Mainot dzīvokļa īpašniekus, būs jānomaksā parādi
Lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, Likumprojekts paredz turpmāk īpašniekam atsavinot īpašumu rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem, vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties.
Lai nerastos strīdi par parāda apmēru, nenomaksāto parādu apjoms tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses - iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Līdz ar to dzīvokļa potenciālais ieguvējs varēs izvērtēt, vai un par kādu cenu vēlas šādu dzīvokli iegādāties
Kā norāda dzīvojamo māju pārvaldnieki, bieži vien dzīvokļu īpašnieki, kuri ir parādā par saņemtajiem pakalpojumiem, uzsākot pret tiem tiesvedību par parādu piedziņu, atsavina sev piederošos nekustamos īpašumus, kā rezultātā parāda piedziņa pret tiem pēc sprieduma spēkā stāšanās ir apgrūtināta. Savukārt īpašuma ieguvējs nav uzņēmies saistības segt iepriekš izveidojušos parādu.
Tāpat Likumprojekts paredz, ka izsoles rezultātā iegūta dzīvokļa īpašniekam, pienākums norēķināties par pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ir ar dienu, kad ir stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.
Cita starpā, ar Likumprojektu paredzēts noteikt, ka izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, ja tie neattiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementiem, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši savas kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz, ja ir piekritis to veikšanai. Tas noteikts, ņemot vērā, ka tās nav uzskatāmas par obligātajām pārvaldīšanas darbībām, kā arī ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku maksātspēja ir atšķirīga.
Tāpat Likumprojekts noteic ka, lai pieņemtu lēmumu par atļauju dzīvokļa īpašniekam atslēgt atsevišķo īpašumu no dzīvojamās mājas kopējās siltumapgādes sistēmas, nepieciešams, lai "par" nobalsotu visi dzīvokļu īpašnieki. Šī norma nav attiecināma uz dzīvojamām mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošās kārtības, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varēs sasaukt ne tikai viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks, bet arī cita persona. Tas attieksies uz gadījumiem, ja, piemēram, nepieciešams saskaņot būvniecību blakus teritorijā u.c. tamlīdzīgos gadījumos, kad dzīvokļu kopības lēmums nepieciešams attiecībā uz citu personu.
Likumprojekts vēl būs jāizskata un par tā apstiprināšanu būs jālemj Saeimai.
Detalizētāk ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40272968&mode=mk&date=2013-08-20.
Informāciju sagatavoja Elita Rubesa- Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors thegrid.ch
