Mārtiņš Vilnītis par savu māju Mārtiņa ielā
Kā tas viss sākās?
Jau kādu laiku mūsu ģimenē gaisā virmoja vēlme pēc plašākām telpām, pēc dārza, kurā varētu vasaras vakaros pasēdēt un patērzēt. Par mājas būvniecību mēs bijām domājuši, bet to, ka tas varētu notikt tik strauji, mēs nevarējām pat nosapņot. Kādā pavasara dienā strādāju pie kārtējā dzīvojamās mājas vērtējuma, kad negaidīti manu uzmanību piesaistīja sludinājums, kurā tika piedāvāta māja Ogrē ar pabeigtu iekštelpu apdari, bet bija nepieciešams veikt fasādes apdari un teritorijas labiekārtošanu. Ņemot vērā nepieciešamos līdzekļus mājas būvniecības pabeigšanai, tās pārdošanas cena man kā speciālistam šķita aizdomīgi zema, tāpēc nolēmu pārliecināties, vai tiešām viss atbilst patiesībai. Sazvanīju pārdevēju un vienojāmies satikties, lai es labāk novērtētu mājas tehnisko stāvokli. Pēc pirmās apskates sapratu, ka mājai ir ērts plānojums, tā atrodas labā vietā un tajā ir iespējams dzīvot, pakāpeniski pabeidzot būvniecības darbus. Vakarā par savu atradumu pastāstīju sievai, parādīju mājas fotogrāfijas. Tā arī radās doma par to, ka tā varētu būt mūsu ģimenes māja. Pēc kāda laika abi aizbraucām māju apskatīties un sapratām, ka mēs šo māju vēlamies, jo tās plānojums, interjers un atrašanās vieta atbilda mūsu vajadzībām. Tajā reizē arī noskaidrojām, ka māja atrodas Mārtiņa ielā, par ko draugi vēl tagad joko, ka ir labi dzīvot ielā, kura nosaukta saimnieka vārdā.
Tieši šajā laikā Latvijā bija nekustamā īpašuma krīzes zemākais punkts, kas deva mums iespēju nopirkt māju zemāk par tās būvniecības izmaksām. Tobrīd mūsu ģimenes maksātspēja bija pietiekama, lai banka pozitīvi izskatītu kredīta pieteikumu un piešķirtu līdzekļus mājas iegādei un būvniecības darbu pabeigšanai.
Galvenos būvniecības darbus pabeidzām un uz jauno māju pārcēlāmies aptuveni gadu pēc tās iegādes, tieši uz mūsu dēla Bruno piedzimšanu. Mana sieva bija ļoti priecīga par mājas iegādi, jo ģimenei ar bērniem tas nozīmē plašākas telpas un sakārtotu estētisku vidi, kurā rotaļāties un uzturēties. Ar dažādiem sīkākiem remonta un uzlabošanas darbiem nodarbojamies vēl joprojām un, ļoti iespējams, ka tas nebeigsies nekad, jo vienmēr jau var atrast kaut ko, ko pārveidot.
Virtuve
Priekštelpas - halle un kāpnes
Halle un kāpnes ir iepriekšējā saimnieka veidoti. Daļu no halles klāj skaistas itāļu dizaina flīzes, kuru krāsas rada siltu sajūtu un kuras ir ļoti viegli kopjamas. It īpaši slapjajos mēnešos, kad dubļi tā vien grib ielauzties mājā. Koridora mēbelētā daļa ir vēl tikai skiču variantā, taču tas ir mūsu nākamais lielais projekts.
Kāpnes nebija līdz galam pabeigtas, un mēs salikām punktus uz "i", lai tās iegūtu tagadējo izskatu. Pabeidzām margu daļu, pievienojām kolonnu un papildu margas. Tā kā mums ir mazi bērni, mūsu mājā notiek bērnu ballītes, kurās neiztikt arī bez incidentiem. Kad kāds no mazajiem viesiem veiksmīgi meta kūleni pār šo ne visai augsto kāpņu malu, mēs pievienojām papildu norobežojumu. Ideja ir aizgūta no kādas mājas interjera Zviedrijā, un tā mums šķita ļoti pievilcīga.
