Maģiskais vārds – būvekspertīze

{ABC_CITATION TEXT=[Pagājuši būvniecības ziedu laiki, pienācis laiks saņemt ražu. Kāda tā būs? Vai augļi likteņdārza cienīgi vai tārpu sagrauzti, vai arī jau zemē guloši vanckarīši – to rādīs laiks. Varbūt jums rodas jautājums, kāpēc tāda liriska atkāpe tik nopietnai tēmai? Būtībā būveksperts, precīzāk – būvprojekta un būvobjekta eksperts, ir nepieciešams visos tajos gadījumos, kad projektā vai arī objektā varētu būt kvalitātes problēmas.]}

Būvniecības trieciengados, cenšoties iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, pasūtītāji un attīstītāji ekonomēja uz projektēšanu un būvniecību bieži vien sāka pēc neizstrādātiem, nekvalitatīviem projektiem. Rezultāts: nopietnas problēmas celtniecības un it sevišķi objekta ekspluatācijas laikā. To novēršanai nākas piesaistīt profesionālu būvprojekta ekspertu. Laikā no 2005. līdz 2008. gadam tika celts tik daudz un neprofesionāli, ka beigu beigās vairākumā objektu (galvenokārt «attīstītāju» ciematos) radās nopietnas ekspluatācijas problēmas, kas būvekspertiem korekti jāizvērtē un kam jādod tehniski priekšlikumi defektu novēršanai. Speciālistiem jānovērtē arī daudzi rozā paradīzes periodā finanšu un/vai pieprasījuma dēļ iesāktie, bet nepabeigtie objekti – tad atkal labākos laikos darbus nevajadzēs atsākt ar sabojāto konstrukciju atjaunošanu. Lai korekti fiksētu konstrukciju stāvokli, vajadzīgs profesionāls, kompetents būveksperts. Praksē un arī pašreizējā likumdošanā šī amata funkcijas nav noregulētas, tāpēc bieži vienā objektā saskrienas vairāki eksperti, kuru slēdzieni dažkārt ir pat krasi atšķirīgi. Taču ir cerības, ka līdz ar jauno Būvniecības likumu un saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem situācija tiks noregulēta. Lai būvekspertīzes dārziņā viestu nedaudz skaidrības, centīšos apzināt tās funkcijas un nepieciešamās prasmes to realizēšanai: - jāizvērtē būvprojekts – šo funkciju vislabāk varētu veikt augstākas kompetences projektētājs jeb būvprojekta eksperts; - jāizvērtē būvobjekts, konstrukcijas un inženiertehniskie risinājumi – šo funkciju vislabāk varētu izpildīt kompetenti būvdarbu vadītāji vai būvuzraugi jeb būvobjekta eksperti; - jāizvērtē pretendentu piedāvājumi būvniecības, projektēšanas un celtniecības iepirkumos – nepieciešami speciālisti, kas pārzina būvdarbu tehnoloģiju, Publisko iepirkumu likumu, bieži arī Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līguma nosacījumus, kam ir aktualizētas datu bāzes pretendentu ekonomisko piedāvājumu izvērtēšanai, tātad plaša profila eksperti. Rodas loģisks jautājums: vai mums mazajā Latvijā šādi augsti kompetenti speciālisti ir, un, ja ir, kas viņus izvērtē? Latvijā visās specialitātēs aktīvā apritē ir vairāki simti inženieru, kas ar papildu apmācību varētu kļūt par profesionāliem ekspertiem. Pašreiz, kad apstiprināšanu gaida precizētie Ministru kabineta noteikumi Nr. 383 «Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu», būvekspertīze netiek reglamentēta, Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija (LBS BSSI) būvprojekta eksperta un būvobjektu tehniskā apsekotāja sertifikātus izsniedz nereglamentētā sfērā. Latvijā eksperta funkcijas veic (2009. gada 1. jūlija dati): - ēku būvprojektu eksperti - 61 - ceļu būvprojektu eksperti - 14 - tiltu būvprojektu eksperti - 8 - ēku tehniskie apsekotāji - 162 - tiltu tehniskie apsekotāji - 16 Veicot analīzi par to, kāpēc būvprojektu un būvobjektu ekspertu slēdzieni par vienu un to pašu objektu būtiski atšķiras, nācās secināt, ka ekspertu uzdevumi un korektas ekspertīzes veikšanai nepieciešamā informatīvā bāze bieži vien sniegta apzināti vai neapzināti atšķirīga, tāpēc par nožēlu arī slēdzieni ir atšķirīgi. Es šeit nedomāju situācijas, kad eksperts slēdzienu sagatavo neobjektīvu darba devēja uzdevumā. Bieži no pasūtītājiem dzird apgalvojumus, ka, teiksim, būvprojekta ekspertīze viņam nepieciešama tikai būvatļaujas saņemšanai, tāpēc tā var būt absolūti formāla. Piemēram, arhitekta ekspertīzes slēdzienā par vienas lielas Vidzemes alus ražotnes rekonstrukcijas būvprojekta vispārējo, konstruktīvo, ūdens apgādes un kanalizācijas, apkures un ventilācijas, tehnoloģijas, gāzes apgādes, elektroapgādes, ģeotehniskās inženierizpētes un ekonomisko daļu rakstīts šādi: «Projekts ir izstrādāts atbilstoši izejas datiem projektēšanai un LBN atbilstošā apjomā un kvalitātē. Projektā dotie tehniskie risinājumi ir pietiekami un adekvāti izvirzītajam uzdevumam, darbu apjomi atbilst projektam un izmaksu aprēķinā pielietotie izcenojumi atbilst vidējam cenu līmenim. Projekts tiek rekomendēts realizācijai.» Fantastiska drosme! Droši vien sevišķi augsta kompetence arhitektam nav ļāvusi izdarīt slēdzienus par visiem tehniski un tehnoloģiski sarežģītā būvprojekta risinājumiem. Šāda pieeja tiešām ir absolūti formāla un nevajadzīga, jo ekspertīzes mērķis ir jau projekta stadijā izvērtēt iespējamās kļūdas, nesaistes un neprecizitātes, lai būvniecības laikā būtu mazāk problēmu, mazāk neparedzētu darbu un izdevumu. Otrs būvprojekta ekspertīzes piemērs ir tiltam pār vienu no Latvijas lielākajām upēm. To veica augsti kompetenta ekspertu grupa, un slēdziens tika sagatavots uz 16 lappusēm. Tajā fiksētas 94 būtiskas piezīmes: kļūdas un neprecizitātes, kas jānovērš pirms būvdarbu sākšanas. Šāda profesionāla pieeja rada gandarījumu un no pasūtītāja pleciem noņem virkni problēmu, kas neglābjami rastos celtniecības laikā. Kļūdas projektos sabiedrība parasti neierauga, toties defektus ekspluatācijas laikā gan redz visā spožumā. Pārsteidz, ka bieži vien par zemo rezultāta kvalitāti runā tieši būvuzņēmēji, lai arī ar savu neprincipiālo pieeju, dažkārt nekompetenci un nevaļu paši to vistiešākajā veidā ir sekmējuši. Runājam par valsts energoefektivitātes, tajā skaitā ēku siltināšanas, programmu, bet pašu siltināšanu veicam nekvalitatīvi un pavirši. Runājam par nekvalitatīviem pamatiem un jumtiem, bet reāli neveicam pat elementārus kvalitātes kontroles pasākumus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka pasūtītāju pretenziju ir tik daudz. Tikai dažas dienas pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas pašvaldībās ekspluatācijā tika pieņemti nekvalitatīvi objekti (skatīt foto).

