase un  kuru posmus ar rīkojumu ir apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Autovadītājiem ir jāņem vērā, ka arī pēc preventīvās kaisīšanas ceļi var apledot!

Mainīgajos laika apstākļos jābūt ļoti piesardzīgiem pie stūres, īpaši rīta stundās. Apledojums visbiežāk veidojas uz tiltiem un pārvadiem, kā arī ceļu posmos gar ūdens tilpnēm un mežainā apvidū.

Ziemā autobraucējam ir jārēķinās, ka uz ceļa var būt sniegs un apledojums. Lai cik rūpīgi strādātu, uzturētāji nevar ziemu novērst pavisam.

Kampaņas video ar titriem latviešu valodā

 (ar titriem krievu valodā var noskatīties vai lejupielādēt šeit)

Kad sākās ziemas uzturēšanas sezona?

Šogad ziemas uzturēšanas sezona uz valsts autoceļiem sākās agrāk, nekā ierasts – jau 16. oktobrī. To paredz jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli

16.  oktobrī darbu diennakts režīmā uzsāka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēja – VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) – ziemas dienesta dežuranti, kuru galvenajos pienākumos ietilpst kaisīšanas un tīrīšanas darbu organizēšana. Lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, balstoties uz informāciju par faktisko autoceļu virsmas stāvokli un laika apstākļu prognozēm.

Konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus – sniegu, apledojumu, tiek uzsākts darbs. Ziemas dienesta dežuranti par brauktuves stāvokli uzzina no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, veicot tiešos novērojumus un analizējot laika apstākļu prognozes, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem, dienestiem, aplikācijas Waze, kā arī izmantojot mobilo virsmas sensoru datus.

Jo vairāk auto – jo augstāka klase un rūpīgāka uzturēšana

Valsts autoceļi ir sadalīti pa uzturēšanas klasēm. Jāņem vērā, ka viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas klases. Klasi nosaka, balstoties uz intensitāti, proti, jo lielāka transportlīdzekļu  intensitāte, jo attiecīgi augstāka uzturēšanas klase. Piemēram, uz Pierīgas vietējiem autoceļiem ir augstāka satiksmes intensitāte nekā uz galvenajiem valsts autoceļiem pierobežā, tādēļ šādam vietējam ceļam būs augstāka uzturēšanas klase nekā reģionālajam vai galvenajam ceļam ar mazu satiksmes intensitāti.

“2021. gadā stājušies spēkā jauni MK noteikumi, kas nosaka prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā – ziemas uzturēšanai. Lielākais izaicinājums ceļu uzturētājam joprojām ir mainīgi un nepastāvīgi ziemas meteoroloģiskie laika apstākļi ar krasām temperatūras un nokrišņu svārstībām, kad braukšanas apstākļi uz ceļa var mainīties visai strauji. Lai arī visiem valsts galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A –  augstākā uzturēšanas klase, jārēķinās, ka šajā ziemas sezonā ir krietni samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A uzturēšanas klasi kopgarums,” skaidro LVC Uzturēšanas plānošanas daļas vadītāja Sanita Muižniece. Viņa arī atzīmē, ka autobraucējiem jārēķinās, ka reģionālajos un pat vietējos autoceļos, kuros iepriekš tika nodrošināta augstāka uzturēšanas klase, šajā ziemas sezonā tā būs zemāka – atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.

Valsts autoceļiem ziemas sezonā atbilstoši MK noteikumiem noteiktas piecas uzturēšanas klases – A, B, C, D un E. Detalizētas prasības par uzturēšanu atbilstoši klasēm skatiet tabulā (uzturēšanas prasības salīdzinātas arī ar prasībām kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā).

Sagatavota ziemas tehnika un materiāli

Galvenie ziemas sezonas darbi ir autoceļu attīrīšana no sniega, slīdamības samazināšana, kā arī citi operatīvi veicamie darbi. Pirms ziemas sezonas tiek veikta kravas automašīnās uzstādīto GPS uzskaites sistēmu darbības pārbaude un kaisīšanas iekārtu kalibrēšana, lai, apstrādājot brauktuves ar pretslīdes materiālu, tiktu nodrošināts nepieciešamais izkaisītā materiāla daudzums. “LAU ir veicis sagatavošanās darbus pārejai uz ziemas sezonu, ir testēta un kalibrēta ziemas uzturēšanas tehnika, kā arī  noliktavās sagādāti nepieciešamie pretslīdes kaisāmie materiāli: sāls un sāls-smilts maisījums. Līdz ar to varu teikt, ka ziemas sezonai esam gatavi. Ziemas dienestā kopumā LAU plāno izmantot vairāk nekā 600 dažādu tehnikas vienību,” stāsta LAU Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Paula.

