Mājas ugunsdrošība?

Par šo jautājumu īpašuma saimnieki nopietnāk aizdomājas tikai pēc tam, kad ugunsnelaime notikusi kaut kur tuvējā apkaimē. Var jau cerēt, ka "pažarnieki" ieradīsies jo ātri un ilgi lolotais īpašums paliks neskarts, tomēr prakse pierāda tieši pretējo. 

Kamēr statistikas rādītāji tiek apkopoti jo naski un regulāri, lietderīgu profilaktisko pasākumu pietrūkst. Kāds varbūt tur pa ķērienam kādu spaini, cits ugunsdzēšamo aparātu ar jau beigušos derīguma termiņu, vēl cits iedomājas, ka VUGD darbinieki pagūs pieliet visus pakšus ar ūdeni, kamēr vēl tie nav pārogļojušies. Diemžēl patiesība ir skarba, jo pārsvarā gadījumu, ja uguns mājā iemetusies, tad ugunsdzēsēji vien pagūs aplaistīt krāsmatas. Īpaši skaudras ir pēdējās tendences, jo tiek būvētas vieglas konstrukcijas mājas (koka karkass, OSB u.c. salīdzinoši viegli uzliesmojoši materiāli).

Ar visu to, ka ūdeni uguns dzēšanai jau sen no Daugavas nesmeļ, bet eksistē tā saucamie hidranti vai speciāli tam izveidotas krātuves, reālais reaģēšanas ātrums ir vismaz 30-45minūtes no pieteikuma brīža. Tas nozīmē, ka objektīvi, ārpus piesmeltiem traukiem, prasītos vēl pēc kāda pietiekami efektīva, lokāla un lēta risinājuma, kas kalpotu kā alternatīva valsts finansētam pakalpojumam. 

Autors: VUGD_2__1_