Lai cik paradoksāli izklausītos, dižķibeles un bezdarba laikā būvobjektu ekspertiem darbs ir. Viņiem pasūtītāju un tiesu uzdevumā jāizvērtē defekti un jādod reanimēšanas pasākumu ieteikumi. Neatkarīgās valsts būvniecības vēstures mācība. 1. Darbs projektēšanā un būvniecībā jāveic profesionāliem celtniekiem kompetentu būvdarbu vadītāju vadībā. 2. Būvprojekta ekspertīze ir nevis birokrātisks šķērslis, bet gan reāla ekonomiski pamatota nepieciešamība. 3. Lai veiktu būvprojekta vai būvobjekta ekspertīzi, ir jābūt precīzam un korektam, nevis formālam uzdevumam. 4. Ekspertīzi var un drīkst veikt tikai tāds speciālists, kura zināšanas un būvprakse nodrošina tās kvalitāti. Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs Foto Sergejs Meierovics Latvijas Būvniecība #5

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Klimata un enerģētikas ministrija jau uzsākusi īstenot Valsts kontroles ziņojumā sniegtos ieteikumus

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) lielu daļu no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem ir sākusi īstenot jau pirms ziņojuma sagatavošanas.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Maģiskais vārds – būvekspertīze

Dalies ar šo rakstu

Komentāri