Šobrīd noliktavas ir piepildītas ar nepieciešamajiem slīdamības samazināšanas materiālu krājumiem – sāls ir sagādāts vairāk nekā 64 tūkstošu tonnu, bet smilts-sāls maisījums sagatavots vairāk nekā 11 tūkstošu tonnu apjomā.

Tehnoloģijas

LVC mājaslapas kartē un Waze ir iespējams sekot līdzi ziemas dienesta tehnikas vienībām tiešsaistē.

Tāpat kā LVC, arī LAU sadarbojas ar Waze Latvija, sniedzot iespēju ceļu lietotājam ērtāk informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem. Autoceļu lietotāju sniegtā informācija palīdz savlaicīgāk reaģēt uz dažādiem bīstamiem apstākļiem, piemēram, nolūzušiem kokiem, izskalojumiem, satiksmei bīstamām bedrēm.

Tāpat LAU turpina izmantot mobilos virsmas sensorus, lai paātrinātu informācijas saņemšanu par autoceļu stāvokli. Mobilie virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta dežurantiem palīdz iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz valsts autoceļiem un efektīvāk pieņemt lēmumu, kad uzsākt ziemas uzturēšanas darbus – tīrīt sniegu vai kaisīt ceļus, tai skaitā preventīvi. 10 LAU mobilie virsmas sensori ir izvietoti uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs un agrās rīta stundās regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb valsts galvenajiem autoceļiem. Sadarbības partneru transportlīdzekļos uzstādītie mobilie virsmas sensori veic mērījumus un vienlaikus nosūta datus uz sistēmu, kas ir pieejama ziemas dienesta dežurantiem datorā vai mobilajā tālrunī. Tiešsaistes sistēmā tiek nodrošināta informācija par autoceļa brauktuves stāvokli (sauss, mitrs, ledus u.tml.), ūdens/ledus kārtas biezumu, saķeres līmeni ar autoceļa virsmu un brauktuves virsmas temperatūru, kā arī rasas punktu (temperatūra, pie kuras kondensējas gaisā esošais mitrums).

Ar ko kaisa asfaltētos ceļus?

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz  3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.

Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls, smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no brauktuves. Savukārt smilti vai sagatavotu minerālo materiālu (šķembiņām) izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Darbu izpildē izmanto kravas automašīnu, kas aprīkota ar kaisītāju un nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek automātiski, uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu un platumu) uz kaisītāja pults.

Kā ziemā uztur grants autoceļus?

Latvijā ir daudz grants ceļu, un ziemā tos izbraukt var būt īpaši sarežģīti. Tos uztur ar piebraukta sniega kārtu, ko nepieciešamības gadījumā rievo. Rievošanu veic ar greidera vai kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves izveidojot rievotu virsmu.

Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas atkausē grants virskārtu, bet, ziemas vidū iestājoties šķīdonim, ceļš tiktu sabojāts. Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti. Atkusnī grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo kūstošā sniega ūdens.

Sāls uz ceļa un dzīvnieki

Jāatceras, ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu, uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens.

Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru.

Diennakts informatīvā līnija

Arī ziemas sezonā LVC aicina autobraucējus izmantot LVC diennakts bezmaksas informatīvās līnijas 80005555 iespējas, lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju par satiksmi uz valsts autoceļiem, kā arī informētu ceļa pārvaldītāju par apledojumu, bedrēm, sniega sanesumiem vai citiem sarežģījumiem, kas ir novēroti uz autoceļiem. Informācija tiek operatīvi nodota atbildīgajiem dienestiem uzturēšanas darbu veikšanai. Informāciju var nodot arī LVC kontos sociālās saziņas tīklos Twitter un Facebook.

Informatīvā kampaņa tapusi, pateicoties Latvijas transporta apdrošinātāju biroja (LTAB) finansējumam 45 000 eiro apjomā, kas tika piešķirts ar Ceļu satiksme drošības padomes lēmumu šā gada sākumā.