Mākslas muzeju piedāvā rekonstruēt par teju 23 miljoniem latu
"Īpašuma departaments kā pasūtītājs to nevar pieņemt. Šāda attieksme gan no Lietuvas ģenerāluzņēmēju puses, gan Latvijas apakšuzņēmēju puses saistībā ar tik lielu projektu ir absolūti nepieņemama," sašutumu pauda Burovs. "Lai gan metu konkursa profesionālā žūrija vienprātīgi atzina Lietuvas arhitektu biroju "Processoffice" par uzvarētājiem, ir jāapzinās savas spējas un kapacitāte. Ar skaistas vīzijas iesniegšanu ir par maz, lai sagatavotu šāda apmēra projektu," uzsvēra departamenta direktors, norādot, ka 23 miljoni ir pārāk liela summa.
Burovs uzsvēra, ka lielākā daļa atbildības par projekta kavēšanos ir jāuzņemas latviešu uzņēmējiem - SIA "Būve un Forma" -, kas kā apakšuzņēmēji strādāja tieši pie tāmēšanas. Tikmēr pret Lietuvas arhitektiem vērstās soda sankcijas uz šodienu veido 28 700 latu.
"Būve un Forma" izstrādātā tāme ir divreiz dārgāka, nekā sākotnēji metu konkursā par LNMM rekonstrukciju un restaurāciju prezentējusi Lietuvas arhitektu žūrija, kas prognozēja, ka projekta summa būs 12 miljoni latu. Gatavojot tehnisko projektu, arhitekti informēja Īpašuma departamentu, ka kopējās izmaksas būs aptuveni 17 miljoni latu, bet vēl pagājušās nedēļas sākumā tika solīts, ka tās nepārsniegs 18 miljonus latu. "Iesniegtā tāme rāda pavisam ko citu," sašuta Burovs.
Īpašuma departaments ir nolēmis saņemto kontroltāmi nodot izvērtēšanai Latvijas Būvinženieru savienības speciālistiem.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar Lietuvas arhitektu biroja pārstāvjiem "Processoffice", kā arī būvprojekta un daļējas tāmes saņemšanas Īpašuma departaments bija pārliecināts, ka būvniecības iepirkuma konkursu varēs izsludināt līdz Lieldienām.
"Tikai šodien Īpašuma departaments kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas un restaurācijas pasūtītājs ir saņēmis no Lietuvas arhitektu biroja pārstāvjiem "Processoffice" pagājušajā nedēļā solīto būvprojekta kontroltāmi. Diemžēl atlikušie desmit procenti kontroltāmes tā arī pagājušajā nedēļā netika iesniegti," norādīja Burovs.
Kā vēstīts, izskatot iesniegtos dokumentus, departamenta speciālisti secināja, ka trūkst ne tikai sadaļas par ēkas klimata kontroli, bet vēl vairāku būtisku sadaļu - par ārējiem ūdens un kanalizācijas tīkliem.
Rīga, 2.apr., LETA.
Oļegs Burovs/ Foto: LETA
2012.gada 3.aprīlī
