Alternatīva apkures cenu lavīnai
Tas var šķist paradoksāli, taču arī 21. gadsimtā malkas apkure ir visekonomiskākais mājas apsildīšanas veids, to mazāk kā jebkuru citu apkures veidu ietekmē energoresursu cenu kāpums. Izmantojot jaunas būvniecības un apkures tehnoloģijas, krāsnis ir mainījušās. Tās vairs nav krāsnis tradicionālā veidolā, bet kamīnkrāsnis, apkures ierīce, kas apvieno kamīna dizainu un krāsns funkcionalitāti. Taču par šo apkures veidu kā alternatīvu visiem labi pazīstamajai centrālapkurei līdz šim maz runāts un rakstīts, tāpēc liela daļa iedzīvotāju nav informēti par tās priekšrocībām un, protams, arī iespējamiem mīnusiem. Kamīnkrāsns darbojas līdzīgi centrālapkures sistēmai. Bieži centrālapkures zemās energoefektivitātes cēlonis ir nepareizi izvēlēta kurtuve (apkures katls) un nepareizi izbūvēti pārējie mezgli, kas saistīti ar siltuma akumulēšanu (uzkrāšanu) un siltuma sadalīšanu pa visu māju. Līdzīgi ir ar kamīnkrāsnīm, arī to efektivitāte atkarīga no izvēlētās apkures ierīces. Kamīnkrāsnis, kas domātas visas mājas apsildei, ir daudz sarežģītākas un dārgākas nekā parastie kamīni, taču tās atmaksājas ilgtermiņā - mūrēta kamīnkrāsns pēc izkurināšanas spēj mājā uzturēt siltumu līdz pat 48 stundām. Šādai apkures sistēmai nav nepieciešama elektrība vai citi papildu resursi, vajadzīga tikai malka. Kamīnkrāsns ražotā siltuma sadalīšana ēkā notiek pa gaisa caurulēm pašplūsmas ceļā vai ar ventilatora palīdzību (šādā variantā vajadzīga arī elektrība, lai darbinātu ventilatoru).
Gaisa apkurei ir vairākas priekšrocības, piemēram, pareizi kombinējot ar gaisa apgādes sistēmu (siltajam iekštelpu gaisam pievienojot auksto, bet svaigo āra gaisu), visā mājā iegūsim ideālu ventilāciju. Raksts veidots sadarbībā ar kamīnkrāsns "Tīna" meistaru – konsultantu Raimondu Zālīti