Mājas priekšnams ir mūsu ideja un plānojums. Iepriekšējais saimnieks bija paredzējis atklātā tipa priekšnamu. Tas, protams, ir vizuāli skaisti, bet ne funkcionāli. Tādēļ tapa šis priekšnams, kas saskaņojas ar mājas kopējo tēlu un ir kā mājas vairogs. Tas nosedz mājas centrālās durvis, tajā ir apsildāmās grīdas un tas ir ļoti funkcionāls – šeit mēs novietojam bērnu ratiņus, bērnu braucamrīkus un riteņus.
Nesens projekts bija saules kolektoru uzstādīšana. Par to atdevi mēs gan varēsim spriest pēc kāda laika, tomēr šajā vasarā karstā ūdens uzsildīšana mums ir nodrošināta. Ceram, ka nākotnē saules kolektori pamatā sildīs karsto ūdeni, bet rudens un pavasara periodā dos papildu siltumu mājas apkurei.
Mājas vēdināšana
Mums ir uzstādīts īpašs mājas vēdināšanas agregāts, kas atrodas vannasistabā. Tam gan tur nebija paredzēta vieta, taču, veicot uzlabojumus jau uzbūvētā mājā, nākas būt elastīgiem. Mūsu mājai ir ielikti PVC konstrukcijas logi ar stikla paketi, kas attiecīgi prasa arī vēdināšanas risinājumus, jo šāda logu konstrukcija nenodrošina gaisa pieplūdi ēkā. Tā kā mēs ļoti mīlam siltumu, mūsu māja ir pamatīgi nosiltināta un noblīvēta, tā ka gaiss vairs netiek iekšā. Vasarā var attaisīt logu, taču ziemā pa atvērtu logu siltums iziet ārā. Mūsu ierīkotā ventilācijas sistēma svaigo gaisu ņem no ārienes un vienmērīgi sadala to telpās, izņemot virtuvi. Ikvienā telpā ir gaisa pieplūde un gaisa nosūce. Šī aparāta papildu pluss ir rekuperācijas iekārta, kas auksto gaisu sasilda uz siltā gaisa rēķina. Gaiss, kas tiek izvadīts ārā, vairs nav tik silts, bet gaiss, kas tiek iesūkts iekšā, vairs nav tik auksts. Privātmājās šī problēma, iespējams, nav tik aktuāla, bet, siltinot daudzdzīvokļu mājas un mainot logus, ir nepieciešami nopietni ventilācijas risinājumi. Pretējā gadījumā telpās rodas pelējums, jo nenotiek gaisa cirkulācija un gaiss paliek mitrs. Ar šīm problēmām man kā būvinženierim ik pa laikam nākas saskarties.
Detektors
Guļamistaba
Kad nopirkām šo māju, guļamistaba bija pilnībā pabeigta. Mēs atvedām tikai savas mēbeles. Var just, ka šeit ir daudz karstāks nekā citās telpās. Īpaši grūti bija pirmajā gadā karstajās vasaras dienās, kad vēl nebijām atraduši risinājumu šai problēmai. Guļamistabas logs ir 3m garš, un šī ir dienvidu puse, tādēļ visu dienu spīd saule un karstās vasaras dienās sajūta ir kā siltumnīcā. Esam izplānojuši uzstādīt ārējās logu žalūzijas, kas vislabāk pasargātu no saules svelmes. Pa dienu žalūzijas vērtu ciet, bet vakarā - vaļā. Savukārt pavasarī un rudenī mēs sauli izmantojam, lai sasildītu istabas. Nākamgad jāķeras pie darbiem. Kā redzat, plānu ir daudz un darba arī ir daudz.
