"Māja I": jaunumi likumdošanā

Būvniecības likums pieņemts 1995. gada 10. augustā un reglamentē būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Likums attiecas uz visa veida būvēm. Būtiskākie grozījumi likumā Kopš likuma izveidošanas tajā veikti septiņi grozījumi. Būtiskākie izdarīti 2005. gadā, kad būvuzņēmējdarbības licencēšana nomainīta ar būvkomersantu reģistrēšanu; precizēta administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība; pilnīgi jaunā redakcijā dota 4. nodaļa "Atbildība un apdrošināšana būvniecībā". 2006. gadā Būvniecības likuma 1. pantā veiktas izmaiņas terminoloģijā - ieviests termins būvekspertīze; 3. panta pirmajā daļā precizēta prasība par pašvaldības teritorijas plānojuma nepieciešamību kā apbūves priekšnoteikumu; 6. un 7. pantā papildinātas valsts un pašvaldības funkcijas būvniecības pārzināšanā; 12. pantā un Pārejas noteikumos noteikta būvniecības publiskās apspriešanas kārtība: 13. pantā - būvatļaujas saņemšanas un būvdarbu uzsākšanas kārtība. Likumā tika veikts precizējums par atkāpēm no būvnormatīvu tehniskām prasībām (16. pantā) un par citu ES dalībvalstu tehnisko normatīvu un standartu piemērošanu (22. pantā). Izmaiņas veiktas arī 23. pantā, kas nosaka Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību, kā arī noteikta atbildība par neatbilstošu būvizstrādājumu iebūvēšanu (25. panta trešajā daļā), precizētas arī būvinspektora tiesības (30. pantā). Topošie likuma grozījumi Šobrīd tiek gatavoti kārtējie grozījumi Būvniecības likumā, kuros plānots ietvert jēdziena "būvētājs" definīcijas un gadījumu precizējumu, kad būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, kā arī precizēt likuma 16. pantu par iespējamām atkāpēm no būvnormatīvu prasībām. Bet katrs Būvniecības likuma grozījums rada nepieciešamību grozīt Vispārīgos būvnoteikumus, tāpēc tiek gatavots kārtējais Vispārīgo būvnoteikumu projekts, kurā tiks apspriesti šādi jautājumi: · Būvvalde sabiedriski nozīmīgām būvēm var izvirzīt prasību saņemt tehniskos noteikumus no īpašu noteikumu izdevējiem; vienkāršām būvēm būvvalde pati izsniedz tehniskos un īpašos noteikumus vienlaicīgi ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu. · Tiek legalizēts apvienotais projektēšanas un būvdarbu veikšanas būvveids; šajā sakarā Vispārīgie būvnoteikumi tiek papildināti ar jaunu apakšnodaļu. · Šim būvveidam tiek ieviests izvērstais skiču projekts. Bez iepriekš minētiem punktiem ir paredzēts, ka turpmāk tehniskajā projektā būs nepieciešama ugunsdrošības pasākumu pārskata daļa; tiek precizēta un papildināta arī nodaļa par būvdarbu apturēšanu, pārtraukšanu, būves konservāciju un nojaukšanu; līdz ar jauna jēdziena "nozīmīga inženiertehniska sistēma" ieviešanu, tā pieņemšanai tiks izveidota speciāla veidlapa. Jaunā pieeja Latvijas būvnormatīvu sistēmā Līdz ar izmaiņām likumā ir pieņemti vairāki principi, kurus jāievēro. Pirmkārt, būvnormatīvos tiek ietverti administratīvās prasības un ierobežojumi, kā arī ar likumiem noteiktās būtiskās drošuma prasības, bet netiek ietverta detalizēta tehniska izpildījuma reglamentācija. Detalizācijai tiek izmantota standartizācijas sistēma. Otrkārt, reglamentācijai pakļauj tikai tos parametrus, kas skar valsts, bet precīzāk - sabiedrības intereses. Nav jāreglamentē to, kas skar privātas, tai skaitā komerciālas intereses, bet neskar sabiedrības intereses. Treškārt, ja nepieciešama tehniska izpildījuma reglamentācija, to ietver standartos, uz kuriem būvnormatīvi dod atsauces. ES dalībvalstis orientējas galvenokārt uz Eiropas standartizācijas komitejas CEN standartiem. Ceturtkārt, būvnormatīvos ietvertās prasības pamatā tiek dotas kā funkcionālas prasības izmērāma lieluma veidā. Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nosaka, ka būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisku kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu drošumu. Noteiktas arī sešas būtiskākās drošuma prasības, kas tiek izvirzītas būvēm: stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; drošība lietošanā; higiēniskums un nekaitīgums cilvēka veselībai, kā arī videi; aizsardzība pret troksni; energoefektivitāte.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

"Māja I": jaunumi likumdošanā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri