LVRTC pirmos platjoslas projekta otrajā kārtā izbūvētos piekļuves punktus nodos ekspluatācijā rudenī
Rīga, 17.aug., LETA. Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta otrās kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies jau 530 kilometros jeb gandrīz ceturtajā daļā no izprojektētā platjoslas tīkla un pirmos piekļuves punktus plānots nodot ekspluatācijā rudenī, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC).
LVRTC atgādināja, ka Latvijā platjoslas projektu sāka īstenot 2012.gadā un projekta pirmās kārtas laikā izbūvēti 1813 kilometru optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta otrā kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800 kilometriem. Tostarp būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 kilometru garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā.
Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 kilometri nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.
Saskaņā ar LVRTC sniegto informāciju, visaktīvāk pieslēgumu platjoslas tīklam šobrīd izmanto operatori Vidzemē, kas iznomājuši vairāk nekā 550 kilometru optiskā tīkla, kas ir vairāk nekā puse no jau iznomātajiem tīkla posmiem. Pēc LVRTC rīcībā esošās informācijas šobrīd ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumi pieejami jau vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju vietās, kur operatori pieslēgušies un jau izmanto platjoslas tīklu.
"Lai gan tīkla izmantošana šobrīd ne tuvu nesasniedz tā kapacitāti, ir skaidrs, ka tīkla pieejamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai iedzīvotājiem reģionos varētu piedāvāt mūsdienu strauji pieaugošajam datu apjomam atbilstošus pakalpojumus," uzsvēra platjoslas projekta īstenotājs, LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Kompānijā informēja, ka saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju nepieciešamība apstrādāt informāciju, operatīvi saņemt un sniegt datus ik mirkli pieaug un ir būtiska pat nelielās pašvaldībās. Arī reģionālie komersanti uzsver, ka pašu spēkiem nespētu izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama tādu datu apjoma kvalitatīvai pārraidei, ko pieprasa mūsdienu patērētājs.
Jau ziņots, ka 2010. gadā Eiropas Savienība (ES) apstiprināja stratēģiju "Eiropa 2020", kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam, nosakot, ka līdz 2020. gadam iedzīvotājiem nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 megabitus sekundē, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 megabitiem sekundē.
Latvijā projektu īsteno LVRTC. Projekta ietvaros LVRTC izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem tādus pakalpojumus kā, piemēram, internets un kabeļtelevīzija.
Platjoslas projekta pirmās kārtas īstenošana noslēdzās 2015.gada augustā un jau 2016.gadā tika uzsākta projekta otrā kārta. Infrastruktūras izveidē pirmajā kārtā LVRTC ir investējis 3,3 miljonus eiro, saņemot 23,1 miljonu eiro līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Otrās kārtas īstenošanā LVRTC paredz investēt septiņus miljonus eiro, saņemot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 39 miljonu eiro apmērā.