Guļamistabā ir atsevišķa telpa garderobes skapim. Mana sieva par to ir sajūsmā – skapis nav jāver, tajā var ieiet un pat ar draudzenēm pasēdēt. Plauktu sistēma jau bija izveidota un izplānota. Mēs to novērtējām un sapratām, ka tā ir ļoti funkcionāla lieta. Visas mantas tiek glabātas vienuviet, tās nav saspiestas, bet ir ērti un pārskatāmi izvietotas. Un nav arī daudzu atsevišķu skapju. Par šo telpu priecājas visa mūsu ģimene, pat mūsu runcis Sers Pūciņš. Viņam gan ieeja ir liegta, taču savu reizi arī viņam izdodas iešmaukt. Privātmājās iesaku izveidot šāda tipa garderobes skapi, ja to, protams, ļauj telpu plānojums.
Bērnu istaba
Bērnu istaba bija visnepabeigtākā telpa mājā. Mēs to izveidojām ļoti gaišu un priecīgu, šo sajūtu radot ar krāsainām tapetēm un gaišām mēbelēm. Tā atšķiras no pārējās mājas stila, taču jau ilgtermiņā ierēķinājām, ka pusaudzei bērnības dienas tapetes diez vai patiks. Tādēļ pārveide būs vēl priekšā. Grīdas segums bērnu istabā ir ļoti pārdomāts – ieklājām korķa grīdu, kas ir ļoti piemērota bērniem, jo ir siltāka un mīkstāka nekā lamināts. Katrā ziņā bērni grīdas segumu ir atzinuši par labu esam un ļoti labprāt uz tā spēlējas.
Balkons
Balkona stiklotā konstrukcija ir mūsu pašu izdoma. Pamatā tam ir vienkāršs aprēķins. Lielākajai daļai Latvijas māju ir vaļēji balkoni, tādēļ bieži rodas problēmas ar pārsegumu konstrukciju, kura ar laiku kļūst mitruma caurlaidīga. Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus – vēja brāzmas, lietus, saule, straujas temperatūras maiņas –, ir nopietni jāpārdomā dažādi risinājumi, kā celt, veidot un būvēt māju. Tas, kas ir piemērots citiem reģioniem, ne vienmēr ir piemērots mums. Mūsu slēgtajam balkonam ir savi plusi un mīnusi. Mīnuss ir tā sakaršana saulainās dienās. Tas ir mājas karstākais punkts, jo tas ir iestiklots un veido siltumnīcas efektu. Savukārt ziemā šī neapkurināma telpa noder kā sava veida termiska buferzona starp āra teritoriju un dzīvojamo ēku. Stiklotā konstrukcija nedaudz ļauj samazināt mājas apsildes izdevumus. Sieva šeit nākotnē plāno izveidot nelielu ziemas dārzu, taču tā kā tā ir neapkurināma telpa, to nevar pilnvērtīgi izmantot visu gadu. Ir nepieciešams atrast risinājumu īpaši karstajām vasaras dienām, kad saule jau apdedzina, ne silda augus. Iespējams, arī šeit ir jāizvēlas žalūzijas. Katrā ziņā ir bauda šeit vakaros pasēdēt un atpūsties, bet šīs vietas estētiskums mums vēl ir jāizveido.
Šajā telpā iepriekšējais saimnieks bija izveidojis kabinetu, kurā nekas daudz arī nav mainījies. Arī mēs to izmantojam kā kabinetu. Galdu, kas atrodas manā kabinetā, ir dāvinājis mans vectēvs. Tas ir pamatīgs ozolkoka galds, kas rada stingrības un stabilitātes sajūtu. Šī ir visklusākā vieta mājā ar brīnišķīgu skatu, kas paveras uz dzelzceļu un kalnaino Ogres apvidu. Mēs šo apvidu saucam par Ogres mazo Šveici. Ziemā šeit paveras burvīgs skats ar dūmu strūklām no skursteņiem un zvaigžņotām naktīm. Šī ir vienīgā no istabām, kuras logs paveras uz dzelzceļa pusi. Mums gan nekad vilcienu troksnis nav traucējis. Kā sieva saka, ja es dzirdu klaudzam pierasto vilciena riteņu skaņu, es zinu, ka mūsu valstī viss rit ierasto gaitu.
Siltināšana un apdare
Attiecībā uz mājas siltināšanu iepriekšējais saimnieks bija plānojis to citādāk – tikai apmūrēt ar ķieģeļiem. Mēs ielikām vēl 10 cm minerālvati un tikai tad apmūrējām ar ķieģeļiem. Ķieģeļi sanāca tikai pusei no mājas fasādes, tādēļ vajadzēja būt radošiem un moderniem, lai atrastu citu risinājumu, kas būtu gan estētisks, gan ekonomisks. Šī iemesla dēļ māju puses ir atšķirīgas, taču, domāju, ka mūsu risinājums, ko veidojām kopā ar arhitektu, ir ļoti veiksmīgs. Viena mājas daļa ir veidota no ķieģeļiem, bet otra – no apmetuma ar ķieģeļu motīva flīzēm.
Mājas dienvidu fasāde ir mūrēta no ķieģeļiem, jo, spriežot pēc Vācijas pieredzes, tā ir racionālāk. Ķieģeļi vairāk pasargā no karstuma un ir izturīgāks materiāls, kas kalpos aptuveni trīs reizes ilgāk nekā apmetums ēkas ziemeļu daļā.
Protams, šādas atšķirības fasādes izskatā radīja plašas diskusijas un bija jāpieliek lielas pūles, lai mēs varētu vienoties ar atbildīgajām institūcijām un mūsu ideju akceptētu.
Mājas jumtu pārkares ir apmēram pusmetru platas. Tās mazliet pasargā no saules, dodot ēnu. Ja būtu pietiekami liela pārkare, augšējām telpām mēs varētu logiem nelikt ārējo žalūziju. Taču šeit mēs vairs neko nevarējām mainīt. Pērkot jau pilnībā vai daļēji gatavu māju, ir jārēķinās ar šādām lietām.
Meistari
Tāpat kā daudziem citiem, arī mums bija grūtības atrast profesionālus meistarus. Brīžiem nācās pacīnīties, brīžiem – atlaist no darba, brīžiem – vienkārši gaidīt. Daudzi labi meistari ir aizbraukuši no Latvijas, tādēļ viņu trūkums ir ļoti jūtams. Pirms es pieņēmu meistarus, papētīju, kādus projektus viņi ir veikuši, nevis klausījos viņu stāstos par skaisto gala rezultātu. Kā sens latviešu sakāmvārds saka - skati vīru pēc darbiem, nevis pēc cepures.
Bēniņi
Kad māju nopirkām, bēniņos bija tikai 20 cm siltinājums. Mēs tos papildinājām, iepūšot vēl 30 cm ekovati jeb beramo vati. Tam ir savi lieli plusi – vasarā karstums tik daudz vairs mūs nemoka, bet ziemā siltums neizplūst gaisā. Bēniņu siltināšana bija pirmais darbs, ko veicām, jo lielākie siltuma zudumi ir tieši caur bēniņu pārsegumu. Bēniņus mēs izmantojam kā sava veida glabātavu, kur novietojam dažādas mantas. Mūsu gadījumā tas nav īpaši parocīgi, jo jumts ir ļoti lēzens, tādēļ bēniņu telpā kājās īsti nevar nostāties. Taču mēs cenšamies racionāli izmantot visas telpas. Sievu īpaši iepriecināja veids, kā tiek iepūsta ekovate. Tā neradīja netīrību, process bija ļoti ātrs un samērā kluss. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad iemītnieki jau dzīvo mājā un tajā ir mazi bērni. Nav patīkami uzturēties vienā telpā ar stikla vates gabaliņiem, kurus mazie pirkstiņi metas izpētīt un arī nogaršot.
Enerģijas dublēšana
Mēs esam izveidojuši enerģijas dublēšanas sistēmu. Kā jau minēju, māju varam apkurināt gan ar gāzi, gan ar cieto kurināmo, gan izmantot saules kolektorus. Saules kolektori vasarā lieliski uzsilda ūdeni, bet pavasarī un rudenī ir labs apkures atbalsts. Ziemā kolektoru atdeve ir pavisam neliela – iespējams, tie nedaudz silda, taču reāli mēs to neizjūtam.
Mums ir arī sava ūdens spice, papildus ir pilsētas ūdens un kanalizācija. Tādēļ atkarībā no vajadzībām varam izvēlēties, kuras sistēmas ūdeni lietot. Tas, protams, ir ļoti ekonomiski un ērti.
Īpašas galvassāpes sagādā rudens un ziemas laiks, kad ir stipras vētras. Ļoti bieži mēs paliekam bez elektrības padeves. Un ne tikai bez gaismas. Tad mums nav arī apkure, jo apkures sūkni darbina elektrība, mums nedarbojas arī elektriskā plīts, tējkanna u.t.t. Pagājušajos Ziemassvētkos mūsu rajonā vairāk nekā desmit stundas nebija elektrības padeve. Vairākas stundas romantiskā gaisotnē gaidījām, bet, kad sāka salt, tad no romantikas vairs nebija ne vēsts, bijām spiesti bēgt no mājas. Toties šī nelāgā pieredze radīja spožu ideju – tagad mums garāžā ir elektrības ģenerators, kuru darbina benzīna dzinējs. Ja gādās elektroapgādes traucējumi, tad apkurei, apgaismojumam un televizoram jauda pietiek, taču nevaram lietot veļasmašīnu un citas jaudīgākas iekārtas. Visbīstamākais šajā situācijā ir kamīns – ja kamīns kuras un nav elektrības padeves, tad sūknis nedarbojas, kamīns pārkarst, spļauj tvaikus un var arī neizturēt, tāpēc uzreiz jāmēģina pārtraukt degšanas process un pakāpeniski ir jādzesē ar ūdeni. Elektrības padeves traucējumi ir liels kaitēklis arī zemes siltumsūkņiem, kas bojā iekārtas.
No ārpuses
Mājas lievenis ir mans izgudrojums, kurš nebija ilgstoši kalts, bet radās ļoti spontāni. Šis režģis ir ņemts no kādas rūpniecības ēkas. Sniegs, kas uz tā nonāk, izkrīt caur režģa starpām. Nezinu, vai tas ir inovatīvs risinājums, taču esmu ar tādu apmierināts.
Bērnu štābiņš, kas atrodas dārzā ir pašu projektēts un veidots, iedvesmojoties no dažādām privātmājās redzētām bērnu laukumiņu iekārtām. Sētā ir izveidoti nelieli vārtiņi, pa kuru nāk ciemos citi bērni no kaimiņu mājām. Tas ir meitas ierosinājums, lai nav jākāpj pāri vai jāiet liels līkums apkārt. Pagaidām dārzs vēl nav iekārtots, taču nākamgad jau mēs varētu priecēt acis. Idejas ir, tikai pavasarī jāsāk darboties.
Īpašas ir ūdens notekas – tās ir taisītas vienā gabalā bez šuvēm. Parasti tie ir kādus 3m gari elementi, kurus savieno, taču pēc kāda laika var manīt, ka savienojuma vietās sāk sūkties ūdens. Notekas pasūtīju pie meistara, kurš atbrauca pie mums ar pārvietojamo noteku veidošanas tehniku - skārda rulli un valcēšanas iekārtu, kas atradās busiņā. Turpat uz vietas tapa gatavas notekcaurules tādā garumā, kādā man bija nepieciešams. Tā uzreiz tiek atrisināta problēma ar savienojuma vietām un tecēšanu.
Foto: Rita Antonova
